Jumts jau uztaisīts. Bet izskatās, ka vai nu "salaists dēlī" vai nav līdz galam izdarīts.
Jumta uzbūve (no augšas):
1) betona dakstiņi
2) latojums, brusas 50x50mm, solis 300 mm (uz tām tad stiprināti dakstiņi)
3) latojums, brusas 50x50mm, solis 600 mm. Cik saprotu, uz spārēm plēve un šis latojums "piespiež" plēvi
4) pēc projekta rakstīts difūzmembrāna, bet kas tur ir... nezinu. saprotu, ka kaut kas, kam ūdens (lietus) netek cauri
5) spāres
Zem spārēm nekā nav (ne apšūts, ne kas cits).
Nu acīmredzami, ka ventilācijas nav. Ir it kā gaisa ieplūdes vietas. Jumta platība ir ap 180 kv.m un tās ieplūdes vietas ir katrā malā apmēram 10 cm diametra gofrēta caurule, kura iebāzta starp jumtu un bēniņu grīdu tā, lai gaiss no ārpuses tiek iekšā bēniņos.
Bet gaisam nav kur iziet ārā.
Celtniekam ir doma tajā plēvē (difūzmembrānā) pie jumta kores izgriezt caurumu... Meklēju internetā, nekādu risinājumu neatradu. Iesakiet, lūdzu, kādu risinājumu

Kapēc komā, ka kautkas salaists dēlī? Kur ir īstā problēma? Simptomus apraksti!

Cik var saprast, 3) brusas ir perpendikulāri 2) brusām. Tās piespiež plēvi pie spārēm. Viss pareizi, vienīgi viņas varēja nebūt tik augstas. Plēvei jābūt ar vēderu, bet ne nospriegotai. Plēve dakstiņu jumtam ir vienīgi domāta putekļsniegam puteņu laikā. Tā ka viss ir pareizi. Par ventilāciju un gofrētām caurulēm neko nesapratu

Tā ir klasiska 4-slīpju jumta problēma. Caurumus plēvē griezt nevajag. Gaisa apmaiņu var uzlabot ievietojot distancerus augstākajā jumta plēvju salaiduma vietā. Ja plēve ir ar pašlīmējošām šuvēm tā jāmēģina uzmanīgi atplēst,ja nepadodas,var pasildīt ar matu fēnu. Ar celtniecības fēnu jābūt pavisam uzmanīgam.
Kā izpaužas nepietiekamas ventilācijas problēma?
Parasti problēmas cēlonis ir neesoša tvaika barjera pārseguma siltinājumā (paaugstināts mitrums)

Problēma tā, ka nav saprotams caur kurieni viss iztvaiko. Ja tā "plēve" neko nelaiž cauri (ne ūdeni, ne tvaiku), tad nav caur kurieni iztvaikot.
Simptomus es kaut kā negribu gaidīt (vienus jau sagaidīju un "ielidoju" uz kādiem ~ 2000 eiro). Kaut kā negribas gaidīt, kad sāks pūt jumta spāres vai vēl kaut kas.

Par gofrētajām caurulēm. Doma ir tāda, ka bēniņos caur kaut kurieni gaiss iekļūst iekšā un caur kaut kurieni izkļūst ārā un cerams, ka rodas neliels caurvējš (lai "nestāv" gaiss uz vietas). Bet nu nezinu ...

Informācijai. Vakar gaisa mitrums bēniņos 98%..... (nekas jumtā netek, vienkārši tāds gaisa mitrums)

Vai varētu info, kas ir domāts ar "distancers"? Uztaisīt atstarpi (spraugu) starp plēves salaiduma vietām? Tā, lai ir kur gaisam iet ārā, bet ūdens netiktu iekšā, jo viena plēves mala pāri otrai? It kā būtu ok..., paldies par info

Nu tās gofrētās caurules jau "caurvēju" bēniņos nodrošina. Tā kā nekam pūt nevajadzētu, īpaši ja spāres ir plikas, nevis vatē iepakotas.

Bet nu ar plēvēm aizrauties aukstajos bēniņos arī lieki.

Ir saprasts pareizi. Distancers ir starp plēvēm ievietota koka starplika ko var piefiksēt pie spārēm ar skrūvi. Katrā spāru starpā tātad divi distanceri. Distancera biezums (spraugas lielums) 2,5 cm.
Ja plēve stipri nostiepta,tad ievieto vienu distanceri pa vidu,var putuplasta gabaliņu un piefiksē ar jumta membrānu līmlentu.

