Labdien!

Esmu dziļās pārdomās par apkuri mājā.

Esmu nolēmis par labu gais/ūdens sūknis. Pilns konforts, ja nav pieejama gāze. SS zeme būtu labāks, bet nav variantu ar kontūru un urbums būs dārgi. gaiss/ūdens izmaksas esmu pieņemis 7k (ar iebūvēto boileri). Pie sezonas COP 2.5 (pieņemts bez pamata) iepirkt kWh sanāk par 6.5 centiem.

Tika apsvērta iespēja uzstādīt granulu katlu, bet galā nostājās cipars tik pat vai vairāk (katls 3k, apsaiste 0.5k, skurstens 2k, akumulātors 1k, boilers ?, 5m2 platības x0.8k=4k, ļoti rupji un jau esam tuvu pie ss, klāt nāk čakars gādāt, krāmēt, šķuņa būvniecība....) KKad veicu aprēķinu un mazāk par 5 centiem par kWh nesanāk, ss liekas pievilcīgāks.

Tad nu par pārdomām... Vai vispār tā apkures iekārta ir vajadzīga.
Runājam tikai par silto ūdeni un apkuri.. - vasarā svīstam.

Ja mēs uzceļam māju ar energoefektivitātes klasi piemēram C ar patēriņu 50kWh/m2 apkurei + 20kWh/m2 (??) ūdenim... Māja ir 120m2 tad gadā kurinot ar elektrību jāpatērē būtu 1344EUR (8400kWh).

Uzstādot SS (izmaksas 7k un mans gadījums - siltās grīdas +2k=9k)
Izmaksas 9k un nostrādā tā brīnumainā kārtā 15 gadus, bez bēdām (tas ir iespējami?)
Tad nu iekārtas cenu un silto grīdu izmaksas (manā gadījumā) dalam uz 15 gadiem un iegūstam - 600EUR gadā par iekārtu, grīdām. (realitātē izmaksas varētu būt lielākas, neticu ka tā nebūs jāmaina, jāremontē šo gadu garumā, bet nu labi ...) Klāt nāktu gada apkope kas būtu jāveic iekārtai +120EUR. Kurinot māju ar patēriņu 8400kWh izmantojot SS ar SCOP 2.5 mēs tērējam 537EUR (3360kWh)
Summā sanāk 600+120+537=1257EUR

Summas starpība sanāk niecīga, pat ja izņem ārā grīdu izmaksas kas būtu atsevišķs mans gadījums.
Protams piemērs ir rupjš un noteikti ar kļūdām. Bet nu tā doma.. Vai ir nepieciešams būvēt dārgu apkures iekārtu mājas apkurei ja var par to pašu naudiņu kurināt pa "taisno"

To lieko naudiņu var uzmest uz jumta, saules paneļos. Uzlikt kādus 4kw. Tā sevi 7-10 gadu garuma sevi atpelnīs un nesīs kādu labumu. Vismaz šī investīcija būtu tā, kas reāli sedz izdevumus.

Ko jūs domājat par to cik ļoti es visā kļudos? :D

Ja esi vēl tikai mājas plānošanas stadijā, tad ņem vērā, ka drīzumā spēkā stāsies jauni normatīvi, kur apkures patēriņam ir pavisam citi, daudz skarbāki noteikumi un ar 50kwh/m2 vairs nevarēs saņemt energosertifikātu mājas nodošanai.
Tā kā pieklājīga izskata māju ar jaunajiem nulles enerģijas standartiem tikai ar siltināšanu vien uzbūvēt nevar, tad nāksies vien likt klāt rekuperāciju, silttumsūkņus vai saules paneļus.
Ja ne dabā, tad uz papīra (cerot, ka neparbaudīs).
Varbūt uzreiz skaties uz rekuperāciju ar piesildīšanas funkciju un aizmirsti par siltajām grīdām.

