Sveiki,

info tik daudz, ka vairs nesaprotu kā būtu pareizi.

Saimniecības ēka uzcelta no
-keramzīta blokiem 200mm
-apmesta ar pūšamo no iekšpuses 2-3mm
-apmesta no ārpuses ar cementa javu -3-5mm (https://imgur.com/a/dgf4HhT)

Problēma nr.1, vējā gala siena tek, pirms apmešana bija trakāk, bet patreiz izskatās šadi... (https://imgur.com/a/2UAzf4c)
Doma ir nogruntēt ārsienu, jautājums ar kādu grunti un kura elpotu? Ieteica Betaprime, bet tas esot uz vienu sezonu, jānožāvē, kas manuprāt patreiz nav iespējams!

Problēma nr.2
Siltināt no iekšas, āras vai no iekšas un āras?
Ja no āras tad fasādes noslēdzošā daļa varētu izskatīties aptuveni šādi (https://imgur.com/a/RA5JAys)

Idejiski 1.stāvā 2 apkurināmas darba telpas (ap 40km2), otrais pustāvs kā noliktava mantām (ap 40km2)

Idejas par gala sienu un siltināšanas iespējām manā gadījumā.... Paldies

1. Man šķiet, ka vienkārši tas āra cementa apmetums nav ideāli uzvilkts un kad nāk slīpais lietus, tad pa kaut kādām salīdzinoši nelielām vietām tiek mūrī un tas attiecīgi izceļo līdz iekšsienai. Nu lētākais risinājums ir nopētīt tās vietas, kurās tek, it kā jau varētu redzēt no iekšpuses, jo tur manāms izteikti lokāls raksturs un uzvilkt papildus apmetumu tajās vietās. Nu vēl var vienkārši pārvilkt vēl vienu kārtu, ir darbiņš, bet nav arī nekas pārdabisks. Var ņemt arī kādu viegli izstrādājamu, kā piemēram BAKu vai BK, kuru var plānā kārtā vilkt. Pie šiem laikapstākļiem vēl darāms darbs, jo īpaši ja noķer laiku kad nav slīpais lietus tajā vietā un grādi nu ap +5. Bet kopumā tā nav baigi fundamentāla problēma.
2. Vienmēr labāk siltināt no ārpuses. Loģika saka, ka jāsiltina tikai tā daļa, kura būs apkurināmā, bet neapkurināmo atstāt bez izolācijas. Stulbs ir tas dalījums, sanāk aukstumtilti un arī tehniski nav forši, ka sienai mainās plakne. It kā jau tas papildus laukums 2 pusstāvam nav baigais pieaugums. Es liktu vienlaidus siltinājumu visai ēkai un gan jau ar laiku tas atmaksāsies. :)
Ja liksi siltinājumu, kurš tāpat būs jāaizsargā no nokrišņiem, tad 1 problēma atkritīs pati no sevis.
km2 ir kvadrātkilometri. :) Latvijā to ir 64 000 ja atmiņa neviļ.

Vispār jau problēma ir diezgan fundamentāla. Iekšdarbus principā nav iespējams veikt.. saku no savas pieredzes, jo pašam ir māja no fibo..
Apmetums 3-5mm kautvai baks ir krietni pa maz. Divas kārtas cementa apmetums un viena kārta apmetuma ar polimēriem, piemēram, dekors.
Pa elpošanu aizmirsti- tur nekas neelpo. Tas pats baks ar ko armē, žūstot reāli smird pēc plastmasas..
Ja tev tā ir saimniecības ēka, uzlīmē 5cm putiku un vienu kārtu uzarmē. Būs sauss un silts.

Nu doma ir siltināt visu, ieskaitot arī noliktavu. Par piemešanu sapratu, jāapskata un jāpielabo ja kaut kur nohalturēts :) km2 pārrakstījos jo darīju citus darbus, bet šeit izlabot nevar.

Jautājums vēl ja liek vati kā būtu ieteicamāk? Vai ar 100 pietiks, vai min 150? Taisīt koka rāmi, klāt 2 kārtās - pa priekšu mīksto un visrspusē cieto vati ar koka fasādi....

Nu vispār var jau arī putuplastu likt šāda tipa ēkai. Es teiktu, ka jaunbūves un taisno sienu milzu priekšrocība, ka siltumizolāciju var līmēt pie sienas, nevis veidot rāmjus. Standarta risinājums - pielīmē un noarmē un tad jau izdomā kādu dekoratīvo nobeigumu vēlies.
100 vai 150. Saimniecības ēkai grūti novērtēt. Pareizi būtu vienā pusē likt apkures izmaksas un telpu funkcionalitāti, otrajā - siltināšanas izmaksas. Es laikam sev uzliktu 100 putuplastu. 150 liktu, ja katru dienu tur sildītu līdz >18 grādiem.