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Bet nu ar plēvēm aizrauties aukstajos bēniņos arī
> lieki.
Atsevišķs zemseguma ventilācijas kanāls,ko veido plēve, ir daudz efektīgāks par vēdināmiem bēniņiem. Samazinās gan kondensāta izkrišana šādos laikapstākļos ,gan uzkaršana vasarā.

Paldies par informāciju. Mierīgāka sajūta (sajūta, ka visu var "kontrolēt" un ir saprotams, kas notiek un kas jādara)

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tinis rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Bet nu ar plēvēm aizrauties aukstajos bēniņos
> arī
> > lieki.
> Atsevišķs zemseguma ventilācijas kanāls,ko veido
> plēve, ir daudz efektīgāks par vēdināmiem
> bēniņiem. Samazinās gan kondensāta izkrišana šādos
> laikapstākļos ,gan uzkaršana vasarā.
---------
Tikai ir problēmas caurumu jumtā atrast.

Ja nav noslēpums, l., pastāsti par jumtu sīkāk. Pats esmu tieši līdz jumta izbūvei ticis, projektā arī 4slīpju jumts ar betona dakstiem. Cik izmaksāja darbs jumtam, kādus dakstus ņēmi, kur u.t.t.? P.S. Ar koka iestrādi šogad ir pavisam čau rasma, visu ko lieku pēc lietus melnē u.t.t. Jau vairākas reizes apstrādāju, bet jēgas nulle, viss cauri slapjš.

Brigadieris visu pirka. Dakstiņus Monier (cik atceros Zanda Lux). Es tur tajā laikā slikti jutos, gandrīz nesekoju tam, ko tur darīja.
Par darbu tur kaut kādas šausmas bija. Uz ~180 m2, laikam 12K vai pat vairāk. Es vairs neskaitīju, lai nebojātu garastāvokli. Bija apmēram tā, ka sākumā laikam bija 9. Visu to pasākumu no spāru likšanas līdz pēdējam dakstiņam laikam 6 mēnešus taisīja.... karoče tas viss ir tāds pppp... un tagad no iekšpuses pakustināju plēvi, tur kaut kas birst lejā, tāda sajūta, ka visus atkritumus tā arī uz tās plēves atstāja... pēc skaņas tā kā kaut kas no koka un arī dakstiņu atgriezumi
Bet par koku... nu tur bija antiseptizētas spāres. Cik atceros speciāli kaltēja laikam 2 nedēļas, laikam pirms tam izmērcēja tajā antiseptiķī.
Grūti kaut kādus padomus dot, jo es jau pats gandrīz neko nesaprotu. Varbūt to koku ar kaut kādu spiedienu var apstrādāt. Nu jebkurā gadījumā vismaz plēvi no augšas piestiprināt, lai lietus nepiekļūst pie koka. Un saprotu, ka vajag caurvēju tām spārēm (lai viss vēdinās). Diez vai tagad būtu labi apstrādāt, jo nekas normāli nežūst

Paldies! Man uz 200m2 prasīja 27-30 E/m2 par visu darbu. Betona daksti ar elementiem rupji apmēram uz 4k, koks svaigi zāģēts ap 2k. Kopā uz 12k sanāk. Nu vēl kaut kas neparedzēts plusā. Kaut kā neadekvāti dārgi sanāk.6 mēneši izklausās ļoti liels laiks.

Koks bija svaigi zāģēts un it kā apstrādāts, mērcētszaļāšļurgā. Pie manis žuva 2+ mēnešus, bet tas nelīdzēja, pats apstrādāju, ar nekā. Esmu ticis līdz kores balstam, taisu krēsku. Izrādās darbs nav neko sarežģīts, par tādu naudu. P.S. Sorry par iejaukšanos topikā.

No dakstiņu montāžas instrukcijas:
Jumtu ar bēniņiem vēdina ar bēniņu gaisa telpas palīdzību. Tāpēc uz jumta pārkares un pie jumta kores veido atveres vai spraugas, kas nodrošina gaisa nepārtrauktu plūsmu.
Ir ieteicams zem pārkares atstāt vismaz 20 mm augstu vēdināšanas spraugu. Jumta korei vai bēniņu gala sienai augšpusē jābūt vēdināmai, kuru kopējā šķērsgriezuma platība ir vienāda ar jumta pārkares vēdināšanas spraugu šķērsgriezuma platības summu. Uz jumta kores var novietot vēdināšanas skursteņus, bet var izmantot arī speciālus vēdināšanas dakstiņus. Speciālos vēdināšanas dakstiņus izmanto gadījumos, kad jumta plakne pievienojas pie mūra sienas un nav iespējama vēdināšana caur kori.

