Vēlos betonēt 20 cm diametra kolonnas nelielai mājiņai izmantojot gatavos kartona veidņus (+/- 24 gb, jāurbj droši vien ap 180 cm). Nevaru sprast, vai labāk nopirkt parastu manuālu zemes urbi, kas paliek pašam vai par to pašu naudu paņemt nomā. Cik prātīga vai neprātīga doma tā varētu būt? Varbūt kāds var pdalīties ar savu pieredzi?

Elektriskais = benzīna

urbinātors Wrote:
-------------------------------------------------------
> jāurbj droši vien ap 180 cm)



Interesanti :)

Doma neprātīga man šķiet. Vai tik dziļi vajag? Man šķiet ka rokas urbji vispār ir knapi metrs. Manuālo vari aizmirst, ar to var puķudobē stādiem caurumus tikai taisīt.

Nu, par dārza darbiem nepiekrītu! Ar Fiskars rokas urbi (lielāko kas viņiem ir, precīzi mm neatceros) izurbām padsmit caurumus, līdz pašam rokturim, ideāli gludus un pietiekami precīzus! Jā, dziļumu ierobežoja "dizains", jo rokturis ļāva tikt tikai nedaudz mazāk kā metra dziļumā, bet, vajadzības gadījumā pusstundas laikā to varētu "labot" un neredzu iemeslus, kāpēc nevarētu iet arī pat dziļāk par 2m, ja vien "atjautība" un fleksis atļauj pagarināt centrālo trubu. Jā, ja apakšā laukakmeņi ierakti, nekur netiks, bet nejau arī benzīna urbis pēkšņi drupinās jebko savā ceļā... Cita lieta - tie 24 caurumi, lai arī vienā dienā izveidojami, bet vienā mirklī vnk pieriebsies to darīt manuāli un pieņemu, ka atkarībā no budžeta vai cilvēka "principialitātes" pabeidzot darbu ar rokām, būs sajūta, ka vajadzēja vnk paņemt nomā un miers... :)
Cita lieta - atkarībā no grunts un vēlamā dziļuma, ja nepieciešama liela jauda, iesaku ierēķināt pasākumā vismaz vēl vienu palīgu, jo pie pamatīgas pretestības (akmeņi, saknes, utt.) vienatnē to urbi var arī nenoturēt!

P.S. Kartona cilindri ir forša lieta, bet šķiet, ka pie mums joprojām neadekvāti dārgi! Identisku rezultātu var panākt ar ruberoīda vai tml. materiāla "cauruli". Dziļumā nav par uztraukties un virszemes daļai pilnīgi pietiek ar gredzenu no 2/3 kārtām lētākā ruļļa. Ja gribas "izolēt" no grunts, lai necilā, arī dziļāk ieliekot to pašu materiālu, viss būs ok...

nu labi...150 cm dziļumā...120 sasalšana (Vidzeme) plus 25-30 šķemba apakšā...jeb es te kautko neesmu sapratis?

Tos urbjus var dabūt ar pagarinājumiem dažnedažādus, tā nebūtu problēma: [www.chapchic.eu]

"Cita lieta - tie 24 caurumi, lai arī vienā dienā izveidojami, bet vienā mirklī vnk pieriebsies to darīt manuāli un pieņemu, ka atkarībā no budžeta vai cilvēka "principialitātes" pabeidzot darbu ar rokām, būs sajūta, ka vajadzēja vnk paņemt nomā un miers... :)" - tieši šis ir tas aspekts, kas visvairāk baida...vai dabūšu to gandarījumu (jeb nojāšos pamatīgi), vai beigās nesamaksāšu dubultā :)

par to kartonu varbūt arī var padomāt...lai gan 200 EUR arī nav mega nauda (24x8 eur)...zināms ērtums tomēr...

Benzīna urbis ir ļoti ērts. Ja normāla augsne, pāris stundās vajadzētu visu pabeigt.
Manuālo neesmu lietojis, bet ja ar benzīna ir jāspēj noturēt, tad ar manuālo būtu ārprāts griezt.
Pirkt ir jēga, ja 100% zina, ka vēl būs kur izmantot. Piemēram, sētas mietiem utt.

Nu pagājušajā vasarā biju ciemos pie rada, kuram bija fiskars manuālis un doma bija ganību mietiņus likt. Nevarēja nevienu caurumu uztaisīt - zeme pacieta, sakaltusi, bezcers. Mīkstā pateicīgā augsnē var būt arī var. Beigās visi tika iedzīti ar frontālo pacēlāju.

Manuālo esmu lietojis aptuveni 50 sētas mietiem. Tā sētas likšana man tiktāl aknās nosēdās, ka vēl tagad pēc 2 gadiem roka neceļas pataisnot salā izcilātos mietus... Labāk paņem nomā benzīna aparātu un miers!

1.Izurbtajos caurumos šķembas neber, uzreiz lej iekšā betonu līdz apakšai. Šķembas der lentveida pamatiem atbalsta virsmas palielināšanai, bet te caurums ir tik liels cik ir un šķembas apakšā nenoblietēt. Stabvieta pamatu savā vietā tur grunts spiediens no sāniem.
2. Formu vajag tikai virszemes daļai un pirmajiem 40 centimetriem zem zemes. Dziļāk grunts ir cieta (vismaz man) un iznāk smuki, stabili caurumi, kas nedrūp. Pagājušajā gadā gan bija sausums, ja liels mitrums vai gūsti gruntsūdeņi varbūt tā vairs nesanāk.
3. Es izmantoju plastmasas kanalizācijas cauruļu atgriezumus/atkritumus, kurus dabūju no vīriem, kas būvēja centralizētos tīklus.
4.Neesmu mēģinājis, bet esot iespējams plastmasas kanalizācijas caurules izmantot daudzkārt. Pirms betonēšanas tās esot gareniski ar fleksi jāiezāģē un, lai nearverās vaļā, jāaptin ar lentu. Dienā trešajā var ņemt nost. Šis variants der, ja visu dara lēni un ar rokām.

Milzīgs paldies par idejām un komentāriem...! Gruntsūdens ļoti zems, līdz ar to laikam jau tiešām tā truba visā garumā ir lieka.

šķembu bija rekomendējis kartona cauruļu ražotājs [www.eltete.lv] un šur tur citos topikos ar bija minējušu, ka apakšā likuši šķembu un pat mitrinājuši, lai labāka sasaiste ar kolonnas cementu...par sliktu jau droši nekādi nenāktu...

kā ar armatūru? kā to likt? 4 vertikāli savstarpēji sasieti?

Par šķembām. Tās urbuma apakšā nevarēs sablietēt un paliks lielākas vai mazākas šķirbas starp tām.
Ja būs šķidrāks betons,tad šķidrais betona stabs ar savu 1.5m augstuma svaru tāpat salīs visās šķirbās starp šķembām un rezultātā iznāks vienots stabs,kuram augšā ir labs betons, bet apakšā štruntīgs (slikti samaisītu)
sastāvdaļu) betons.
Ja betons būs sausāks,apakšā paliks gaisa kabatas, kas vēlāk piepildīsies ar grunti. Gruntij aizpildot gaisa kabatas zem betonējuma,nav izslēgta staba nosēšanās.