Esmu sanemusi mantojuma vecu gulbalku maju, kas no arpuses apsuta ar kiegeliem. Jasak lielie remonta darbi.
LOTI VAJADZIGS LABS SPECIALISTS, kas var vismaz konsulteet ko drikst un ko vajadzetu dariit. Dikti negribas izdariit mulkibas.
LUDZU ATSAUCIETIES!!! Varat ari rakstit kantoris.apl@#$%&apollo.lv

Kur tā māja atrodas?

Vai vispār vajag ko sākt?- Parasti aiz ķieģeļa baļķi ir sapuvuši, pamatiem nav hidroizolācijas, tie mūrēti kaļķa javā/daļēji sausā bēruma un neiztur rekonstrukcijas darbus. Visu nojaukt un tādu pašu uzkrāmēt vietā nav jēgas- izdevīgākais variants ir vietā uzbūvēt kaut ko šodienīgāku, ja ļoti gribas tajā vietā darboties...

Māja atrodas pusceļā starp Pļaviņām un Ērgļiem.

Mājai ir pamatīgi laukakmens pamati, liels pagrabs. Baļķi tiešām vietām ir puvuši - zem logiem, un vietām jau bojātās vietas ir nomainītas. Visi sliktumi vēl nav apzināti. Uzsākot remonta darbu vajadzīga konsultācija, kā amksimāli saglabāt baļķus, kā ēku siltināt u.t.t.

Varam apskatīt un tad jau padomāsim ko varam darīt lietas labā ,ja ir interese dodiet ziņu uz@

Vai tiešām te nevienam nav līdzīgas problēmas bijušas??
Kas notiek!
Dalieties pieredzē un iesakiet labu ģudru cilvēku, uz kuru var paļauties.

ir bijušas līdzīgas problēmas, bet sakarā ar to, ka māja bija paredzēta ikdienas dzīvošanai pieņēmām lēmumu nojaukt un vecos puvekļus nodot tuvējiem kaimiņiem sadedzināšanai...

Kas tā par modi tagad visu jaukt nost. Ja māja veca, tad vajag, pēc iespējas, saglabāt tās dvēseli. No vecas mājas var uztaisīt daudz interesantāku dzīves vietu pat rīģipša būri ar vates pildījumu.

Pilnīgi piekrītu Didzim.
Tā jau nu nav tā māja, kas vieglu roku nojaucama. Piederējusi īstiem Saimniekiem, un to saņemot mantojumā arī jūtos atbildīga - saglabāt nevis iznīcināt.

DidziP!
Esmu lasījis Tavus komentārus un tie izceļas ar diezgan loģisku domu, bet šis gadījums bija tāds, kad mājai nebija ne vēsturiskās vērtības (kopēja majas platība ~60m2), ne pamatu, ne teorētisku iespēju to atjaunot, ja būtu jāatjauno, tad vienīgais pareizais variants šādā gadījumā būtu vecās mājas izjaukšana, jaunu pamatu izveidošana un tad no aptuveni 30% pusveselajiem kokiem jāmēgina izveidot vēsturiskā būdiņa (koka māju kāds idiots bija apsitis ar ruberoīdu un uz 2 ķieģļu pamata nobalstījis silikāta apdares mūri)...
Izvēlējos nolīdzināt ar zemi un uzbūvēt normālas konstrukcijas māju, kas neturās uz reģipša/vates/lūgšanu sajaukuma:)
Kas te ko pārmest???

Katra situācija ir savādāka. Ir gadījumi, kad māju tiešām nav vērts atjaunot, bet kādēļ tad tādu pirkt? Tad vieglāk visu būvēt jaunā vietā. Cik saprotu, tad Hanna ir saņēmusi māju mantojumā un tā nav maza lauku būdiņa. Es tikai gribu brīdināt, ka var uzrauties uz celtniekiem, kuriem vieglāk visu nojaukt un uzsliet jaunu māju. Lai atjaunotu māju vajag pavisam citas kvalifikācijas meistarus, bet mūsdienās, ja cilvēks no trim reizēm sitot pa naglu divas trāpa, tad viņš jau ir darbu vadītājs. Vecu māju atjaunojot vajag pavisam citu pieeju tehnoloģijās un pašas jaunākās ne vienmēr ir tās piemērotākās.

kamdēļ pirkt - lai nojauktu!
Vieta izšķir visu.....