Tur būs darba telpas 2 gab, līdz ar to temp. jābūt ap 18-22.
Neatbalstu putoplastu un apmešanu. Vate un koka fasāde vairāk der.

Neko nereklameju, bet varbūt noder....Paskaties POLYFASAD.LV. Interesants risinajums, es laikam savai majai pie šīs tehnoloģijas palikšu. Ir gan ar vati, gan puķiku...

Ir dažādi risinājumi, patreiz šie ieinteresējuši:
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]

POLYFASAD būs dārds prieks, mājai varbūt, bet ne saimniecības ēkai....

Var jau veikt kompromisu: apmests putuplasts vai akmensvate un ar distanci liek dekoratīvo dēļu apšuvumu. Arī tāds variants pastāv. Tur gan būs jāliek pārrāvumi - horizontālas latas izolācijas biezumā, kurām pēc apmetuma uzvilkšanas klāt piesit distances latu ~ 2.5 m biezumā, kuras klāt savukārt krāmēfasādes dēļus trīnītī kā tur sākumā biji norādījis.
Mīksto vati rāmī nosegtu ar plēvi es savukārt neatbalstu, jo tas nav muļķdrošs un ilgtspējīgs risinājums. Ar laiku tas siltinājums tur izput un dažādi mošķi to sabojā. Turklāt materiālu un darbietilpīgs risinājms.
Man ir sajūta, ka ir darīšana ar aizspriedumiem, jo piemēram skatīt ekstrēmi dārgu plākšņu apšuvumu risinājumu uz kronšteinu rāmja ir vienkārši neadekvāti. Tas ir kaut kādu komercobjektu above average risinājums.

Jēga apmest, ja pa virsu nāk dēļu apšuvums?

Kaut kur domas sakrīt. Par mīksto vati nepiekrītu idejiski, tur mošķi ilgtermiņā sataisīs brīnumus, tā varētu būt. Mīkstā vate lai paliek iekštelpās...

Patreiz esmu apstājies pie šī risinājuma

Pēc apmesta fibo bloka
1) Cietā vate
-100 vienā rindā, laikam jau jālīmē un jāurbj, kā nostiprināt līstes kas turēs fasādes dēļus?
-50 un 50, divās kārtās ar koka laktīm, iesāk atbilstoši kā koka fasādi liks, vertikāli vai horizontāli.
Pieņemot ka nobeigums trīs dēļu prncips liksies vertikāli, tad pirmā vates kārta arī būs vertikāli, otrā horisontāli. Nostiprināšana pēc tam ar dībeļiem un varbūt nosiet
2) 20-25mm lakt jeb ventilācija starp vati un trinīti
3) trinīts dēļi vai šāldeļi kaimiņpusē, jārēķina cenas

Par plēvi pēc vates nedomāju, jo idejiski liekot Wentimax to nevajagot - vai tas ir 100% korekti nezināšu teikt...

Patreiz
1) Fibo bloks
2) apmests ar cementa masu
-------------------------------------------------
Plānoju vasarā
3) vate
4) koka apdare

Jautāju Vilnim_Radio. Jēga apmest vati vai putuplastu, ja to nosegs ar dēļiem?

Cietā vate būs jāapmet vai pretvēja plēve jāliek, jo petējā gadījumā viņa ir neefektīvs siltumizolators. Putiks nav jāapmet, ja viņš sauli neredz.
Tālāk visu nosaka aizspriedumi, maciņa biezums, ..utt.

Putuplasts un tikai. Kādam nolūkam vate vajadzīga ārsienai? Tjipa varēs lielīties, ka tev ir vate, nevis putuplasts? Protams šobrīd jāpiekrīt, ka ēka neatbilst būvnormatīviem, jo ir elpojošas sienas. :)))) ...un varbūt labāk ir vati likt bez plēvēm, lai iekštelpas mitrums sūcas ārā caur šo nesienu un caur vati uz ventilācijas spraugu. Tikai tad kāda jēga no siltinājuma? Varbūt vienkārši uz karkasa dēļus un lai ventilējas. Šodienas būvnormatīvi izslēdz jebkādu ēkas elpošanu - elpo tikai ventilācija.

