Ko jūs domājat par šo rakstu?
Kvalitāte būvniecībā - [work12345678.wordpress.com]

Buvnieks fils rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ko jūs domājat par šo rakstu?
> Kvalitāte būvniecībā -
> [work12345678.wordpress.com]

Daudz vārdu. Ir tā ka ir. Buvniecības nozare ir kā internets, katrs jūtubers stroikā brigadieris.
Var diskutēt par to, kas cilvēkam ir jāgrib, vai nav. Teiksim - padomju laiku ekonomiskā būves, citēju, "tā nebija mirstamā kaite". Protams, Teltī arī var dzīvot un nenomirt. Tomēr jāatzīst, būves bija švakas, ja ne švakas(hruščovenes), tad energo nepārdomātas un neefektīvas. Bet tad bija akmeņogles līdz pašiem tomātiem, varēja kurināt bezjēgā....

Nu gan tu salīdzināji telti ar padomju savienības laikā būvētu ēku, tas būtu tas pats, kas salīdzināt pirkstu ar pi.pi, iespējams priekš kāda tas ir praktiski viens un tas pats...
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Padomju laiku ēkas un tas salīdzinājums ar telti ir uzbrauciens lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju, ka viņi ir neveiksminieki un nevar nopirkt jaunu energoefektīvu nekustamo īpašumu.
Tajos laikos man liekas visās valstīs neviens baigi neiespringa ar to energoefektivitāti, pat tagad ceļojot skatos, ka daudzas valstis pat netaisās siltināt vecās ēkas, kā to dara LV.
Nesen bija raidījums TV, kur viens no lielākajiem nekustamo īpašumu uzņēmumiem uztaisīja aptauju, kādu īpašumu vēlās Latvijas iedzīvotājs 50% vēlās privātmāju, 40% jaunu dzīvokli jaunā projektā un tikai 10% vecā projektā. Bet realitāte pēc veiktajiem darījumiem , ja nemaldos 70% tiek pirkti un pārdoti dzīvokļi vecajos projektos.
Gribēt var daudz ko, bet realitāte ir tāda kā ir, laba prece maksā lielu naudu.

Kvalitāte ir ļoti stiepts jēdziens un katram par to ir savs priekšstats. Kā rāda pieredze, ar klientu kvalitātes līmenis parasti netiek apspriests. Parasti kvalitāte atkarīga no cilvēkiem kas darbu dara. Pieredze rāda, ka uz katriem 5 speciālistiem viens ir labs, viens ir slikts, pārējie viduvēji, un tā visās profesijās.

Didzis Bērziņš rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu gan tu salīdzināji telti ar padomju savienības
> laikā būvētu ēku, tas būtu tas pats, kas
> salīdzināt pirkstu ar pi.pi, iespējams priekš kāda
> tas ir praktiski viens un tas pats...
> Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Padomju
> laiku ēkas un tas salīdzinājums ar telti ir
> uzbrauciens lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju,
> ka viņi ir neveiksminieki un nevar nopirkt jaunu
> energoefektīvu nekustamo īpašumu.
> Tajos laikos man liekas visās valstīs neviens
> baigi neiespringa ar to energoefektivitāti, pat
> tagad ceļojot skatos, ka daudzas valstis pat
> netaisās siltināt vecās ēkas, kā to dara LV.
> Nesen bija raidījums TV, kur viens no lielākajiem
> nekustamo īpašumu uzņēmumiem uztaisīja aptauju,
> kādu īpašumu vēlās Latvijas iedzīvotājs 50% vēlās
> privātmāju, 40% jaunu dzīvokli jaunā projektā un
> tikai 10% vecā projektā. Bet realitāte pēc
> veiktajiem darījumiem , ja nemaldos 70% tiek
> pirkti un pārdoti dzīvokļi vecajos projektos.
> Gribēt var daudz ko, bet realitāte ir tāda kā ir,
> laba prece maksā lielu naudu.

Visu cieņu Didzi.

Drošibas pēc paskaidrošu, iespējams tekstu pārlasījāt virspusēji.

Nevienā brīdī telts netika salīdzināta ne ar kādu būvi. Runa ir par izteicienu "tā nebija mirstamā kaite" dzīvot jau varēja. Dzivot var arī zem tilta un nenomirt. Bet vai tāpēc nedrīkst tiekties uz kaut ko "labāku"?

Jums arī veiksmīgi izdevās iepīt "uzbraucienu lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju". Jāatzīst, no Jums sanāktu labs politiķis. Pats tādā esmu dzīvojis visu bērnību. Tādā dzīvo mani vecāki. Energoefektivitāti uzlabojām paši, cik atļāva līdzekļi.

