Kamēr "Pārdomas par apkuri" tēmā rit karsta diskusija par apkures salīdzināšanu, aizdomājos par Proktologa ierakstu.
> Jāskatās ko Tu apkurināsi, kādi būs zudumu un
> nepieciešamais apjopms.

> Ja pieņemam 100m2 pasīvo māju ar 15kWh/m2
> pātērinu, tad
> gāzes apkure: 52EURgadā
> SS: 96EUR
>
> 100m2 labi siltināta māja ar 90kWh/m2 patēiņu,
> tad
> gāzes apkure: 315EUR gadā
> SS: 576EUR gadā
>
> 100m2 labi slikti māja ar 150kWh/m2 patēiņu, tad
> gāzes apkure: 525EUR gadā
> SS: 960EUR gadā

Sāku rēķināt, kādi siltuma zudumi mani sagaida. Cerams to esmu darījis pareizi.

Māja 180m2
Sienas laukums 220m2
Logu laukums 37.57m2
Durvju laukums 7.38m2
Jumts 105m2
Grīda 105m2

Sienas Fibo 25cm + 20cm vate = 0.15 W/m2 K (info no bauroc mājaslapas kalkulators)
Logi - pieņemsim = 1.40 W/m2 K (info no logu ražotāju mājaslapa)
Durvis - pieņemsim = 1.40 W/m2 K (info no durvju ražotāju mājaslapa)
Jumts - 40cm beramā ekovate = 1 / (0.4/0.041) = 0.10 W/m2 K
Grīda - EPS100 = 1 / (0.3/0.036) = 0.12 W/m2 K

Iekštelpu temperatūra - 21C un apkures sezonas dienas - 203
Rezultātā iegūstam siltuma zudumus sezonā:
Sienas 3,376.30 kWh
Logi 5,381.41 kWh
Durvis 1,057.09 kWh
Jumts 1,074.28 kWh
Grīda 1,289.13 kWh
-----------------------------------------------------------------------------
Kopā: 12,178.20 kWh * 0.0349EUR/kWh = 425.02 Eur/Sezonā (neskaitot silto ūdeni - nav ne jausmas kā to sarēķināt)
Vai es pareizi sapratu, ka šīs 12,178.20 kWh izdalot ar 180m2 es iegūšu 67.66 kWh/m2 patēriņu?

Rodas jautājums, kur ir tā robeža starp nevajadzīgu "pereboru" un racionālu siltinājuma daudzumu.
Varu ielikt 3-stiklu logus (dārgāk, bet, vai kādrezi atmaksāsies?) Vai tieši otrādi. Nav vērts jumtā likt 40cm siltinājumu. Pietiks arī ar 30cm. Grīdā ar 20cm eps būs gana labi. kwh uz m2 pieaugs, līdz ar to arī izmaksas par apkuri. Bet vai tās ir pietiekamas, lai ieguldītu biezākā siltinājumā?

3 stiklu pakete ir obligāta, ja maina logus. Tiko biju pa birojiem uz 11 (1600-1800eiro)logiem starpība bija 200 eiro. Arī ar vati jāskatās, kas un kā. Liec klat pa 10 cm. Man pašlaik ir tikai 20. 10 cm vajadzēs klāt, bet nākamsezon. Tas viss ir vajadzigs, bet jāapzinās, ko var un ko nevar konkrētai mājai. Būvnieki/"meistari" ar mēģina visādas muļķības sastāstīt.

atver normālu kalkulatoru un apskatās procentuāli cik iziet zudumos, tur arī liekot klāt atradīsi punktu pēc kura vairāk liekot nekādu dižo ieguvumu neiegūsi. tie logi un durvis noteikti ka veidos kādus 35 vai vairāk procentus no kopējā mājās siltumzuduma apjoma

James rakstīja:
-------------------------------------------------------

>
> Sienas Fibo 25cm + 20cm vate = 0.15 W/m2 K (info
> no bauroc mājaslapas kalkulators)
> Logi - pieņemsim = 1.40 W/m2 K (info no logu
> ražotāju mājaslapa)
> Durvis - pieņemsim = 1.40 W/m2 K (info no durvju
> ražotāju mājaslapa)
> Jumts - 40cm beramā ekovate = 1 / (0.4/0.041) =
> 0.10 W/m2 K
> Grīda - EPS100 = 1 / (0.3/0.036) = 0.12 W/m2 K

Personīgais viedoklis..
1. Fibo 250 ar 150vati ir jau vairāk ,ka prasīts normās un pietiek ar atliektiem galiem. Rasas punkts nekad nebūs mūrī!
2. Grīdā 200mm eps nevajag.. mierīgi pietiek ar 50mm divās perpendikulārās kārtās izveidojot 100mm. Kaut ga pats sev ieliku 150mm, jo 100mm slānī ērtāk iegropēt vadus, caurules noslēpt. Otrais 50mm slānis perpendikulārs.
3.Jumts 40cm ir ok.. par 30cm gan mazāk nevajadzētu.
4. Kvalitatīvi logi iedos vairāk efekta nekā labi siltinātā fasāde. Un galvenais kvalitatīva logu montāža!!! Ja ņem labus logus, tad nežmiedzies uz ražotāja montāžniekiem.

pāsdarbniek pastāsi vairāk par punktu nr 2 :)

Autors: daudzjautajumi (195.13.215.---)
Datums: 10/01/2020 10:02

pāsdarbniek pastāsi vairāk par punktu nr 2 :)
-------------------------------------------------------------------------------------
Ja fasādi siltinam ar 150mm, kas atdala +20 no -30, tad grīdas siltumizolācija atdala kaut kādus +4 no +20.. Kā Jums liekas ir pamatoti grīdās krāmēt tik pat cik uz sienas?
Ja uz sienas pilnīgi pietiek ar 150mm eps, vates, tad grīdās pilnīgi pietiks ar 100mm eps..

