Aukstums nāk - vajadzētu tā kā mansardu nosiltināt, lai var turpināt iekšdarbus arī vēsākā laikā. Plānoju likt vati plāksnēs (neko pūšamu, neko beramu). Vate ruļļos, cik saprotu, šeit nebūs īsti piemērota. Siltināt nāksies no apakšpuses - gar sāniem slīpās daļas, augšā horizontālā daļa. Spāres ir 50x200, uz spārēm garenvirzienā ~collīgas latas (tātad kopējais "spāru" augstums ~22cm), tad kaut kāda plēve (ja nemaldos, tad "Difūzijas membrāna Corotop 130g/m2 jumta plēve 75m2") ar latojumu un Eternit bezazbesta šīferis. Siltinājums plānots vismaz 300mm, no tiem 200mm starp spārēm, pārējais - starp spārēm un griestu reģipsi.

Pēc projekta starp spāru centriem 612mm. Cik ar mērlenti pamērīju, atstarpe starp spārēm ir no 54cm līdz 57cm. Kāda vate būtu piemērota? 610mm plata derēs? Jebšu tā būs par platu?

To 200mm biezumu domāju likt no 100+100. Kā vatēm ir ar biezumu - ja tirgojas kā "100mm", tad tā arī ir? Vati jāliek līdz pašai plēvei vai jāatstāj kaut kādu spraugu? Vai "kā sanāk"? Cik saprotu, starp to plēvi un vati nekādas citas plēves vai "pretvēja plāksnes" nav nepieciešamas?

Par brendiem - Paroc vai Rockwool? Jebšu nav lielas atšķirības?

Kas ir ar plēvēm telpas pusē? Projektā ir minēta "tvaika izolācija" starp reģipsi un vati. Kaut kāda "ELT-KRAFT VCL Elpojoša tvaika izolācija" derēs? Vai kaut kāda atstarojošā? Viņu jāliek starp vati un reģipsi? Vai starp vates slāņiem?

Ja starp spāru centriem 612mm, tad attālums 'gaismā' būs 612-50 un 610mm vate būs pat par platu.
Vate jāliek līdz plēvei, bet ar domu, lai neuztaisa membrānai vēderu uz augšu, difūzijas membrāna jau arī ir pretvēja barjera, tā ka tur nekas cits nav vajadzīgs.
Paroc vai Rockwool - gaumes jautājums
Tvaikizolāciju liec ar domu, ka izveidosi servisa kārtiņu kur vadus savilkt, neliec uzreiz zem riģipša, tad katra skrūvīte uztaisīs mazu caurumiņu.. Liec klasisko tvaikizolāciju vai moderbno tipa 'airguard smart' (rekomendējamāka), tā VCL manuprāt vairāk domāta ekovatei.

ui ui ui nesteidzies ar to vates likšanu klāt. Tā var darīt praktiski 2 variantos.
1. ja pilnībā visa spāre tiek siltiināta no apakšas līdz augšai.
2. Ja telpa virs mansarda (jo te tiek minēta augšējā horizontālā daļa, tātad aukstie bēniņi) ir atsevišķi vēdināma (piemēram no mājas galiem). Tas pats ar aukstajām pažobelēm, ja tādas veidojās.

Ieraksta autors principā atstāsta kā māk, savukārt, mēs varam vizualizēt katrs pa savam. Neredzot projektu (jumta daļas šķērsgriezumu) pilnībā, tā vienkārši ieteikt kaut ko ir mazliet bezatbildīgi pret citiem :)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 13/10/2020 13:33, labojis Teorētiķis.

Vati jāliek līdz pašai plēvei vai jāatstāj kaut kādu spraugu? Vai "kā sanāk"?

Vai kā sanāk, kā reizīti nav ieteicams. Vai nu ir sprauga, vai nu nav.

Mājai divslīpu jumts. Mājas galos (tajos "trijstūros") augšā ir atstāti ~200x350 caurumi, lai bēniņu daļa var vēdināties (projektā nebija, bet pašam šķita, ka vajadzētu). Pagaidām, kamēr ārpuse nav nosiltināta, tur spraugas ir vēl lielākas. Siltināt domāju spāres slīpo daļu līdz horizontālajai (līdz spāru saišķiem) un telpu starp tiem saišķiem.

Vadus domāju vilkt virs spāru saišķiem. Tas gan nozīmē, ka 5 vietās būs jāvelk caurumu cauri tvaika izolācijai.

610mm vate par platu, 565mm par šauru. Kādi vēl varianti? Jebšu to 610mm tomēr var tajās starpās (54-57cm) iespiest?

Par spāru soli vajadzeja domat kad lika jumtu.Tagad neko, atliek tikai graizīsana...