Par citām valstīm. Esiet lūdzu konkrētāks, kuras valstis. Jo teiksim Itālijas dienvidos, Spānijā u.c. siltināt māju tiešām neviens netaisījās un un netaisās :)

Veco ēku siltināšana Latvijā - ņemot vērā ka lielāka daļa paneļu mājas un baltā ķieģeļa mājas savu ir nokalpojušas, tas ir mazliet dīvaini. Ideālā pasaulē būtu jājauc nost un jābūvē jaunas (varbūt pat valsts līmenī, sildot ekonomiku). Bet te mums sanāk baigā putra. Jo mums ir jāizlemj - veco ēku siltināšana ir sviests vai arī tomēr jābūt uzmanīgam ka nesanāk uzbrauciens lielākai daļai Latvijas iedzivotāju, ka viņi ir neveiksminieki un nespēj ...... Nu Jūs sapratāt.

Un visbeidzot, gribēt var tiešām daudz ko, to arī pierāda TV raidījums. Un viss sākas ar gribēšanu, tālāk jau katrs pats savas laimes kalējs.

Didzi, viss būs labi, arī Jums. Tie kas vēlēsies, tie savus mērķus sasniegs, bet es arī nenosodu tos, kas slinkāki. Un nekādā gadījumā neuzbraucu Latvijas iedzīvotājiem, vismaz tiem, kas tiešām cenšas un nepīkst.

Pirmdienas rītā šitādus tepiķus rakstīt...

Lai visiem veicas....

Mr. rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kvalitāte ir ļoti stiepts jēdziens un katram par
> to ir savs priekšstats. Kā rāda pieredze, ar
> klientu kvalitātes līmenis parasti netiek
> apspriests. Parasti kvalitāte atkarīga no
> cilvēkiem kas darbu dara. Pieredze rāda, ka uz
> katriem 5 speciālistiem viens ir labs, viens ir
> slikts, pārējie viduvēji, un tā visās profesijās.


Šķiet, tāpēc jau rakstā bija minēts, ka ir "mērāma" kvalitāte un ir estētiskā izpratne par to.
Slikts piemērs, bet tomēr:
Mērāmā - jumta konstrukcijā latojumam izmanto a) reģipša skrūves, b) cinkotās skrūves c) naglas
Estētiskā - ko cilvēks grib redzēt - apmestu fasādi ideālu gludu vai arī raupju un nelīdzenu :D

Par speciālistiem jā, kaut kā tā arī ir kā Tu saki.

Mr. rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kvalitāte ir ļoti stiepts jēdziens un katram par
> to ir savs priekšstats. Kā rāda pieredze, ar
> klientu kvalitātes līmenis parasti netiek
> apspriests. Parasti kvalitāte atkarīga no
> cilvēkiem kas darbu dara. Pieredze rāda, ka uz
> katriem 5 speciālistiem viens ir labs, viens ir
> slikts, pārējie viduvēji, un tā visās profesijās.


Uzņēmumā, kurā strādāju, kvalitātes inženieris visiem darbiem ir izstrādājis kvalitātes kontroles lapas kuras tiek pieliktas klāt līgumam, un ja AU nevar veikt darbus saskaņā ar noteiktajām prasībām tad darbi netiek pieņemti un apmaksāti – viss vienkārši, un tur slikti meistari vai labi mani neinteresē. Mums uzņēmumā ir tūkstošiem šo kvalitātes kontrolēs formu, kas ir koriģētas un vāktas 20 gadus no dažādiem uzņēmumiem un praktiski var piemērot katram darbam. Tas ir nepieciešams, lai nebūtu lieku pārpratumu un problēmu, uzrodoties objektā jaunai problēmai, kas netika atrunāta, tā tiek fiksēta un kvalitātes inženieris papildina formu un nākošreiz jau vairs nebūs šīs problēmas.

Nu šis materiwls ir filosofiska šļura par dzīves jēgu - kadai būtu jābūt ideālai pasaulei. Komunismā uz papīra ar bija viss ideāli, katrs strādātu līdz kamēr nevaretu, paņemtu tikai to mazumu, kas vajadzīgs un b'ūtu parpilnība visā, jo visi visu saprastu un dzīvotu kā skudras skudru pūznī.

Cilvēki nav skudras.

"Ir arī nekaunīgi klienti, kuri maksā par Mercedes Benz – E klass E300, bet pieprasa Mercedes Benz – S klass S560."

