daudzjautajumi rakstīja:
-------------------------------------------------------
> gāzbetons ar aukstajiem bēniņiem, ELT Kraft VLC,
> 50cm celulozes, var pāris vietās redzēt kur ir
> caurumi tvaika barjerā, uz vates virspuses liekas,
> ka tāds kā tumšaks pleķis, izskatās mitrs. bet
> pakustinot tā vate apakšā visa kā parējā, sausa un
> gaiša. starpsiena starp divām vannasistabām visā
> garumā šitāda iezīmējas(vismaz aukstākajos šīs
> ziemas brīžos bija), bet tie ir tikai virsējie
> pāris milimetri, apakšā viss sauss...

tur tiešām ir caurumi tvaicenē, jo 2 vietās iet caur tvaicenei lielās buntes ar elektroinstlāciju, kur nohermetizēt 20 kopā esošas gofras nevarēja, domāju, mok vasarā atrakt un no augšas ar penosilsprayfoam nopūst

Es atkal neticu visam šitam rasas punkta kalkulatoram.. Pie ekovates vispār nezinu kam būtu jānotiek ,lai parādītos mitrums. Caurumi tvaika izolācijā !!!! Man gribas smīnēt !!! Cits stāsts ,ja caur šiem caurumiem notiek gaisa cirkulācija- tad gan gaiss var aiztransportēt tik daudz mitruma,ka tas nespēj izkļūt cauri konstrukcijai, bet visādi citādi -man šķiet ,ka cilvēks ,kas to ir ierakstījis LBN pats īsti nesaprot tvaika īpašības. Ja tvaiks būtu tik ļoti tendēts lauzties cauri vājākas pretestības vietām, tad paaugstināts telpu mitrums nebūtu liela problēma- atver logu - nolaid tvaiku un viss kārtībā. Nekā nebija- logu vari turēt vaļā ilgi- tvaiks nekur nesteidzas,jo tam nav mehāniska daba- tāpēc nav nekāda pamata uzskatīt,ka skavotai plēvei sd vērtība samazināsies vairākas reizes.-.. Jā ,praksē ir situācijas,kad parādas mitruma problēmas konstrukcijās, bet to cēloni vēl ir jāprot saskatīt.. Novelt to uz sliktu tvaika izolāciju ir pats vienkāršākais, bet patiesais iemesls visbiežāk ir nekontrolēta gaisa caurlaidība (kas nav tas pats) un apgrūtināta mitruma izkļūšana vienlaikus.
Un vēl.... Daudzi uzskata,ka rasas punkts ir tas maģiskais lielums kur uzkrāsies mitrums. Tā tas nav.Tas ir teorētisks lielums. Būtībā tā ir teorētiska robežvērtība kurai ar praktisko situāciju ir diezgan maz kopīga,jo to ietekmē vairākas lietas: pirmkārt jāņem vērā vide, (katrā gadījumā atšķirīga,ar atšķirīgu spēju absorbēt mitrumu un ne tikai mitrumu,bet arī ūdens tvaikus- tādējādi reālo rasas punkta robežvērtību padarot būtībā teorētiski nenosakāmu,jo piemēram ekovatē, tās higroskopisko īpašību dēļ, ūdens tvaiku piesātinājums tajā var iestāties tikai vienlaicīgi ar tās pilnīgu samirkšanu. Otrkārt- pastāv vēl siltuma faktors ,kas kā zināms izspiež mitrumu- dabā tas ir tas,kas faktisko rasas punktu pārnes vēl kādu gabaliņu uz āru- rasas punkta kalkulators to nerespektē,jo lielums nav nosakāms
Nav jau tā,ka kalkulators nekur neder- der, tiem kas neko nesaprot,bet grib darīt
P.s. Mani nemulsina stulbi likumi mūsu likumdošanā- tā tas ir un vienmēr būs..

Praktiķi jālaiž uz rtu tos nekam nederīgos profesorus teorētiķus izmācīt!

Varbūt šeit kāds var pateikt, ja koka karkasam no iekšpuses esmu izveidojis rigipsa sienu, atkāpies 5cm, tad vai tas netraucēs ekovates normālai iestrādei, jo sanāk, ka tagad viss sienas tilpums ir saplūdis kopā, un nav vairs noteikts kambaris starp statņiem, kur iepūst ekovati??
Caurumu vietas ekovates pūtējiem tāpat norādīt kur ir lielākās tukšās vietas, vai kaut kā savādāk?