Labvakar!
Ir jāizbūvē pārsegums virs pagraba, izmēri 3,20m platumā un 5m garumā. Cik biezam ir jābūt betonam un kāda armatūra ar kādu attālumu jāliek mājās apstākļos veidotu betonu? Es varu uzreiz likt tur iekšā siltas grīdas ūdens trubas? Vēlāk lai nosiltinātu ir doma putuplastu pagrabā uz griestiem uz līmes uzlikt.

Tev tur izlaides no sienām ir?
Pēdējais pārsegums, kas tika taisīts darbā bija skolā(jaunbūvē), tur gan platība bija lielāka, bet vienas telpas izmērs apmēram tāds pats, likām 4cm UFIX, pirmā kārta no 12mm stiegrām ar soli 15cm tad ZETFIX 12cm un atkal otrā kārta ar 12mm stiegrām. betons 25cm. Pagraba sienas betonētas un tā bija 3.kategorijas būve.

Es gan ieteiktu iet pie kāda konstruktora, jo te katrs var kaut ko ieteikt, bet pārsegums nudien nav tas ar ko vajadzētu neiespringt.

Galu galā ņem rūpnīcas betonu, neko diži neietaupīsi ar to rokas maisījumu.

Lai ielietu 3,2 m pārsegumu jau nav konstruktors jārausta. Ja pašam nav pieredzes un izjūtas ,var atrast netā visus lielumus..
Nedomāju,ka šādam pārsegumam vajag 2 kārtas ar armējumu. Putuplastu es būtu uzreiz integrējis pārsegumā- priekškam čakarēties no apakšas ,ja var viņu sakrāmēt uz veidņiem un labākai saķerei nogruntēt ar līmjavu.
Uz sajūtām 15 cm betona biezums būtu pietiekams ,bet kam nav slinkums var sameklēt normatīvus. Man ir slinkums.

citēšu praktiķi: "Nedomāju,ka šādam pārsegumam vajag 2 kārtas ar armējumu". Jautājums praktiķim- un ja pārsegums balsta vietās iespīlēts, arī var iztikt ar vienu armatūras kārtu?

Piekrītu praktiķim kopumā.

Pareizā atbilde ir - paskaties projekta konstrukciju daļā, tur jābūt visam, ja nav, prasi konstruktoram, ja nav ko darīt, ir aprēķinu metodika gan internetā, gan youtubā, atbilstoši slodzēm.

Jēkabsona k-gs, protams, ja pārsegums ir iespīlēts, tad liece iedarbojas divejādi - uz leju, tapēc vajadzīgs armējums apakšā, kā arī uz augšu(kur pāriet pie iespīlējuma liece uz pretējo pusi), darbojas armējums augšpusē, var ielikt augšējo armējumu tikai ap balsta vietām, piemeram, metru visās pusēs. Taču mani māc šaubas, ka tur kaut kas būs iespīlēts, piemeram, čalis uzmūrēs vēl 2 stāvus uz ielietā pārseguma malām.

Izskatās, ka tur velk uz 3 kubiem un tādu apjomu samaisīt pasam nav viegli, vajadzēs komandu, lai ielietu vienā piegājienā. Ja nav kas strādā pa velti(3 dēli bobsleja stūmēji), tad transportbetons būs lētāks un kvalitatīvāks. Ja pamatiem ir tikai spiede un tur var liet dažādas kvalitātes betonu vairākos piegājiemos(nav pareizi, bet nekas traks nenotiks 2ivstāvu mājai), tad parsegumiem jau ir jaskatās betona kvalitāte(ar lāpstu dozējot tur staigā proporcijas) un vienam lējienam jābūt. Pretēji tautas teikām, betons "nesalīmējas kopā", ja ir vairāki lējieni. Ja tur nav paredzētas slodzes īpašas, es ielietu transportbetonu ar dzelzs fibrām(novērsīs plaisas apakšpusē, kas rodas slogošanas laikā), vismaz 12tā armatūra, vismaz 15cm acis, armatūra 2 cm no apakšas, papildus vēl 10 cm lējiens, tātad plātne kaut kur 13 cm. Šķembas 10-15. Tas pēc sajūtām. Aprēķinos var sanākt ka vajag mazāk un var ieekonomēt, jo ieliet priekš minimālas slodzes bez rezervēm(standarti to gan neatļauj, bet pats sev saimnieks). Ar fibrām gan ir tā, ka nevar parcensties ar vibrēšanu, tās saslāņojas un ir slikti.

Vēl kas.

Mūsdienās mājas nebūvē ka bērnu konstruktorus vairāk - sakrauj visādus blokus betona un no abām pusēm apmet, nokrāso - māja gatava.

Mūsdienās skatās aukstuma tiltus, nevar tā vienkārši betona pārsegumu uzsēdināt kur ienāk prātā, aukstums nāks no pamatiem, no sienām, nauda aizies skurstenī. Nu bet nav kritiski, man ir čomi, kas dzīvo caurpūstās, vecās ķieģeļu mājās, kurināmais menesī aprij 1/10 daļu algas briketēs un tāpat ir auksti.

Es padomatu varbūt slodzes atļauj pabāzt EPS150 šur tur, lai novērstu bišku tos aukstuma tiltus.

Mēs no Jāņa jautājuma neuzzinājām ne pārseguma balsta veidu ( 2 malas , vai pa visu perimetri), vai uz tā pārseguma blastīsies augšējās sienas vai kā un kādas tās būs, ne arī kādu slodzi uz tā pārseguma cilvēks taisās likt bet gudri spriežam un dodam padomus.

