Kā notiek vertikālo kolektoru ierīkošana priekš siltumsūkņa? Citiem vārdiem sakot - kā pārliecināties, ka darbu veicēji darbu izpildījuši kvalitatīvi, ka kolektora dziļums atbilst pasūtītajam un ka tas, kas rezultātā tiek pārdots, tik tiešām ir tas, kas ticis pasūtīts?

Kādas caurules tiek izmantotas, ierīkojot tādus kolektorus? Kāda caurule aiziet dziļumā, kāda - no zondes līdz mājai? Kurās vietās tām caurulēm ir kaut kādi nebūt savienojumi?

Kas vispār nodarbojas ar šādu kolektoru ierīkošanu? Ja kādam ir pozitīva pieredze, lūgums padalīties ar darbu veicēju kontaktiem.

Dotajā brīdī mājas pamatos ir 6gab caurumi priekš kolektoru caurulēm - turpgaita un atpakaļgaita trim zondēm. Grīda vēl nav ielieta (nevar liet, kamēr nav tās caurules). Sākotnēji paredzēts ierīkot 2x 60m zondes. Siltumsūknis plānots ~6 kW.

Pakonsultējies ar šiem:

[www.gmudensapgade.lv]

Cik man nācās ar viņiem komunicēt likās sakarīgi.

Varbūt kādam ir vēl kādi viedokļi, komentāri?

Commodus urbj

Atrasts interneta dzīlēs. [www.fonons.lv]
Svētdienas komentāri.
Ja jau atvēziens tēmēts uz dārgu efektīvu ģeotermālo kompleksu, tad visticamāk būtu jaorientējas uz pilnu pakalpojumu ar garantijām par augsta COP nodrošināšanu. (Tīrai grīdas apkurei bez karstā ūdens būtu jānodrošina stabils X5. IMHO). Tikko sāksim šo kompleksu segmentēt, uzreiz daļa riska gulsies uz paša, jo izpildītāji nekautrēsies no dažādām ekspluatācijas problēmām vispirms atkratīties, pārveļot tās uz citu iesaistīto, kā arī saimnieka pleciem. Līdz ar to problēmu risināšana var būtiski zaudēt operativitātes ziņā, kā arī summāro efektivitāti īsti nebūs no kā pieprasīt.
Savukārt, pieejot no otras puses, SS jau īstenībā nav arī nekāda raķešu zinātne un ar pietiekošu izpratni un tehnisku ķērienu var mēģināt ģimenes budžetā ietaupīt pulkākus tūkstošus EUR, pašamaņojot ar cauruļu tīklu ap vienu pašu nabaga kompresoru un pašrocīgi dzenot vai skalojot spices līdz 20 metru dziļumam. (Ja dziļāk, tad laikam jāstājas oficiālās attiecībās ar ģeologu dienestiem). Te lai nāk palīgā matemātika un vēlme ķēpāties, jo tajā brendu SS kompleksā izejmateriālu un nou hau attiecība varētu būt 30% pret 70%.
Atgriežoties pie komentāra par urbšanu. Virszemes slānis pirmo 5 metru dziļumā atsaucīgi reaģē (gan atdziest, gan sasilst) uz klimatiskajiem apstākļiem (saule, nokrišņu ūdens). Tālāk no 5 līdz 20 metru dziļumam ir nosacīti neitrāla stabila zona ar aptuveni +6>+8 grādiem visu gadu. Dziļāk par 20 metriem temperatūras iespaidojas jau no zemes dzīlēm, provizoriski uzsilstot par 1 grādu aptuveni ik pēc turpmākajiem 30 metriem.
Par cenām. Aptuvena urbēju informācija liecina, ka smagā tehnika stellējas pie atsevišķa cauruma par 1000 EUR, un no 31. dziļuma metra par katru nākošo ņem 40 EUR. Ja ir cita informācija, nekautrējieties padalīties.
Es pašdarbnieka variantā droši vien urbtos dziļāk par 20 metriem tikai tad, ja viss šis slānis būtu sauss un bez gruntsūdeņiem.
Tāds nu svētdienas komentārs.

Būtisks jautājums, vai grunts sastāvs pieļauj ss? Tikko svaigs gadījums no Mārupes - 3 draugi kaimiņos, vienam zemes gabals mazāks, tāpēc bija izvēlēts vertikālais ss. Pārējiem zemes vairāk un attiecīgi horizontālais sūknis. Pāris gadu laikā vertikālais ss vienkārši aizgāja ciet, jo Mārupē apakšā kūdra, abiem pārējiem viss ok. Nekādas garantijas uz šo nedarbojas, pašu izvēle..

Visdrīzāk tas būs bijis vertikālā SS atvērtais paveids, kad no viena urbuma ūdens tiek sūknēts un otrā liets atpakaļ. Aizsērē filtri un siltummainis. Tagad biežāk sliecas izmantot slēgtas zondes (cilpas). Vārdu sakot tas pats (līdzīgs), kas horizontālais, tikai vertikāli, ja ierobežots pieejamais virszemes laukums.

Par fonons.lv linku - nez, cik tur tie dati ir aktuāli, ņemot vērā, ka "Par piemēru tiek ņemta māja 150m2, zudumi 130kWh/m2/gadā"…

Par izvēli:
* gaisa SS nevēlos kaut vai tāpēc, ka, esot ārā, fonā ir tā SS troksnis (var jau būt, ka vienkārši neveiksmīga pieredze, pastaigājoties garām kaimiņu mājām :D);
* horizontālo kolektoru nevēlos, jo sanāk baisā platība, kur pēc tam varētu būt grūtības ar pagraba ierīkošanu, kartupeļu lauka ierīkošanu utt;
* cenas starpība starp horizontālo un vertikālo nav nemaz tik kosmiska (man projekta izstrādes laikā horizontālajam monstrālu platību sarēķināja, par pamatu ņemot ģeoloģiskos datus).

Lai arī COP vertikālajiem tipiski skaitās augstāks (it īpaši ziemas beigās pēc kārtīga kailsala), COP izvēli neietekmēja.

Par gruntsūdeņiem - nav ne jausmas, cik tie dziļi manā pusē. Vasaras laikā 5m dziļumā neesot bijuši.

Par "sistēmas segmentēšanu" - es joprojām neesmu izvēlējies pat SS brendu, kur nu vēl tirgotāju un/vai uzstādītāju :) Zinu tik, ka gribētos ar iebūvētu boileri un ar 6kW vajadzētu pietikt. Un vēl zinu, ka tāpat viss gulsies uz paša pleciem - laika gaitā būs jāsaprot, "kas lācītim vēderā". Kas nav skaidrs - kā tieši tās zondes tiek "izbūvētas", kādi materiāli tiek izmanti, kur un kādi savienojumi tiek likti, kā pārbaudīt reālo zondes dziļumu. To gribētos zināt nevis tāpēc, lai pats varētu ierīkot, bet lai pārliecinātos, ka no ierīkotājiem saņemu to, par ko maksāju.

kā pārbaudīt reālo zondes dziļumu.
---------------
Zondes garumu tak redz, kad to atved un sāk stumt iekšā urbumā.