Autors varbūt dzīvo paralēlajā pasaulē, bet tādi ir lielākā daļa klienti privātpersonas. Un daļa juridisko. Neiegrimšu parspriedumos kapēc tas tā ir. Elementāra ekonomika - pēc iespējas labāks rezultāts ar minimaliem līdzekļiem. Darbojas sākot no dzīvnieku pasaules.

"Pie mums Skandināvijas vienkāršais variants ir par prastu un vajag kaut ko tādu, kas nav citiem un ar ko var izcelties un tad top raksti internetā par tēmu — kāpēc būvniecība vai remonts izmaksā tik dārgi."

Nu un te mes nonākam pie filosofijas, ka skandinaviem ir vairāk ar galvu tākā kartībā. Nu tas jau nav nekas jauns.

Bet es te iemetīšu tādu domu no prakses. Iekšējo palodžu apdare apakšā, kur neredz. Ja pie mums gan labi, gan slikti meistari tur taisa haltūru(jo tur tak neviens neskatās), tad skandinavi gan pindzelē pa smuko. Bet tas nav viss. Pasaule ir mainīga, pateicoties mūsu viesstrādniekiem es esmu novērojis, ka skandinavi ir samācījušies no mūsējiem gan palodžu apakšu netaisīt smuki, gan kadu nodokli nesamaksāt.

Quo vadis.

Bet savukārt "Andris K." visu pareizi raksta, bet te akal jautājums, a Jūs esat gatavi par to maksāt? Un ko tad man darīt ja naudas nav? Teoretiski pareizi būtu saprast savu vietu dzīvē atbilstoši naudas apjomam, atklāt budismu un dzīvot spartiskā askēzē vecā graustā un priecāties par pienākošo nirvanu. Nu bet vidējs cilvēks tāpat nebūs budists, bet gribēs kā Monako ar vidējo Latgales algu. Kaut kāds filozofisks riņķī un apkart runājamais bezjēdzīgs. Cik labi būtu dzīvot ja mēs visi cilvēki būtu brāļi.

[www.delfi.lv]

Viesturs Kleinbergs: Brāķis par miljoniem jeb cilvēkam nedrīkst likt dzīvot putnu būrī

Tikko svaigs gabals delfos par šito tēmu. Nu re, dome izmantojot nodokļu maksātāju naudu ir sabūvējusi pārāk "ekonomiskus" dzīvokļus tiem invalīdiem, kam nav kur dzīvot, jo izrādās - tie ir pārāk šauri un cilvēki tur nedzīvo, stāv tukši. Vajagot labākas klases materiālus un lielāku plānojumu. Jā, es saprotu, būvnieku lobijs spiež uz RD jau laicīgi būvēties utt.

Bet redz kā, cilvēki bez mājām negrib dzīvot dzīvoklī, kas ir ekonomiskas klases. Nu negrib. Tada sabiedrība. Un pat tad, kad tev ir 1 kāja un dzīvo meitai uz kaklā, tu vienalga neiesi dzīvot tajā dzīvoklī. Jo parāk ekonomiskas klases. Jā, liela daļa tautas ir galvā *isti cilvēki, bet tāda nu tā sabiedrība ir.

Jau gadus padsmit darbojos tikai privātajā sektorā- jāsaka godīgi- pa lielam ,tur valda anarhija. Privāts pasūtītājs 99,9 % nav objektīvi spējīgs novērtēt meistara kvalifikāciju. 1/5 ir spējīgs vizuāli apmierināt pasūtītāja prasības-tas skaitās labs meistars (to lielā mērā varētu attiecināt uz mālderi vai flīzētāju) Privātajā sektorā tehnoloģiskā procesa kontrole praktiski neeksistē ,ja arī kāds naudīgs pasūtītājs ir pieaicinājis būvuzraugu,tad arī, visticamāk,ka ar ne pārāk plašu kompetences lauku.
Kā lai privāts pasūtītājs novērtē,piemēram, jumiķa kompetenci??? Man gribas teikt,ka nekā..... Viņš absolūti nekā nesaprot no tā kas būtu jāsaprot un jāprot patiešām profesionālam jumiķim - viņš nav spējīgs novērtēt izpildīto darbu kvalitāti- pretstatā ģenerāluzņēmējam lielā objektā,ka algo profesionālu būvuzraugu katrā konkrētajā specialitātē...
Ja privātā sektora darbonis nav strādājis kā apakšuzņēmējs kādā lielā objektā- viņš nemaz nezin ko nozīmē kvalitātes kontrole- tāpēc privātajā sektorā pa lielam valda anarhija.
Patreiz pati biedējošākā kvalitātes kontrole privātajā sektorā ir spiediena tests. Jāsaka gan ,ka tas arī ir tikai kāda vairs neredzama būvapjoma čaula- kas maz liecina par kopējo veikto darbu kvalitāti,bet tomēr..... Tas gan vairāk attiecināms uz jaunbūvēm- renovācijas laukā ir katastrofa !!!!
Izņēmums ir tad,ja pasūtītājs ir kompetents sekot līdz visam procesam un koriģēt ,bet iepriekš jau minēju- cik procentuāli tādu ir (šeit paškritiska novērtējuma trūkums ir katastrofāls gan pasūtītāju,gan amatnieku vidū)- citādi 90% meistaru iespringst tikai par gala vizuālo rezultātu- kam vairumā gadījumu arī tiek likta vienādības zīme- labs meistars.,
Negribu izklausīties augstprātīgs ,salīdzinu tikai to cik niansēti tiek būvēta energoefektīva vai pasīva ēka , ar to, ko nākas redzēt ...
Jāsaka arī godīgi, ka renovācija jau palielam ir kompromiss. Pasūtītājs to visbiežāk neapzinas ,jo liela daļa šī kompromisa gulstas uz pieaicinātā meistara sirdsapziņas.
Tā...aliņš ir galā... Nevar saprast kādu lai tagad pērk- šajā lauciņā arī i tiek domāts .tikai par peļņu - viss ir pārgāzēts un no pudeles nav dzerams. ....

