Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir divi varianti:
> Pirmais variants:
> Apkures augstākajā punktā atver sistēmu-
> atgaisošanas ventili vai kādu savienojumu un
> izlaiž visu, kas nāk ar strūklu zem spiediena.
> Lejā, zemākajā apkures punktā nebūs nulle,
> bet ūdens staba spiediens. Tas ir, 0,1bar vai
> atmosfēras uz metru. Tad pumpē vai izlaiž gaisu
> no izplešanās trauka līdz lielumam, kas ir
> 0,2bar , atmosfēras zemāks, kā sistēma prasa (
> krāsns tehniskajā aprakstā jāskatās). Un tad
> jau uzpilda sistēmu līdz aukstajai sistēmai
> nepieciešamā spiediena, jeb sistēmas spiediena
> minimumam. Viss ja lieto pirmo variantu.
-----------
Spiediena mērīšana pie pilnas sistēmas, ja nav krāna, kas atvieno izplešanās trauku no sistēmas, ir bezjēdzīgs pasākums. Spiediens vienmēr būs vienāds ar ūdens staba spiedienu. Neatkarīgi no tā vai izplešanās trauks ir par 99% pilns ar ūdeni, vai par 5%. Jāmēra ūdens tilpums izplešanās traukā.

Nu gan "fizika": "...Spiediens vienmēr būs vienāds ar ūdens staba spiedienu. .."
Ja sistēmā rada papildus spiedienu, tas ir, iepilda zem spiediena šķidrumu, kurš saspiež gaisa "balonu" tad pie ūdens staba spiediena summējas iepildītā šķidruma radītais spiediens. Un tas būs lielāks par brīva- atvērta ūdens staba spiedienu. Praktiski privātmājās šis ūdens stabs reti ir augstāks par 3,5 m, kas ir 0,35 bar spiediens zemākajā punktā. Un apkure sistēmai ir pilnīgi vienalga, vai spiediens tajā ir no ūdens staba vai mākslīgi radīts. Galvenais, lai tas būtu tāds, ka sistēma neuzsūc gaisu pat augstākajā punktā un nepārsniedz max spiediena vērtību krāsnij .

Galvenais, lai izplešanās traukā būtu pietiekama no ūdens brīva telpa. Un to telpu nevar noteikt mērot spiedienu pie pilnas sistēmas. Tāda lūk fizika. Ja spiedkatlā būs tikai viens litrs brīvas telpas, tad tas viens litrs arī uzrādīs "vajadzīgo" spiedienu, laižot zem spiediena ūdeni sistēmā. Tikai kurinot katlu (nevis krāsni) spiediens strauji kāps (ar litru brīvās telpas būs par īsu) un sistēma vai katls tiks saplēsti.

Nekur nekas nesprāgs, jo katlam ir drošības vārsts. Pajautāšu no otra gala - kapēc aukstā sistēmā ir nepieciešams spiediens, ja karstas sistēmas spiediens ir vajadzīgajā līmenī?

Vajadzīgs tas nav, viņš tur vienkārši ir. Saucas ūdens staba (apkures sistēmas augstuma) spiediens. Tāpēc zemūdenes nenirst dziļāk par dažiem simtien metru. Dziļāk tās vienkārši tiks saspiestas plakanas.

Sakāt: "...Galvenais, lai izplešanās traukā būtu pietiekama no ūdens brīva telpa. Un to telpu nevar noteikt mērot spiedienu pie pilnas sistēmas. "
Var noteikt gan: Nosacījums: Sistēma pilna, bet atvērta- nav papildus spiediena. To panāk ar sistēmas atvēršanu augstākajā punktā. Tātad lejā, zemākajā punktā būs ūdens staba spiediens. Ja gaisa spiediens izplešanās traukā būs par šo spiedienu lielāks, tad izplešanās traukā nebūs ūdens, būs tikai gaiss. Un pumpējot papildus gaisa spiedienu, tādu, kāds nepieciešams, spiediens sistēmā nepalielināsies, jo gaiss, kas ir atdalīts no sistēmas ar gumijas membrānu no izplešanās trauka sistēmā nenonāk. Un ārā nenāk, arī gumijas membrāna (mazs izejas caurumiņš). Kādu spiedienu iepumpēs izplešanās traukā, tāds tas arī reāli būs. Ūdens staba spiediens tikai samazina ūdens papildināšanas tilpumu, lai iegūtu darba spiedienu. Izplešanās trauka tilpums, kas tiek rēķināts, nosaka, kādās robežās staigās sistēmas spiediens.

