Ir bezazbesta šīfera jumta segums (Eternit Villa, viļņa platums 177mm, augstums 57mm), slīpums ap 40°. Kā uz tāda pareizi uztaisīt kaut kādas trepes, lai nesabojātu segumu? Vispirms garus dēļus liek viļņu "ieplakās", pēc tam skrūvē klāt pakāpienus? Tas nebojās lokšņu kantes? Jebšu otrādi - šķērsām viļņiem uzliek dēļus, pēc tam uz šiem dēļiem balsta trepes?

Iesākumam vajag kaut kādu pagaidu konstrukciju, lai uzmūrētu divus skursteņus, bet ilgtermiņā kaut kādas paliekošas trepes varbūt arī gribēsies.

50x50 mm latas liek viļņu ieplakās.

Uz loksnēm jābalstās tām latām vai pakāpieniem? Vai abiem?

Tas šīferis ir diezgan izturīgs, bet nu protams daudz ko izsaka paša svars. :) Kāpnes var tasiīt pēc pirmā varianta principa, bet es savās mājās pārsvarā pa jumtiem darbojos ar alumīnija vieglajām kāpnēm, kurām galā man ir piemontējami āķi korei. Nu viņas der mazāka laiduma jumtiem. Mājai es atteicos no kāpnēm vispār un pie kores ieliku 2 jumta lūkas. Principā ja tiešām svars nav virs 100ta, tad tīri ērti ir arī ar virvi, uzkabi un arboristu virvju klamburiem. Saules kolektoru tā arī liku - jo ar kāpnēm tur īsti nevarēja darboties apakšdaļā. Daudzām mājām tās koka kāpnes tā arī stāv uz jumta, bet man tāds princips nepatīk, jo reti tur jākāpj, ne vienmēr to vajag vienā vietā un viņas tur arī pūst. Var pa šiko taisīt no metāla uz kronšteiniem, kurš ar jumta segumu nesaskaras arī.

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Uz loksnēm jābalstās tām latām vai pakāpieniem?
> Vai abiem?
-------
Latām.

Patreiz tu droši vari no koka uzklapēt,lai uzmūrētu skursteņus.Uzmūrēsi un tad izdomāsim.Koka kāpņu pastāvīgais variants man nešķiet drošs un nopietns.Vai vispār ir kāds sakarīgs jumta kāpņu veids priekš tiem šīferiem?Ir pieredze par dakstiņu jumtu. Tur viss diezgan vienkārši,kā dakstiņš,tā kāpslis,visi smuki aizāķējas un sakabinās kopīgi.Lai tiktu līdz skurstenim,tomēr ceļš ir vajadzīgs,kā nekā katru gadu vajag iztīrīt skursteni.Vēl bija doma par laipu pie skursteņa,bet to domu atmetu.

Vilnis_Radio, tā kā pagaidām jāmūrē skursteņus, nevis tikai jāpastaigājas, tad pie paša svara nāk klāt arī bloku svars, kas dūmvadam laikam ir 27kg/gab, ventilācijas skursteņa blokiem - 43kg/gab. Laidums tāds viduvējs, ne daudz, ne maz - ap 7.5m. Jumta lūku variants atkrīt - līdz tai lūkai būtu jākāpj ~5m.

Par paliekošajām trepēm - dzīvosim, redzēsim. Varbūt nemaz nevajadzēs. It kā jau ikdienā pa jumtu nevajag staigāt. Skursteni, cik noprotu, var tīrīt arī no apakšas, vajag tikai pietiekami garu kātu/spirāli.

Taisi no koka kā te saka - renēs latas un viss būs ok.
Principā tā jau ir, ja nekas uz jumta tāds nav un jumts jauns, tad tur kāpt nav nekāda vajadzība.

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Uz loksnēm jābalstās tām latām vai pakāpieniem?
> Vai abiem?

Savulaik tieši šādai vajadzībai Depo atradās tāda resnuma apaļkoki žogiem, kas precīzi iegūla viļņos un arī pakāpieni balstījās uz loksnes. Kāpējam kopā ar nesamo tur stipri vairāk par 100kg sanāca, bet jumtam nekāda skāde nenotika. Tā gan bija izteikta pagaidu konstrukcija, uz jumta tādu atstāt nevarētu.