Autoram neliels medālis par domu gājienu.
Un ja parēķina ka elektrības apkurei (elektriskie radiatori ar temoregulatoriem) maksā kapeikas un apkopjas ar putekļu sūcēju, tad pārkonvertējot sākotnējās investīcijas uz kwh cenu sanāks aptuveni tas pats. Granulu apkure vispār sanāk nepamatoti dārga - pa lielam ņemot tā ir malkas apkure, tikai efektīvāka, automatizēta, kas šo iekārtu komplektu sadārdzina vēl vismaz par 2-3 t.eir + vismaz par 20-30% dāgāks kurināmais. Vispār turpinot šo pārdomu stīgu nākas secināt, ka vienīgais pamatojums cietā kurināmā katlam ir, ja ir pieejama lēta (sava) malka vai cits kurināmais vismaz 30% zem tirgus cenas. Visos citos gadījumos SS, Gāze(dabasgāze ar pieslēgumu), elektrība.

Autors pareizi domā, atšķirībā no lielās masas, kas tikai mauc.

To lieko naudiņu varu uzmest uz jumta, bet var arī zemē ierakt. Zemē jāierok 25m3 muca (PSRS tipa 1k EUR ar darbu), kas jānosiltina un jāsilda ar paštaisītiem saules kolektoriem (vara plāksnes un vara caurules 6-8m2). Ziemā izmanto kā apkuri. Izmaksas kādi 2-3k EUR. Jāizmanto savas spējas kolektoru izgatavošanā, lai turētu zemu pašizmaksu, lai alternatīvajai enerģijai ir jēga pie zema atmaksāšanās perioda.

Vairāk idejas šajā kanālā.
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja esi vēl tikai mājas plānošanas stadijā, tad ņem
> vērā, ka drīzumā spēkā stāsies jauni normatīvi,
> kur apkures patēriņam ir pavisam citi, daudz
> skarbāki noteikumi un ar 50kwh/m2 vairs nevarēs
> saņemt energosertifikātu mājas nodošanai.
> Tā kā pieklājīga izskata māju ar jaunajiem nulles
> enerģijas standartiem tikai ar siltināšanu vien
> uzbūvēt nevar, tad nāksies vien likt klāt
> rekuperāciju, silttumsūkņus vai saules paneļus.
> Ja ne dabā, tad uz papīra (cerot, ka
> neparbaudīs).
> Varbūt uzreiz skaties uz rekuperāciju ar
> piesildīšanas funkciju un aizmirsti par siltajām
> grīdām.

Patreiz notiek projektēšana.
50kWh patērīņu es ieliku lai ir rupjāks rēķins un vairāk par labu SS. Pat tad SS ir apšaubāms.
Pagaidu sertifikāta vēl nav, bet ceru būs A,B .. Tur skatīsies un domās...Bet ar B klasi, 40+20kwh (apkure, ūdens) gadā sanāk 1152EUR. Tas pats ar SS 1180EUR gadā. Jo mazāks mājas patēriņš jo neizdevīgāka investīcija apkures sistēmā. Atkārtošos, ka piemērs ir visticamāk kļūdains un domāju, ka kļūdas novēršana aprēķinos nereizinas SS izdevīgumu ar 2.


Būs ventilācija ar rekuperāciju.
-------------------------------------------------------
> Autoram neliels medālis par domu gājienu.
> Un ja parēķina ka elektrības apkurei (elektriskie
> radiatori ar temoregulatoriem) maksā kapeikas un
> apkopjas ar putekļu sūcēju, tad pārkonvertējot
> sākotnējās investīcijas uz kwh cenu sanāks
> aptuveni tas pats. Granulu apkure vispār sanāk
> nepamatoti dārga - pa lielam ņemot tā ir malkas
> apkure, tikai efektīvāka, automatizēta, kas šo
> iekārtu komplektu sadārdzina vēl vismaz par 2-3
> t.eir + vismaz par 20-30% dāgāks kurināmais.
> Vispār turpinot šo pārdomu stīgu nākas secināt, ka
> vienīgais pamatojums cietā kurināmā katlam ir, ja
> ir pieejama lēta (sava) malka vai cits kurināmais
> vismaz 30% zem tirgus cenas. Visos citos gadījumos
> SS, Gāze(dabasgāze ar pieslēgumu), elektrība.