Tur var būt nesošais laidums vai nu 3,2m vai 5m vai pa perimetru balstīts. 3,2 un perimetrs - ok, vienkārši. 5 metri vairs nē. nu tā.

ivars jakobsons rakstīja:
-------------------------------------------------------
> citēšu praktiķi: "Nedomāju,ka šādam pārsegumam
> vajag 2 kārtas ar armējumu". Jautājums praktiķim-
> un ja pārsegums balsta vietās iespīlēts, arī var
> iztikt ar vienu armatūras kārtu?
Atklāti sakot nespēju iedomāties kā privātajā apbūvē var pārsegumu tā iespīlēt.... Un kā būtu jāslogo 3,2m laiduma plātne ,lai tā radītu vērā ņemamas deformācijas.

obligāti vajag divas kārtas stiegrojumu. apakšā 2cm aIzsargkārta? tas laikam ir joks :D
Ja ir stiegrots pārsegums tad liet betonu ar fibrām ir stulbuma kalna gals. Fibras vispār der tikai grīdām un arī angāros un tamlīdzīgās vietās.

iesaku nepaļauties uz cilvēkiem, kas nesaprot ko runā un vērsties pie būvinžiniera vai cilvēkiem, kas kaut ko no tā saprot.

Termoaudits

deformācijas plaisa rakstīja:
-------------------------------------------------------
Nu bet nav kritiski, man ir
> čomi, kas dzīvo caurpūstās, vecās ķieģeļu mājās,
> kurināmais menesī aprij 1/10 daļu algas briketēs
> un tāpat ir auksti.

Iesaistīšos diskusijā ar Sīpola kungu.

"obligāti vajag divas kārtas stiegrojumu. "

Kamdēļ? Kādi spēki iedarbosies šaja gadījumā? Kā strādās augšējā armatūra? Cilvēks zem parseguma no apakšas pecāk piestiķēs kaut kadu nesošo balstu un lauzīs betonu uz otru pusi? Neizklausās ticami. Teoretiski vajadzētu gadījumā, ja pārsegums iespīlējas malās, bet arī tikai vietās, kur liece mainās no vienas puses uz otru - teiksim metru no malām. Pa vidu nav jāliek.

Betonam ir ļoti liela izturība uz spiedi, bet praktiski nav izturības uz stiepi. Kad tiek eksplutēts grīdas pārsegums, tad slodze ir ekskluzīvi no augšas - tur atrodas derīgā slodze - mantas, cilvēki utt. Tas ieliecas.

Šāda slodze betona izpaužās divejādi - tā augšpusē tas tiek saspiests, strādā spiede, bet apakšpusē tas tiek stiepts - strādā stiepe. Tā kā betons necieš stiepi, tiek ievietota apakšā armatūra, kas uzņem stiepes spriegumu uz sevi, jo tai ir rievas un apkart esošai betons tai ir pieķēries. Armat'ūra strādā kā trose. Tas ir tā kā uzliekot dēli kā siju - zem slodzes ieplīsīs apakšpuse ar plaisām(strādā stiepe), bet augšpuse neizšķīdīs pirmā(strādā spiede), jo koks arī ir pret spiedi izturīgāks.

"apakšā 2cm aIzsargkārta? tas laikam ir joks :D"

Man mācīja, ka minimums ir 15 mm. Tagad ir kaut kas mainījies? Vai varbūt zem parseguma ir paredzēta kada īpaši agresīva vide? Skābes tvertne vai mazuts peld? Uz ko ir pamatots Jūsu spriedums?

Elementos, kas slodzi uzņem ir tāda lieta kā telpiskuma princips. Dēlis, kam garākā mala ir nolikta horizontāli, pretosies saliekšanai no augšas daudz mazāk, ka dēlis, kam garākā mala būs novietota vertikāli. Telpiskums pret slodzi dod lielāku pretestību slodzei. Arī šeit - jo armatūra būs zemāk, jo lielāks telpiskums un pretestība. Protams, vajag 2 cm aizsargkārtu un apjomu, kur ieķerties stiegrojumam betonā, atstāt to pa pusei arā nevar. Tāpēc 2 cm.

"Ja ir stiegrots pārsegums tad liet betonu ar fibrām ir stulbuma kalna gals. Fibras vispār der tikai grīdām un arī angāros un tamlīdzīgās vietās."

Vispar jau fibras izmanto visās vietās, kur to īpašības uzlabo konstrukcijas īpašības. Rūpnieciski ražotos pārsegumos vienmēr stiegrojums tiek nospriegots pirms sacietē betons. Kurpretī lejot pašam stiegrojums nevar tikt nospriegots. Rezultātā: kad sāk betons strādāt uz stiepi, tas visupirms saplaisā un tikai tad ieslēdzas darbā nenospriegotā armatūra, tā noņem spriegumu no betona, bet tikai tad, kad betona apakšpusē jau būs plaisas mazas. Tas ir normali un tā tam ir jabūt, ja lej pats. Rūpnieciskos paneļos stiegrojums ir savilkts kā stīga un sak strādāt pie slodzes uz stiepi momentā - plaisas neveidojas. Plaisas nav labas - caur tām betonā iekļūs ūdens un korodē stiegrojums, tas izplešas un plosa betonu, kalposanas laiks šim elementam samazinas. Tamdēļ tiek izmantotas sajā gadījumā fibras, tas darbojas kā mini stiegrojums, lokāli noņem spriegumu no betona un samazina plaisu daudzumu, kas neglābjami parādīsies, kad noslogos to pārsegumu. Izmantojot fibras mes paildzinam elementa ilgmūžību un eksplutācijas laiku. Vienīgā problēma, kā jau minēju, nedrīkst fibras pārvibret, tās saslaņosies.


"iesaku nepaļauties uz cilvēkiem, kas nesaprot ko runā un vērsties pie būvinžiniera vai cilvēkiem, kas kaut ko no tā saprot."

Pilnīgi piekrītu.