Visas atkāpes no standarta tehnoloģijas/izmēriem izraisa tālākas problēmas. Liktu spāres ar soli 600mm pa centriem, varētu likt 565mm vati...., neko darīt ņemsi 610, uzliksi virsū dēli, uzkāpsi virsū ar kāju un ar nazi nošņāpsi to pāris centimetrus vai cik jau nu tur vajadzēs. Vatei jābūt 1,5-2 cm platākai par spraugu, kurā to ievieto.

agrais, cik novērots, būvniecībā ar domāšanu vien ir par maz.

Aldiss, tā uzkāpšana uz dēļa tāda, ka vate tiek saspiesta? Līdz kādam biezumam tos 10cm sanāk saspiest? Šādas tādas vates mēģināju griezt, līdz šim tās bija baigās mokas, necik glīti nesanāk.


binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vadus domāju vilkt virs spāru saišķiem. Tas gan
> nozīmē, ka 5 vietās būs jāvelk caurumu cauri
> tvaika izolācijai.

Cik slikti ir šis? Var tā darīt vai nevar?
Kā ir ar tās plēves novietojumu - jāliek starp vati un reģipsi? Jebšu var likt arī starp vates slāņiem (starp spārēm 200mm vate, tad plēve, tad vēl 100-150mm vate)? It kā [www.paroc.lv] kaut ko līdzīgu pieļauj, vienīgi tur zem spārēm krietni plānāka kārta.

Paskaties Depo, vai kur citur, ir tādi gari nazi, domati vates griesanai. Ja daudz būs jagriež, tad ieteiktu neskopoties un pasu letako nepirkt.Kaut gan, ja neko citu negriez, tad ari letais gals kalpo labi.Es nekur uz vates nekapju...attaisu paku un giezu uz vietas, sanak labi, var pat vairakas loksnes uzreiz...Gan jau tos atgriezumus arī kaut kur sabazisi...Bet nu čakars būs. Esmu izmantojis stiepliti, Depo darza nodala ir.Tad to zigzaga piesauju vai pienagloju pie spārem pec vates.Ne vienmer vate ta dikti grib tureties iekša, tad nu ta stieplite pietur...

vates griešanai paņem vecu fuksi un ar fleksi uzasini "spinku''.slīpripu ar ko asināt ņem rupjaku,jo grubuļaināks asinājums,jo labāk griež.un ik pa parlaiž ar fleksi un vālē tālāk!:)lauku variants,bet funkciju pilda labi.es arī attaisu paku un turpat griežu ,neko nespiežu,tikai cenšos uzvaktēt taisnumu.

Lai neceptu jaunu topiku. Kā ir ar siltumvadītspēju W/mk vatei? Kas ir labāks 0,036 vai 0,041? Cik pētu paroc mājaslapā, tad pie lielāka blīvuma vienādai vatei ir mazāks W/mk, piemēram, Blt3 pie 33 kg/m3 lamda ir 0,041 W/mk, bet pie blīvuma 50 kg/m3 lamda ir 0,036 W/mk.
Un vispār vai ir vērts iespringt uz deklarētām siltumvadītspējām dažāda nosaukuma vatēm?

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Kā ir ar tās plēves novietojumu - jāliek starp
> vati un reģipsi? Jebšu var likt arī starp vates
> slāņiem (starp spārēm 200mm vate, tad plēve, tad
> vēl 100-150mm vate)? It kā
> [www.paroc.lv]
> kaut ko līdzīgu pieļauj, vienīgi tur zem spārēm
> krietni plānāka kārta.

Tvaika barjerai jābūt telpas siltajā pusē, vai tuvu tai. Tvaika barjera starp 200 / 100 vai vēl vairāk 200 / 150 nebūs labi, rasas punkts atradīsies pirms tvaika barjeras (skatoties no telpas) un var izkrist kondensāts, kurš mazinās izolācijas siltumpretestību un var bojāt konstrukcijas. Vai tas notiks un cik daudz atkarīgs arī no apdares tvaika caurlaidības, telpas mitruma apstākļiem, klimata ārpuse. Ja mitrums būs ticis, tad izvēdināties nav daudz variantu, ne uz āru ne uz iekšu.

Pāvels.O mob rakstīja:
-------------------------------------------------------
>Kas ir labāks 0,036 vai 0,041?
Jo zemāka vērtība λ, jo labāka materiāla siltuma izolācijas spēja. 0,036 ir labāk par 0,041

Internetos ir ubakus.de un līdzīgi kalkulatori, kuros var sarēķināt, gan rasas punktus un kur likt tvaika barjeru, gan cik daudz siltuma izplūstu pie dažādām vatēm.