Praktiķim nevar nepiekrist. Tā arī ir. Privātmāju būvniecībā ir bardaks ar kvalitāti un kontroli, bet nav baigi traģiski, jo tur nav tās slodzes, lai sanaktu drūmās traģēdijas.

Es gan piebildīšu vēl par to, ka tā kontrole no klienta puses nav tik "bezizejiska", ja klients nav āmurs. Ja negribās pašam domāt, tad ir pietiekami kantori ar sertificētiem būvspecialistiem, kas par samaksu visu izkontrolēs. Ja naudas nav, tad mūsdienīga projekta BK satur diezgan detalizētu mezglu aprakstu, ja ir iekariens uz tehniskām lietām, tad pietiek to visu izpētīt un pārējo sameklet internetā.

Tiesa, internetā ir pietiekami maldīgas informacijas, itkā youtube video cilvēks visu prātīgi stāsta un tad bams, pasludina ka betonā ir jalej klāt ūdens bezmaz puse no tilpuma, jo foršāka plūstamība, tad pats to šļuru filmējot sev lej savā pārsegumā. Smaidīgs un priecīgs. Desmitiem tūkstošu skatījumu. Nu cilvēks šito paskatās un arī sāk dozēt maisījuma sastāvdaļas līdzīgi. Par plastifikatoriem un to, ka betonam ūdeni reakcijai vajag tik cik kaķis saraudājis, nav neko dzirdejis. Ūdeni laista tapēc, lai nevienmērīgas žūšanas rezultātā neveidotos plaisas.

A kur ir problēma sazvanīties ar konstruktoru, kas BK taisījis un pakonsultēties, samaksat, lai atbrauc paris reizes uz stroiku un pakontrolē tos kritiskos momentus. Tas jau visu kopējo bildi labi uzlabos.

Problēma ir tā, ka cilvis parastais, kamēr suni nav apēdis, nejēdz, kur var būt kritiski momenti, kur ne tik ļoti. Cilvim parastajam ir tikai aptuvens sapnis un jautājums "Cik tas maksās?"...

Nu bet tapēc ir valsts uzlikusi par pienākumu, ka tiek iesaistīti sertificeti būvspecialisti izstrādājot projektu, kuriem saprātīgs cilvēks procesa laikā uzdod jautājumus, nevis nometā ar naudu un klusē kā zivs. Par to, kas ir kritiskie brīži pateiks tie paši būvspecialisti bez papildu samaksas projekta izstrades laikā. Vajag ņemt lapu vai viedtālruni un pierakstīt visu. Protams, sarunu vajag ievad'īt uz pozitīvas nots un cilvēki neatteiks pastāstīt bez papildus maksas. Laikam man ir tomēr kaut kādā ziņā naiva izpratne, ka saprātīgam cilvēkam pašam vajadzētu prasties sazvanīties ar speciālistu. Nu bet dzīvē, protams, cilvēks noloka labu ciparu, procesā neiesaistās, saņem rezultātu, tad haotiski meklē, kas to realizēs, beigās sanāk šaize, tad beidzot saņemās un sāk skaidrot who is who, projektetājs pasaka, ka stroiķi mudaki, stroiķi pasaka ka arhitekts ar konstruktoru ir pajoļi. Bet vienīgais īstais pajolis paliek pasūtītājs.