Man ir tāda māja. Celta kaut kur ap 1890 gadu, pēdējais kapitālais remonts 1938. Pamati ar kaļķa javu, apšūta ar ķieģeļiem. Ziemeļu pusē 2-3 baļķi bija nopuvuši. Tehnoloģija šāda - vienā vietā sapuvušo baļķu gabalu izzāģē un ar domkratu (lielo ZILa) atspiež veselo baļķi. tad uzmanīgi pa gabalam zāģē un ņem ārā vecos baļķus. Teorētiski, var likt vietā baļķi, vai vertikālus klučus, bet es izvēlējos mūrēt. Parastos ķieģeļus. Starp ķieģeļiem un veselo baļģi - hidroizolāciju (ruberoīdu). Viena lieta gan, visu darīju pats. Šis ir tas gadījums, kur celtnieku brigāde var sataisīt lielus sūdus, jo pieraduši uz masu strādāt. Ja pats nevar, tad vajag kādu prātīgu lauku onkuli pieacināt, kas 2 nedēļas ņemsies, bet sataisīs. Piebalgas apkārtnē tādi noteikti vēl ir. Iesaku sadarudzēties ar kādu vietējo, kas visus pazīst. Otra lieta par vecām mājām - nevajag aizrauties ar hidroizolācijām un siltināšanām. Es likšu uz baļģa koka karkasu un reģipsi, bet starpā neko. Vispār jācenšas, lai pēc iespējas vairāk elpot sienas dabū, nav obligāti katru spraugu paksī ar makrofleksi piestūķēt:) Un jārēķinās, ka lauku māja ziemā ir jākurina:)

Super, paldies! Nu jau kautkas skaidrāks paliek.
Bet kā ar ķīmiju? vai baļķus jāapstrādā ar kaut ko lai nemetas sēnītes u.tml. pirms liek reģipsi?

Jā un vēl jautājums, vai siltināšana pieļaujama tikai no ārpuses , jeb var siltināt arī no iekšpuses zem reģipša liekot vati? Māja dikti liela, un visu uzreiz nosiltināt + apmetums ,tad bez bankas kredīta neiztikt.

Es gan domāju, ka kārtīgā baļku mājā ar siltināšanu nevajag aizrauties. Ja ar baļķiem un blīvējumu starp tiem viss ir kārtībā, tad tāda māja noteikti var sacensties ar modernajiem vates "pufikiem" siltauma zudumos un vēl nevar zināt kura konstrukcija uzvarēs. Saliekot riģipsi, vati un plēvi var tikai visu sačakarēt. Ja māja celta pirms simts gadiem ar tā laika celtniecības metodēm un materiāliem tad vai nu viss jājauc nost, vai arī jāsamierinās, ka tā neatbilst modernajām normām. Man gan liekas, ka ar tām pašām tagadējām celtniecības prasībām ir tā pat, kā ar sviestu, desu un citiem pārtikas produktiem- ar normām un cenu viss ir kārtībā, tikai ēst nevar. Var jau uztaisīt supersiltinātu māju bez nevienas gais šķirbiņas, tikai cik mēs komfortabli tādā jutīsimies, tātad vajag ventilāciju. Gala rezultātā cik ietaupīsim uz apkuri, tik iztērēsim uz ventilācijas sistēmas ekspluotāciju. Guļbūvē visi procesi notiek dabīgi un ne tur nepārtraukti jādarbina ventilācija, ne arī podiņu krāsns cauru diennakti jākurina. Ja arī nodeg pa ziemu kāds lieks sters malkas, tad tā ir maksa par komfortu.