Medālis tas ir slikti vai labi? :D
Piekrītu visam ko raksti!


tototo rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Autors pareizi domā, atšķirībā no lielās masas,
> kas tikai mauc.
>
> To lieko naudiņu varu uzmest uz jumta, bet var arī
> zemē ierakt. Zemē jāierok 25m3 muca (PSRS tipa 1k
> EUR ar darbu), kas jānosiltina un jāsilda ar
> paštaisītiem saules kolektoriem (vara plāksnes un
> vara caurules 6-8m2). Ziemā izmanto kā apkuri.
> Izmaksas kādi 2-3k EUR. Jāizmanto savas spējas
> kolektoru izgatavošanā, lai turētu zemu
> pašizmaksu, lai alternatīvajai enerģijai ir jēga
> pie zema atmaksāšanās perioda.
>
> Vairāk idejas šajā kanālā.
> [www.youtube.com]
> [www.youtube.com]

Sergeju es skatos, man patīk. Vācijā realizētais projekts ir vienreizējs. To mucu uzsilda vasarā saule līdz 100 grādiem, visu to apjomu(!!). Biju par to domājis. Bet tas ar nav viegli. Bet ja sanāk realizēt - super.

Kāpēc mucu nav viegli? 1 diena atvest un uzrakst. 1 diena nosiltināt un aizrakt, 1 diena pieslēgt. 2 dienas lodēt 1 paneli. Pa nedēļu var izdarīt. Protams ja ir pagalms kur ierakt un uzstādīt paneļus.

Sergejs interesants tipāžs, eksperimentators. Izglītojoši skatīties.

Es plānoju tādu experimantu taisīt. Mana problēma, ka tā nebūs siltināta māja, bet 80m2 pirts. Pozitīvi gan tas, ka muca būs minimālu plus grādu uzturēšanai ziemā, jo ēku lietos neregulāri. Attiecīgi patēriņš mazāks, lai arī zudumi lieli.

tototo rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kāpēc mucu nav viegli? 1 diena atvest un uzrakst.
> 1 diena nosiltināt un aizrakt, 1 diena pieslēgt. 2
> dienas lodēt 1 paneli. Pa nedēļu var izdarīt.
> Protams ja ir pagalms kur ierakt un uzstādīt
> paneļus.
>
> Sergejs interesants tipāžs, eksperimentators.
> Izglītojoši skatīties.
>
> Es plānoju tādu experimantu taisīt. Mana problēma,
> ka tā nebūs siltināta māja, bet 80m2 pirts.
> Pozitīvi gan tas, ka muca būs minimālu plus grādu
> uzturēšanai ziemā, jo ēku lietos neregulāri.
> Attiecīgi patēriņš mazāks, lai arī zudumi lieli.

Nē nav traki, es atkal ar savu apkures risinājumu salīdzinu. Iepraud dakšu un priecājās.
Protams Tavs variants galā varētu būt tīkamāks.
Būtu ļoti interesanti, ja Tu kkur dalītos ar savu pieredzi!