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vajadzīgs tas nav, viņš tur vienkārši ir.
> Saucas ūdens staba (apkures sistēmas augstuma)
> spiediens. Tāpēc zemūdenes nenirst dziļāk par
> dažiem simtien metru. Dziļāk tās vienkārši
> tiks saspiestas plakanas.
Nekā nebij...!
Obligāti vajadzīgs spiediens arī aukstā sistēmā līdz pat augšējam sistēmas punktam jābūt zem kaut kāda spiediena: Ja tas nebūs, sistēmai atdziestot vēl vairāk (atveram ziemā logus....) sistēmā būs negatīvs spiediens, jeb tautā sakot rodas retinājums, "vakuums" un sistēma iesūks gaisu, kaut vai pa automātiskās atgaisošanas vārstiem, drošības vārstu. Fizikas zināšanas vēl ir puse. Vēl vajag klāt citas zināšanas, loģisko analīzi ņemot vērā visas sistēmas kopējās prasības...

Un pumpējot papildus gaisa spiedienu, tādu, kāds nepieciešams...
--------------
Nav tāda nepieciešamā spiediena, kurš būtu papildus jāpiepumpē klāt spiedkatlā, ja spiedkatls jau ir tukšs no ūdens. Tieši otrādi. Ir jānolaiž gaiss, lai spiedkatls būtu par 0,05% piepildīts ar ūdeni. Un šo robežu 0,05% -99% problemātiski noteikt mērot gaisa spiedienu spiedkatlā. Bet ideja visumā pareiza-izpiež ar gaisu ūdeni no spiedkatla. Tikai aukstā sistēmā "nepieciešamais spiediens" ir vienāds ar ūdens staba spiedienu. Nav nekas papildus jāpumpē klāt, lai pārsniegtu ūdens staba spiedienu.

Ja tas nebūs, sistēmai atdziestot vēl vairāk (atveram ziemā logus....) sistēmā būs negatīvs spiediens,
--------------
Kurš nu par loģiku runātu...Ziemā apkures sistēmā būs auksts ūdens, kurš "sarausies" tā ka radīsies retinājums sistēmā kā logu atvērs?

Jums ceļš uz politiku! Trīs lapas pierakstītas, bet atbildes uz jautājumu nav, jo tiek ignorēta konkrētā situācija, bet piedāvāti jebkādi citi teorētiski un piedevām pretrunīgi varianti... :)

Atbilde sen tika sniegta. Atgriež sistēmas augstākajā punktā esošo atgaisošanas krānu. Izlaiž ūdeni, kas iztek pa to. Atstāj vaļā (paliekot apakšā spaini) un iet lejā pumpēt gaisu spiedkatlā. Pumpē gaisu kamēr vairs ūdens nenāk pa atgaisošanas krānu. Bišķi nolaiž gaisu. Aizgriež atgaisošanas krānu. Papildina sistēmu ar ūdeni, lai tā būtu pilna. Viss. Ar nekādu vienkāršu spiediena mērīšanu cauri netiksi. Ar to nevar noteikt vai spiedkatlā ir pietiekoša telpa kur ūdenim izplesties, sasilstot.

...Papildina sistēmu ar ūdeni, lai tā būtu pilna....Un ko, tā pirms tam bija tukša? Kur darba spiediens? Kur spiediens izplešanās traukā? Visā pasaulē mēra spiedienu sistēmā, izplešanās traukā un tas ir viens no nosacījumiem sistēmas korektai darbībai. Un tas, vai ir vieta kur izplešanās traukā staigāt liekajam šķidrumam, tam izplešoties un saraujoties, nosaka fizikas formulas, kas sen jau tieši apkures sistēmām izvestas, ar loģiku un saprašanu. Nekādas mistikas. Nekādas svēršanas vēl jo vairāk. Ja spiediena "staigāšana" ir par lielu, jāpārliecinās, vai sistēma, kas uzbūvēta pareizi strādā. Pareizi "sapumpēta". Ja tas nelīdz, pārrēķina, pārdomā par izplešanās trauka lieluma izvēli, vai tā lielums atbilst sistēmas tilpumam.

Papildina sistēmu ar ūdeni, lai tā būtu pilna....Un ko, tā pirms tam bija tukša?
---------
Papildina, lai ūdens līmenis sistēmā būtu bišķi virs atgaisošanas krāna. Kad krāns ir vaļā, līmenis ir tieši krāna līmenī.
Un lieliski iztiekam bez visādām formulām. Sistēma pilna ar ūdeni, spiedkatlā pietiekoši vietas kur ūdenim izplesties. Protams, ja pirms tam uzstādot apkuri, uzlikts pareiza izmēra spiedkatls.