Ja tur kāds liek 200mm un vairāk, tad tas vairāk pierāda cilvēka nekopetenci.

cipari ir meli un siltināšana ir raganu medības :)

Svarīgi jau ir saprast ko katrs grib sasniegt.

Pasīva ēka
Zema patēriņa ēka
Standarta ēka
Neinteresē nekas no tā visa ēka.

Apgalvot, kā kāds ir nekopetencs ja grib likt vairāk ir greizi.

Ja cilvēkam ir nauda, interese, lai dara kā grib.

Mairis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Svarīgi jau ir saprast ko katrs grib sasniegt.
>
> Pasīva ēka
> Zema patēriņa ēka
> Standarta ēka
> Neinteresē nekas no tā visa ēka.
>
> Apgalvot, kā kāds ir nekopetencs ja grib likt
> vairāk ir greizi.
>
> Ja cilvēkam ir nauda, interese, lai dara kā grib.


Skolas laikā pasniedzēja dalījās ar savu pieredzi, kad strādāja kaut kāda Anglijas miesta metālkonstrukciju detalizācijas birojā..
Ja tu ieliec kaut vai vienu lieku stinguma ribu H profilā, tad pirmajā reizē par to ir stingrs rājiens un otrās reizes nav... tur cilvēki novērtē gan metinātāja darbu, gan klienta naudu.
Pie mums ir pieraduši tērēt pasūtītāju naudu ar kaut kādiem tur ekošmeko saukļiem.. dubults neplīst un tamlīdzīgs hujāts.
Man jau godīgi sakot ir vienalga.., jo nebalsoju par šo visu ar saviem līdzekļiem :) Kā jau te minēja.. ja jau gribās tad karogs rokā..galvenais, lai tikai kredītlimits pietiek:)

@Pašdarbnieks
Un tagad padalies ar 100mm siltinātas grīdas siltumcaurlaidības koeficientu un 200mm siltinātas grīdas siltumcaurlaidības koeficientu :)

Cik saprotu, arī šajā ziņā domas dalās. Vienam 5cm siltinājums liekas pietiekams, otram 15cm ir minimums.

Pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2. Grīdā 200mm eps nevajag.. mierīgi pietiek ar
> 50mm divās perpendikulārās kārtās izveidojot
> 100mm. Kaut ga pats sev ieliku 150mm, jo 100mm
> slānī ērtāk iegropēt vadus, caurules noslēpt.
> Otrais 50mm slānis perpendikulārs.

Kāpēc perpendikulāri?
Ja mērķis ir, lai nepārklātos šuves, varbūt veiksmīgāk būtu piegriezt malējās loksnes?
Jebšu tāds perpendikulārs klājums nepieciešams slodzes izlīdzināšanai?


Pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja fasādi siltinam ar 150mm, kas atdala +20 no
> -30, tad grīdas siltumizolācija atdala kaut kādus
> +4 no +20.. Kā Jums liekas ir pamatoti grīdās
> krāmēt tik pat cik uz sienas?
> Ja uz sienas pilnīgi pietiek ar 150mm eps, vates,
> tad grīdās pilnīgi pietiks ar 100mm eps..
>
> Ja tur kāds liek 200mm un vairāk, tad tas vairāk
> pierāda cilvēka nekopetenci.

Es biju iedomājies, ka siltinājums atdala nevis temperatūru A no temperatūras B, bet ka fasādes siltinājums atdala mūri no āra gaisa (štruntīgs siltumvadītājs, toties neierobežots apjoms un visu laiku kustās, t.i., pie fasādes neveidojas sasiluša gaisa "spilvens"), savukārt grīdas siltinājums - betonu no grunts (iespējams, mitras; šķiet, labāks siltumvadītājs nekā gaiss). Jo labāks siltumvadītājs aukstajā pusē, jo ātrāk tas savāc siltumu (jeb dzesē to vidi, kuru izolējam).

Ja paskatās, kādi ir jaunie zbūvnormatīvi Somijā, tad pārsteidzošā kārtā grīdas siltumizolācijas U vērtība tiek pieprasīta augstāka kā sienām, u=0,09. Pamatojums vienkārš - grīdai tas ir panākams pavisam vienkārši panākams un prasa tikai papildus materiālu. Vai liec 5, 10, vai 30 cm putuplastu, darba apjoms nemainās, tādēļ somiem normāli šķiet 30 cm putuplasta grīdās.

Nu uz aukstas klints laikam tomēr vajag biezāku izolāciju uzlikt, nekā uz zemes.