Nu nezinu, ar 25m3 situma akumulatoru visai ziemai nepietiks. Oktobrī gan jau būs dabiski atdzisis uz 70 vai 50 grādiem. Daudziem pie malkas apkures katliem ir akumulatori, pa vienai vai divām tonnām, kas nodrošina komfortu divu, max 3 dienu garumā.
izmaksas 1000 eur par mucu, ierakšanu un siltumizolāciju ir iespējamas vienīgi, ja tāda muca jau mētājas tepat aiz stūra un traktors vai ceļamkrāns ir aizlienējams no kaimiņa .
Ar visu to 20 , 30 vai 70 cm siltumizolāciju,, kā tiek stāstīts video, mucai būs dabīgi siltuma zudumi, labāk to putuplastu uzreiz pieliec ēkas sienai, būs lielāks ieguvums.
Neregulāri kurināmai ēkai nelielas pozitīvas temperatūras uzturēšanai nekas labāks nav izdomāts par gaiss gaiss siltumsūkni, pie +5, +8 izejošās temperatūras COP liels, elektrības patēriņš finālā būs aptuveni tāds pats kā vasarā darbinot cirkulācijas sūkni siltuma iedabūšanai cisternā no kolektoriem un ziemā pumpējot no tās.

to Aldiss, tu laikam niedziļinājies ... akumulators ir kā papildus elektrības apkurei. Un augstāk ir aprēķins par ieguldījumiem un atmaksāšanos SS un elektrībai.

Žēl, ka tu nevari dāņiem pastāstīt par siltuma sūkņiem, citādi viņi ar šādiem termoakumulatoriem stadiona lielumā māju ciematus apsilda, nejēgas.

Es dzīvoju laukos, ir tehnika un mucas daudz var nopirkt rajonā. Galu galā ir liels gandarījums, kad tu uztaisi alternatīvu sistēmu nevis kā aita nopērc to, ko tev iebaro (baro arī labas lietas, protams).

Vispār jau ziemas Dānijā un Latvijā bišķi atšķiras. Un cik miljonus dāņi iegāza tajā projektā?

>>Žēl, ka tu nevari dāņiem pastāstīt par siltuma sūkņiem, citādi viņi ar šādiem termoakumulatoriem stadiona lielumā māju ciematus apsilda, nejēgas.>>

Varu mēģināt pastāstīt dāņiem, ko par to domāju...kādus 300 vārdus zinu.
Bet nevajag jaukt zinātniskās izpētes projektus ar Eiropas savienības līdzfinansējumu ar vispārpieņemto praksi.
Dānija ir vidējā/siltā klimata zonā, siltumsūkņi tur iet uz urrā,barojas no jūras un upēm vai ar gaisu. Atkausēšana SS varbūt nepieciešama 2 nedēļas gadā. Kondicionēšanas siltums vasarā tiek novadīts ūdenī. Ne jau tādēļ, lai to uzsildītu un siltumu izmantotu ziemā, bet gan tādēl, ka tā ir lētāk dzesēt. Ja kas, tad LNB Gaismas pils tiek dzesēta ar Daugavas ūdeņiem.

Svarīgi ir cik Kw māja patērē ziemā, nevis kāda ziema ir LV vai Dānijā. Ja māja ar lielāku siltinājumu teiksim pie mīnus 5 grādi patērē mazāk, kā māja Dānjā pie teiksim +1, tad laikam aiz loga nav nozīmes. Bet kopumā - tā vairāk ir filozofija, kas ne katram ir pieņemama un saprotama.

Man kaut kā neticas par tādiem 25m3 akumulatoriem, jo siltuma zudumi ir jūtami, nenormālas ierīkošanas izmaksas un arī enerģijas apjoms tajā 25m3 nemaz tik liels nav.
Dabiskie un ekonomiskākie siltuma akumulatori ir zemes sitlums ko izmanto ss un biomasa. Kurš māk ieurbt dziļāk, tas bonusā var dabūt ģeotermālo enerģiju, kas ir pavisam cita opera.

Patiesībā tā ir vienkārša matemātika, kuru man slinkums rēķināt - delta T, cilindra virsmas laukums, siltumizolācijas biezums, zudumi, mājas patēriņš un tad arī būtu slēdziens. Jau pati doma akurāti un labi noizolēt gigantisku mucu zemē ir ellīga padarīšana. Toties es esmu redzējis tāda izmēra virszemes siltuma akumulatorus pie siltumnīcām Jēkabpilī - Sedumi. Bet kāda funkcija tām - grūti spriest, jo apkurināja ar malku.