Kores nevajadzēja ar plēvi pārklāt. Vislabākā ventilācija būtu.

Visu atrisina ventilējamās kores izveide. Vējplēvi neliek līdz korei, bet 4-5 cm no kores, tad liek vertikālās latas un virs tām pāri korei garenvirzienā 80-100 cm platu vejplēves loksni, virs tās horizontālās latas. Rezultātā abās pusēs korei veidojas droša ventilācijas sprauga vertikālo laktu izmērā, un nekādu problēmu. Bet vispār uz spārēm likt vējplēvi, tad latas un dakstiņus nav tas labākais variants, tā ir tāda dīvaina LV praktizēta konstrukcija, no kuras skandināvu ķertu trieka. Vēl nesen biju mājā, kur kamīns pēc lietus bija pārvērties akvārijā, jo kaimiņu puika bija uz jumta uzmetis akmeni un saplēsis dakstiņu virs skursteņa. Daudz labāka un 100% drošāka ir Skandināvijā praktizētā jumta konstrukcija, kur māja būtu drošībā arī pie 100% bojātiem dakstiņiem, bet tas jau ir cits stāsts. Un šeit minētie speciālisti, termiņi un izmaksas vienkārši nogalina.

No būvprojekta pārrakstu:
APRAKSTS b, mm
Betona dakstiņi
Latojums (hor) (50x50), s=350mm 50
Vēdināma gaisa šķirkārta
Latojums plēvei (var), (50/H50), s= 600 50
Difūzmembrāna
Spāre (50/H250), s=600 mm 250

Tātad, jau arhitekts tā ir nolēmis (tipa tā jādara). Arī būvnieki neko citu neieteica.

Un par to plēvi.
Uzlēju ūdeni, ūdens notecēja. Plēve ūdeni cauri nelaiž. Tātad, ja no augšas kaut kā tiks ūdens, tad līdz plēvei tiks un pa jumta slīpumu notecēs lejā...
Bet par tvaiku. Tikko pārbaudīju. Uzvārīju ūdeni, ielēju krūzē, uzliku virsū plēvi. Viena puse salīdzinoši minimāli laiž cauri tvaikus, otra nē (uzliekot vienu pusi virs krūzes, redzu kā tvaiki iet cauri plēvei, bet uzliekot otru pusi, tvaikus neredzu).
Un.... b#$@% plēve ir piestiprināta tā, ka tā puse, kura nelaiž cauri tvaikus ir no apakšas. Tātad no bēniņiem (mājas) ejošie tvaiki netiek cauri... ppppp, normālu vārdu nav.

Nu un tagad jau neko vairs nepārtaisīšu. Acīmredzot vienīgais risinājums paliek plēves salaiduma vietās taisīt spraugas...




Misters rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Visu atrisina ventilējamās kores izveide. Vējplēvi
> neliek līdz korei, bet 4-5 cm no kores, tad liek
> vertikālās latas un virs tām pāri korei
> garenvirzienā 80-100 cm platu vejplēves loksni,
> virs tās horizontālās latas. Rezultātā abās pusēs
> korei veidojas droša ventilācijas sprauga
> vertikālo laktu izmērā, un nekādu problēmu. Bet
> vispār uz spārēm likt vējplēvi, tad latas un
> dakstiņus nav tas labākais variants, tā ir tāda
> dīvaina LV praktizēta konstrukcija, no kuras
> skandināvu ķertu trieka. Vēl nesen biju mājā, kur
> kamīns pēc lietus bija pārvērties akvārijā, jo
> kaimiņu puika bija uz jumta uzmetis akmeni un
> saplēsis dakstiņu virs skursteņa. Daudz labāka un
> 100% drošāka ir Skandināvijā praktizētā jumta
> konstrukcija, kur māja būtu drošībā arī pie 100%
> bojātiem dakstiņiem, bet tas jau ir cits stāsts.
> Un šeit minētie speciālisti, termiņi un izmaksas
> vienkārši nogalina.