Ievērojot pareizu darbu secību no šitā visa varētu izvairīties..
Bez pašas bloku samūrēšanas vēl ir apdare, pieslēgumi un lokšņu salikšana vietā.. Murgains pasākums. Vai tiešām to nebija iespējams izdarīt vienlaicīgi ar jumta montāžu? Tagad lielākais izaicinājums to visu no trepēm ne tikai izdarīt,bet izdarīt pareizi. Nemaz nerunāšu par to,ka šāds ačgārns process ir lēnāks un dārgāks (nevajadzīgi).

Praktiķi, kad lika jumtu, nebija frontonu. Frontonu nebija, jo būvnieki ;!@#!$!%%(. Protams, varēja vispirms samūrēt frontonus, tad samūrēt skursteni, tad taisīt jumtu, tikai tad process kā reiz būtu lēnāks.

Par virpotajiem stabiņiem laba doma. Varbūt ilglaicīgai lietošanai der arī caurules vai metāla žoga stabi. Tas tik idejai.
Vispār jau kaut kas baigi stacionārs uz jumta ir zem jautājuma. Labākajā gadījumā 1x gadā uzkāpjot...

Piebildīšu, ka spiediena izlīdzināšanai gareniski tika likti nevis divi garenkoki, bet trīs. Sanāca tādas kā dubulttrepes ar ~60cm platiem pakāpieniem.
Var jau būt, ka pārapdrošinājos, toties kustēties pa jumtu bija ērtāk un sirds mierīgāka. ;)

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi, kad lika jumtu, nebija frontonu.
> Frontonu nebija, jo būvnieki ;!@#!$!%%(. Protams,
> varēja vispirms samūrēt frontonus, tad samūrēt
> skursteni, tad taisīt jumtu, tikai tad process kā
> reiz būtu lēnāks.
Pateici arī... Tas ir tas pats, kas noasfaltēt ielu un pēc tam zāģēt tranšejas un guldīt tajās komunikācijas.
Protams,ka jumtinieki neiebilda- viņiem jau vienkāršāk, bet ja viņi būtu atbildīgi arī par skursteņiem- droši vien šādu darbu secību neizvēlētos. Nevienu darbu no procesa taču neizmetīsi.
Pareiza darbu plānošana un secība būtiski atvieglo visu procesu. Vai tad nav kam pavaicāt? Šeit ir pietiekoši daudz kompetentu cilvēku,ja neuzticies kādam konkrētam. Pirmajā reizē pašam ir ļoti grūti visam izbraukt cauri, lai cik gaiša galva arī nebūtu.

‎Jumtinieki kā reiz ieteica vispirms uzmūrēt skursteņus, pēc tam likt jumta segumu, tikai jumtinieki bija pieejami tad, kad bija, savukārt frontonu un skursteņu mūrēšana tobrīd nebija īsti iespējama. Varēja visu jumta likšanu pārtraukt un cerēt, ka pēc pusgada tie jumtinieki vēl būs pieejami.

Vēl jumtinieki teicās, ka laidīšot no skursteņa līdz pat korei metāla loksni, pa kuru ūdenim notecēt - sak', tas esot vienīgais veids, kā nodrošināt, ka ūdens nesalien, kur nevajag. Sak', izskatoties arī super. Nu kaut kas līdzīgs kā šajā bildē - [site-73018.mozfiles.com] , tikai man no skursteņa līdz korei ir kādi 2.5m. Nu, kā saka, par gaumi nestrīdās.

Par to darbu plānošanu un darbu secību - skan jau forši, visu saplānot un pēc tam darīt visu pēc plāna. Tikai man tos plānus jau daudzas reizes ir pamainījuši dažādi būvnieki - man, šķiet, ir talants piesaistīt kaut kādus &%^$$^&@(**, nevis meistarus. Pie reizes veselība un pašsajūta arī mēdz pievilt un kādu darbu posmu iebremzēt. Tāpēc arī darbu secība ir tāda, kāda ir, nevis tāda, kādu apraksta grāmatās.

Forši, ka cilvēki perfekti pārzina visas situācijas, visus apstākļus - pat tad, ja nav ne klāt stāvējuši, ne kā citādi tikuši pie informācijas.