Kur darba spiediens? Kur spiediens izplešanās traukā?
-----------
Aukstā sistēmā spiediens būs vienāds ar ūdens staba spiedienu (sistēmas augstuma radīto spiedienu). Sildot, spiediens pieaugs atkarībā no ūdens temperatūras.

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kur darba spiediens? Kur spiediens izplešanās
> traukā?
> -----------
> Aukstā sistēmā spiediens būs vienāds ar
> ūdens staba spiedienu (sistēmas augstuma radīto
> spiedienu). Sildot, spiediens pieaugs atkarībā
> no ūdens temperatūras.
Vai Jums ir zināms, kas ir ūdens vārīšanās un pie kādas temperatūras tā notiek? Un nākošais: Kā spiediens to ietekmē. Kā sākās vārīšanās, kas notiek pie krāsns sieniņām, visā tilpumā. Tad Jums jāzina, ka gāzu izdalīšanās pie krāsns sieniņām sākas pirms visā tilpumā sākas vārīšanās. Un ko dara gāze- vārīšanās produkts sistēmā.....Temperatūra nosacīti-aptuveni visā tilpumā var būt tikai 90 grādi, bet sākas vārīšanās..... Tāpēc sistēmām liek papildus spiedienu. 1 atmosfēra papildus vārīšanās temperatūru palielina līdz 120 grādiem. 0,5 atmosfēras-110 grādi. Un tā ir vārīšanās temperatūra, bet burbulīšu izdalīšanās jau notiek ātrāk, kā teicu, pie sienām, jo neviens intensīvi šķidrumu nemaisa. ( Tāpēc putru maisa, lai tā pie sienām nevārās, bet silst visā tilpumā...). Un vēl. Ja ir viena stāvu māja, tad ūdens stabs ir...krāsns un tā pievadu augstums, kas ir apmēram 0,15 atmosfēras......

Man mājās stāv veca padomju laiku centrālapkure. Gravitācijas. Bez spiedkatla. Vaļēja. Nekad neuzvārijās. Kāpēc lai pēkšņi sāktu vārīties slēgtā sistēma? Slēgtai sistēmai uzvārīties ir grūtāk, jo zem spiediena vārīšanās temperatūra ir augstāka. Tā man skolā fizikā mācija. Vārīšanās temperatūra ūdenim vaļējā katliņā ir 100 grādi. Slēgtā autoklāvā (skorovarkā) būs augstāka.Vajadzēs vairāk par 100 grādiem.

Nu tad tāpēc tādas zināšanas...?!. Gravitācijas sistēmās liek speciālu cauruli uz bēniņiem, izplešanās trauku. Ūdens stabs tiek mākslīgi paaugstināts. Un šī caurule ir sistēmas augstākajā punktā, kurš ir tuvu pie krāsns. Visi burbulīši iet uz augšu un...izburbuļo bēniņos. Tā šņākoņa no krāsns, pie intensīvas kurināšanas ir gāzu izdalīšanās. Krāsns netiek saudzēta un pa tiešo ir pieslēgta pie radiatoru sistēmas. Tajā neseko ieejas temperatūrai krāsnī, lai tā vienmēr būtu augstāka par 70 grādiem. Tikai kurina. Jo ilgāk deg, jo ilgāk radiatoros karstums. Pauze- telpas atdziest līdz atkal pienāk vajadzība kurināt.

Man nekas bēniņos nav. Stāv vannasistabā pie griestiem izplešanās trauks. Nekas nešņāca un neburbuļoja. Radiatoros neviens nelaiž ūdeni 90 un vairāk grādos.

Bet kaut kā novirzijāties no tēmas. Kāds tam visam sakars ar slēgto sistēmu? Tur kaut kas vārīsies, burbulīši kaut kur skries?

Slēgtā sistēmā bez priekšspiediena ir liela iespēja vārīt katlu. Ja ne vārīt, tad nonākt līdz burbulīšu izdalīšanai uz krāsns iekšējās virsmas. Tie sāk ceļot un tur, kur var, izies ārā. Izies ārā reizē ar tvaiku. Pakāpeniski sistēma zaudē šķidrumu un tā ir jāpapildina. Ja tie neatrod izeju, tad var sakoncentrēties atsevišķās vietās un būs gaisa burbulis, kas noved pie tā, ka šķidrums tajā posmā neiet. Radiators nesilst. Tā rezultātā sanāk bieži atgaisot sistēmu.