Mēs mansarda jumtam salikām Paroc 40cm, tas ir četras kārtas pa 10cm, katru vates loksni piegriezām atsevišķi nespiežot, apakšā zem loksnes paliekot dēli. Tā kā attālums starp spārēm bija mainīgs, tā ap 80cm, tad vates lokšnu nostiprināšanai dēls pie spārēm skrūvēja klāt finiera atgriezumus 9mm 15-17cm platus ap 3m garus, citviet ar skavotāju pieskavojām lentu. Ja nazis ass, tad vate griežas viegli, taču notrulinās gan ātri.

Mājās kā reiz mētājas vecs, sabojāts fuksis. Mēģināšu to pielāgot. Ja nesanāks, tad būs vien jāgādā vates nazi. Depo gan vairs nav pa ceļam (darbā pārejam uz attālināto darbu, līdz Depo tagad 35km).

zumm, par tvaika barjeru - paldies par skaidrojumu, tātad nāksies likt starp vati un reģipsi.

Ir doma vispirms ielikt 200mm, tad ieliet grīdas (estrich), apmest sienas, tad turpināt ar to jumta siltināšanu, bet tas nozīmētu, ka tie pirmie 200mm pa to laiku ir bez tvaika barjeras. Tas būtu pieļaujams? Jebšu sasūksies mitrumu un pēc tam negribēs žūt?

Kā būtu labāk/ērtāk stiprināt to vati, kas ir zem spārēm? Reģipša stiprināšanai ir doma taisīt metāla karkasu.

Estrixtu vajag liet pirms pakošanas- bez tvaika barjeras mitrums nobloķēsies uz jumta membrānas. Bez normālas apkures to tik ātri neizspiedīs tai cauri. Var likt divas tvaika barjeras- nekāds ļaunums no tā nebūs - pēc 200 mm un uzreiz aiz riģipša. Patika doma par finiera strēmelēm uz spārēm- pirmajām vates kārtām. Var nopirkt pie atgriezumiem 4mm biezo - ar pneimatiku piešaut - ātri ,labi ,lēti.
Jumta spāres telpas pusē vajag savstarpēji sasiet ar perpendikulāru karkasu. Ja arī izmanto metāla karkasu griestu riģipsim,tad ik pa metram jāsaskrūvē ar collīgiem tāpat.
Par vatēm. Jumtā noteikti jāņem vate ar lielāku blīvumu. Pagaidām labākais variants ir rockwool superrock. Paroc ultra 100 mm vatei biezums bija aptuveni 95 mm. To vairāk neņemu. Pakas malējās loksnes jau visiem būs nedaudz plānākas -ar to jārēķinas- var atstāt starpsienām.
Raupji uzasināts fuksītis vates griešanai darbojas lieliski, bet- jo plānāks asmenis-jo labāk. Vecie padomju fuksīši nebūs diezko labi piemēroti.

Es 100-nieci vati ar tapešu nazīti sagrieztu bez
problēmām :)

filjai Wrote:
-------------------------------------------------------
> vates griešanai paņem vecu fuksi un ar fleksi
> uzasini "spinku''.slīpripu ar ko asināt ņem
> rupjaku,jo grubuļaināks asinājums,jo labāk
> griež.un ik pa parlaiž ar fleksi un vālē
> tālāk!:)lauku variants,bet funkciju pilda labi.es
> arī attaisu paku un turpat griežu ,neko
> nespiežu,tikai cenšos uzvaktēt taisnumu.

Fuksis tak bija šitā tipa zāģis? [rdl.lv]

Šovakar ar tādu pamēģināju, bet nevis ar "spinku", bet ar zobiem. Man nav pozitīvu piemēru, ar ko salīdzināt, bet ja salīdzina ar parastu nazi, tad kā diena pret nakti - griež (pareizāk sakot, zāģē) ļoti viegli, ātri un glīti. Par zāģa notrulināšanos raižu nav - nebija pa rokai gāzbetona zāģa, kad vajadzēja zāģēt, tāpēc šitais jau ir truls :)


Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Estrixtu vajag liet pirms pakošanas- bez tvaika
> barjeras mitrums nobloķēsies uz jumta membrānas.
> Bez normālas apkures to tik ātri neizspiedīs tai
> cauri. Var likt divas tvaika barjeras- nekāds
> ļaunums no tā nebūs - pēc 200 mm un uzreiz aiz
> riģipša.

Tātad vai nu lej grīdu un pēc tam sāk jumta siltināšanu, vai vispirms nosiltina un uzliek tvaika barjeru un tad lej grīdu?