...visi te baigi jūsmo par koka dabīgo īpašību prioritātēm un jaukumiem, bet nez kāpēc vienlaikus taujā pēc padomiem, kā to visu paslēpt zem vates, dažādām ķīmijām un ģipškartona... ja savā laikā māja ir apšūta ar ķieģeli, tad jau vienreiz kāds ir secinājis, ka šis baļķu krāvums nekam neder- šodien labākais padoms ir to visu nostiprināt ir ar ģipškartonu- materiālu izvēlē un remonta metodēs zināms progress jaušams... var jau būt ka tā ir arī labākā metode, kā šo māju ātrāk nojaukt- trapēt sācis koks, iepakots vatē, sairs pāris gados.
... tūdaļ pēc sarkanarmijas ienākšanas Latvijas pilīs bija modē ozolkoka apdares paneļus aizkrāsot ar eļlas krāsu, tagad masveidā visu apskrūvējam ar ģipškartonu...

Jā, es saprotu ka galvenais laba ventilācija. tikai vannas istabu gribas siltu, un ari mitrums tur vairak neka citviet.. Tad labak palieku pie ARCHAID aprakstītā varianta...
Māja tiešām ir veca un varbūt pat celta 19.gs beigas, baļķu biezums ir 25 - 30 cm, bet apmūrēja mans vecaistēvs ap 1935.g. ar savā ceplī ražotiem ķieģeļiem, atstājot gaisa šķirbu.
Tā ka td - tavs spriedums par nederīgu baļķu krāvumu ir pārsteidzīgs - tas ir derīgs vēl šodien. Tikai jāmāk ar to apieties, tāpēc arī tik daudz jautājumu un šaubu...

td: Taisnība ir, bet ja vecajai mājai 2/3 sienas ir baļķi un 1/3 ķieģeļi vai bloki, tad ar kaut ko iekšsienas jāapšuj ir. Varianti ir kādi? Apmetums - bet guļbaļķu māja vienalga staigās un ar laiku būs plaisas. Koks - baigā izšķērdība un ugunsnedroši. kaut kādi bloki, ķieģeļi - stipri maza telpa paliks. Atliek reģipsis. Galvenais, nelikt starp iekšsienas reģipsi un sienu nekādas plēves, akmens vates vai kādu citu izolāciju.

ARCHAID viennozīmīgi runā par nepieciešamību baļķus pacelt- pacelt reizā ar kieģeļu apmūrējumu nav praktiski iespējams- tā vai citādi sienas daļas ir savā starpā saistītas, darbus kaut cik kvalitatīvi var veikt tikai ar abpusēju piekļuvi- lai apmainītu satrunējošos baļķus ķieģeļi jādemontē, vai tie "cepti" rūpnīcā, vai mājās... no līdzīgām izdarībām zināms- zem apmūrējuma baļķi ir vēl nesimpātiskāki- beigās no sienām pāri paliek 0. Guļbūve iztur gadsimtus, ja tā nav apdarīta ne no vienas puses (vējojas), arī vizuālais tēls un biostarojums dara patīkamu tikai tīru, nenoslēptu koku- ķieģelis, ģipškartons, skārds utt- guļbūves aura ir pagalam, kāds tur vairs sentiments par senču godību...

Principā archaic ir taisnība, tikai par koka pielietošanu apšuvumā es gan nevaru piekrist, bet tā jau ir gaumes lieta. Vecā guļbūvē uztaisīt siltu vannas istabu arī nav lielu problēmu un mitrumizturīgajam riģipsim tur būs īstā vieta. Man vienkārši žēl, ka ar riģipsi būtībā sačakarē vecas mājas auru. Bet tādi nu cilvēki ir. Papriekšu visu noslēpj ar riģipsi, špakteli un skaistām krāsām, izmet vecās mēbeles, padzīvo kādu laiku un saprot, ka tas perfektums ātri piegrižās. Un tad prasa galdniekam, lai vecina mēbeles un taisa mākslīgus ķirmju caurumus kokā, liek atpakaļ vecos čuguna radiātorus u.t.t.