Viens jautājums, varbūt var pakritizēt ideju.

ās pašas ēkas minimālā siltuma uzturēšanai siltumu ņem no zemes bez siltumsūkņa. Proti esošajā 50-60m tranšejā, kura būs ēkas būvniecības laikā jau ieliek 110mm cauruli 2 metru dziļumā. Gaisam pūstot pa zemi uz māju ir + grādu temperatūra, attiecīgi ēkā nodrošinātu to, ka ūdens nesasalst.

Šo sistēmu laimam parasti izmanto dzesēšanai vasarās, bet nesasalšanai arī var būt derēs. Alternatīvā sistēma bez liekiem ieguldījumiem.

tototo rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Svarīgi ir cik Kw māja patērē ziemā, nevis kāda
> ziema ir LV vai Dānijā. Ja māja ar lielāku
> siltinājumu teiksim pie mīnus 5 grādi patērē
> mazāk, kā māja Dānjā pie teiksim +1, tad laikam
> aiz loga nav nozīmes. Bet kopumā - tā vairāk ir
> filozofija, kas ne katram ir pieņemama un
> saprotama.

Protams, ka svarīgi cik māja patērē ziemā (un pavasarī,rudenī un vasarā arī).

Bet ja par Dāniju, tad viņu energoefektivitātes normatīvi kopš 2010.gada jaunajām mājām pieļauj tikai 30kWh/m2 par apkuri un kondicionēšanu kopā. No 2020.gada jaunajām mājām tiek atļauti tikai 20kWh/m2! Jā, viņiem ziemas siltākas, bet obligāti jādomā arī par dzesēšanu vasarā- t. telpās nedrīkst pārsniegt 27 grādus vairāk kā 100h vasarā;škiet apkures sezonai aprēķinus veic no +24 iekštelpu temperatūras.

Un vēl viena Dānijas tendence- atteikšanās no sltajām grīdām.
2010.gadā 85% jauno māju bija ar grīdas apkuri, 2013-60%, 2015-55%

Rekuperācija un apkure ar gaisa plūsmu sanākot efektīvāka.

Maz ticams, ka ar tādu cauruli varētu panākt labu efektu, jo pirmkārt, salīdzinoši lielai gaisa plūsmai būtu jābūt, otrkārt, tādās caurulēs veidosies pelējuma sēnes un ienākošais gaiss būs netīrs - būs pagraba smaka. Kaut kur šo principu arī varētu izmantot, bet grūti iedomātis kur. Jautājums arī rodas kāpēc dzīvojamajai mājai būtu nepieciešams pagraba klimats - ilgstoši netiks apdzīvota? Mājas mikroklimatam labāk būtu, lai ir kaut vai nulles, bet gaiss kvalitatīvs (laba ventilācija). Attiecīgi prātīgāk būtu domāt par ūdens sistēmu aizsardzību pret sasalšanu lokāli, nevis cīnīties par + nodrošināšanu visā mājā.

Rekuperācijas nopietns mīnuss ir sistēmas komplicētā ierīkošana (nepieciešamas patiešām labas zināšanas par pareizu gaisa vadu izvietojumu), apkope un 100% atkarība no elektrības. Tāpat jāuzmanās no tā paša pelējuma, kurš var iemitināties rekupeatorā un gaisa vados. Ir dzirdēts par šādām problēmām. Bet tā ir katrā ziņā ir konkurētspējīga alternatīva, par to šaubu nav.

>tototo, man jau tomēr gribētos redzēt to vienu dienu mucas kvalitatīvai nosiltināšanai un aizrakšanai, lai pēc pāris mēnešiem neizrādītos, ka darbs par velti darīts...