Divas tvaika barjeras likt gan nešķiet pareiza doma - ja kaut kādu nebūt iemeslu dēļ apakšējā izolācijas slānī nonāks mitrums, tad tur arī paliks. Bet vispār kā pagaidu variantu varētu izmantot "remonta plēvi" - salikt vati starp spārēm un pie spārēm piestiprināt pagaidu plēvi, tad liet grīdu un apstrādāt sienas. Tā "remonta plēve" neko daudz nemaksā - Depo 4x12.5m (50m2) folsen plēve bija par €1.69, pietiktu ar 4gab.

Normāla apkure būs pieejama, kad varēs uz tās grīdas likt siltumsūkni un kamīnu. Līdz tam jāiztiek ar elektriskajiem sildītājiem…


Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jumta spāres telpas pusē vajag savstarpēji sasiet
> ar perpendikulāru karkasu. Ja arī izmanto metāla
> karkasu griestu riģipsim,tad ik pa metram
> jāsaskrūvē ar collīgiem tāpat.

Kaut kādas 25x50 līstes? Skrūvē vai naglo?

binary rakstīja:>
> Tātad vai nu lej grīdu un pēc tam sāk jumta
> siltināšanu, vai vispirms nosiltina un uzliek
> tvaika barjeru un tad lej grīdu?
>
> Divas tvaika barjeras likt gan nešķiet pareiza
> doma - ja kaut kādu nebūt iemeslu dēļ apakšējā
> izolācijas slānī nonāks mitrums, tad tur arī
> paliks. Bet vispār kā pagaidu variantu varētu
> izmantot "remonta plēvi" - salikt vati starp
> spārēm un pie spārēm piestiprināt pagaidu plēvi,
> tad liet grīdu un apstrādāt sienas. Tā "remonta
> plēve" neko daudz nemaksā - Depo 4x12.5m (50m2)
> folsen plēve bija par €1.69, pietiktu ar 4gab
.
>Nav pareiza izpratne par tvaika barjeru. Aiz pirmās tvaika barjeras var nokļūt ūdens tvaiki nevis mitrums,turklāt, krietni mazākā koncentrācijā- attiecīgi kondensēšanās risks uz dziļākās barjeras būs krietni mazāks nekā tad ,ja būtu tikai sdziļākā barjera. Lai būtu pavisam pareizi- iekšējo tvaika barjeru liek ar lielāku tvaika pretestības faktoru nekā dziļāko.

> Kaut kādas 25x50 līstes? Skrūvē vai naglo?
Var izmantot arī tādas- ja nav kārtīgu skrūvju ,tad labāk naglot.

Par vates noturesanu...Es jau rakstīju, bet laikam palaidi garām, vai ari nepatika.Es esmu noskatijis un lietoju šadu metodi- Depo darza nodaļa noperkama stieple rullīsos.To piesauj ar skavām, vai pienaglo, vai pieskruve pie sparēm. Nu praktiski tapat ka ar delem, finieriem, listēm...Tikai kepa mazaka.Un turas labi...Es parasti uz loksni divas stieples uzvelku, trīs būtu par daudz, ar vienu ta īpasi labi neturas.Viss ertak ar skavotaju, bet tadu gruntīgaku, ar garākam skavām.Par nazi...nu tas vatei domatais nazis nav parastais nazis, un nemaz tik atri neetgriezas, izmantoju jau paris gadus, sagriezts daudz. Bet var jau ari fuksi trit, neesmu meginājis...par estrix...nu nekāds baigais mitrums no vina nebūs, tas jau nav parastais betons, tur ūdens pavisam nedaudz.Ir gadījies estrixu liet dzīvoklī kur cilveks pat tapetes nemainīja, tikai grīdu. Nekas...tapetes nenokrita.

Praktiķi, kas tad ir ūdens tvaiks, ja ne mitrums? Starp slāņiem tvaika barjeru nelikšu… Bet uz grīdas liešanas un sienu apdares laiku varu ar tām "remonta plēvēm" izlīdzēties, ja jumtam siltinājums nebūs uzreiz visā biezumā.

agrais, es lasīju, bet laikam atbildes komentāru nesaglabāju… Pats domāju starp spārēm esošo vati fiksēt ar auklu, mājās kaut kāda sena ir pieejama. Skavas ir 12mm, skavotājs - ar akumulatoru. Ja vien tā aukla neplīsīs, tad būs OK.
Par stiprināšanu ar finieri - cik sapratu, tad tajā gadījumā viņus lika garenvirzienā, nevis šķērsām, veidojot zem spārēm "bortiņus".

Par tām līstēm - cik sapratu, tad tas nepieciešams nevis vates stiprināšanai, bet jumta strukturālai stingrībai. Jebšu var iztikt arī bez tā? BK daļā nekā tāda nav (tur nav arī latojuma zem jumta seguma), AR daļā tikai latojums zem seguma. Tātad pēc projekta it kā nevajag.