Ja nedabūj kādu nedēļu sausu laiku, tad sākuma tā siena būtu jāpārvelk ar nenoslēgtu plēves siltumnīcu no abām pusēm un jāliek siltos pūtējus, lai izžāvē uz kādu diennakti. Pēc tam līmē klāt putuplastu no ārpuses un apmest. Sieta apmetumam var pa virsu papildus veidot apmetuma ķieģeļu imitāciju, ja tik ļoti vajag izlekt.
Priekš kam tev saimniecības ēkai nepieciešams dēļu klājums?

Apmest putuplastu vajag kārtības labad. To tāpat drupinās savādāk visādi zvēri un tad pa apakšu mūždien birs ārā bumbiņas, kas neglīti izskatās. Teorētiski varētu to arī nedarīt, jo āra apstākļi to būtiski neietekmē, bet tajās gaisa škirbās būs ciemiņie iekšā kā likts. Es apmestu, tieši tāpēc lai to pasargātu no mehāniskiem bojājumiem.

Par koka apšuvumu es qwe nepiekrītu, jo tas ir dizaina jautājums. Ja tāda ēka iederas kopējā ēku ansamblī, tad koks ir laba izvēle.

Koku var izlabot utt, ko apmetumam izdarīsi kad iemetīsies kaut kāda sēnite? Mūžīgā piemešana un piekrāsošana. Paskatoties ēkas kas remontētas un siltinātas 1-3gadus atpakaļ nelabi paliek...protams arī nevar noliegt kā tas un cik korekti darīts, bet kopumā šausmas....

Nesaprotu puķika atdzinējus, domājuj ka cenā varbūt nedzuadz lētāk sanāks, bet vai būs līdzvērtīgi labāks siltuma koeficients? Par to arī ir stāsts, ko gribētos saprast... nenoliedzu nevienu no variantiem, bet gan uzklausu viedokļus....

Apmetumu var notīrīt un nokrāsot vēlreiz. Krāsotas apmestas sienas izskats ļoti atkarīgs no darbu un materiālu kvalitātes. Apkārtnē pavērojot, redzu līdzīgu ainu, vairums apmesto ēku ir ar sēni, pleķiem, nolupušu apmetu utt, tomēr dažas izskatās ļoti labi.
Koks ir ok, ja vēl spēj samierināties Latvijas pelēko krāsu, tad pavisam, uzliec un aizmirsti.
Putuplasti visādi, vates tāpat, tomēr pārsvarā gan vate gan putuplasts ir pieejami ar siltumvadītspējām 0.034 - 0.040 W/mK, cietās fasādes vate noteikti tuvāk un pat virs 0.04 kamēr ar labākiem rādītājiem (zem 0.03) būs tikai "putuplasti".
Man aizdomas, ja sarēķinātu,tev jebkāda siltināšana neatmaksātos tuvākajā divdesmitgadē, nerunājot par energoefektīvu siltinājumu izmantošanu.

Nu nezinu par to apmetumu. Manā mazpilsētā tādu jūsu aprakstam atbilstošu māju varētu atrast starp vecajām koka mājām, kuras apmestas. Pārējās gaumīgākas vai bezgaumīgākas stāv labi. Starp saidingiem un dēļu fasādēm problēmas ja kas ir vairāk redzamas.

Cik esmu novērojis tad dekoratīva problēma parasti rodas no tuvu esošiem kokiem un ne visai veiksmīgām ūdens notekām. Principā ja normāli pielīmē siltinājumu un noarmē, tad tur nekam nevajag notikt. Sēne iekšā šajā pasākumā neaug, ja tā augs, tad iekštelpās, ja nebūs ventilācija. Nu jā, ir viena vairākstāvu haltūra, kurai ir kaut kādas problēmas ar apmetumu, bet to visās pozīcijās nekvalitatīvi un nepareizi taisīja, sākot jau ar

Ar pelēko dēļu krāsu nav jāsamierinās, jo eksistē krāsas ēvelētiem materiāliem un labas krāsas neēvelētiem arī.

No apmetuma es noteikti ieteiktu nebaidīties, jo tas ir viens no drošākajiem risinājumiem, ja salīdzina ar citiem.

Bet kā jau minēju, droši var likt arī tam pasākumam vēl pa virsu dēļu fasādi un apakšā atstāt tikai armētu siltinājumu.

Runāju par acīmredzamu sēni uz apmetuma no ārpuses.
Ir kur bez kokiem ar pārkarēm DR puse ir pelēka vai pat zaļa, ir kur zem lieliem kokiem viss kā vakar taisīts.
Cīņa ar laika zobu būs jebkurā gadījumā, vienīgais ilgspeļējošais materiāls ir ķieģelis, 30 vai 50 gadi un izskatās praktiski tāpat.