Bet es te runāju kaut kadu utopiju, kas ir pretēja tam kā to praksē redzu. Varbūt kāds retais izlasīs un aizdomāsies par menedžmentu pirms viss pa vēlu.

deformācijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu bet tapēc ir valsts uzlikusi par pienākumu, ka
> tiek iesaistīti sertificeti būvspecialisti
> izstrādājot projektu, kuriem saprātīgs cilvēks
> procesa laikā uzdod jautājumus, nevis nometā ar
> naudu un klusē kā zivs. Par to, kas ir kritiskie
> brīži pateiks tie paši būvspecialisti bez papildu
> samaksas projekta izstrades laikā. Vajag ņemt lapu
> vai viedtālruni un pierakstīt visu. Protams,
> sarunu vajag ievad'īt uz pozitīvas nots un cilvēki
> neatteiks pastāstīt bez papildus maksas. Laikam
> man ir tomēr kaut kādā ziņā naiva izpratne, ka
> saprātīgam cilvēkam pašam vajadzētu prasties
> sazvanīties ar speciālistu. Nu bet dzīvē, protams,
> cilvēks noloka labu ciparu, procesā neiesaistās,
> saņem rezultātu, tad haotiski meklē, kas to
> realizēs, beigās sanāk šaize, tad beidzot saņemās
> un sāk skaidrot who is who, projektetājs pasaka,
> ka stroiķi mudaki, stroiķi pasaka ka arhitekts ar
> konstruktoru ir pajoļi. Bet vienīgais īstais
> pajolis paliek pasūtītājs.
>
> Bet es te runāju kaut kadu utopiju, kas ir pretēja
> tam kā to praksē redzu. Varbūt kāds retais izlasīs
> un aizdomāsies par menedžmentu pirms viss pa vēlu.

Teorētiski ir vajadzīga personizēta sertifikācijas sistēma. Darba izpildei pretī meistars. Sanāk sūdi, būvinspekcija nosaka ka vainīgs līkrocis, sertifiktāts nost ar liegumu piedalīties jebkāda veida būvniecībā. Es ļoti labprā† gribētu savu laiku veltīt savam darbam, ģimenei un hobijiem un uzticēt speciālistiem darīt savus darbus. Protams, par sliktu nenāk izglītoties, bet jo aktīvāks cilvēķs jo ar vairāk nozarēm sasopjas un fināļa neatliek laika ģimenei un izklaidei. :)

Diezvai tas ir risinājums. Tāda kārtība pastāv Sadales tīklos - būvēt var ST zonā tikai sertificēti uzņēmumi. Rezultāts ir sašķobīta konkurence un brīžiem konkrēti sakruķīti cipari. Bet nu jā, darbi izdarīti daudzmaz atbilstosi projektam, vainīgajam būvniekam ST olas uz bluķa uzliks bez problēmām. Jā, patēretājs dabū produktu, kas nav brāķis, bet cipars ir attiecīgi arī labs. Un tad viss atgriežas atpakaļ, kvalitāti vajag, bet maksāt negribās. Nu ja negribas, tad pašam jakompensē ar savu laika patēriņu. Itkā jau ir visadas asociacijas, kas itkā seko līdzi biedru izdarībām, bet nu būsim reālisti, tas nestrādā. Nepatiks, uztaisīs citu asociāciju.

deformācijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Diezvai tas ir risinājums. Tāda kārtība pastāv
> Sadales tīklos - būvēt var ST zonā tikai
> sertificēti uzņēmumi. Rezultāts ir sašķobīta
> konkurence un brīžiem konkrēti sakruķīti cipari.
> Bet nu jā, darbi izdarīti daudzmaz atbilstosi
> projektam, vainīgajam būvniekam ST olas uz bluķa
> uzliks bez problēmām. Jā, patēretājs dabū
> produktu, kas nav brāķis, bet cipars ir attiecīgi
> arī labs. Un tad viss atgriežas atpakaļ, kvalitāti
> vajag, bet maksāt negribās. Nu ja negribas, tad
> pašam jakompensē ar savu laika patēriņu. Itkā jau
> ir visadas asociacijas, kas itkā seko līdzi biedru
> izdarībām, bet nu būsim reālisti, tas nestrādā.
> Nepatiks, uztaisīs citu asociāciju.

Šoreiz nesanāks siļķīti uzēst un uz celma uzsēsties. Ar sertifikāciju var palīdzēt tiem, kas gatavi maksāt speciālistiem, lai pašiem nav jālauza galva.
Visu cieņu cilvēkiem ar zelta rokām, bet bet dokumentācijas pasaulē nekad mūžā nebūs kārtības. Ja šeit portālā kādreiz kāds pasūdzas, pirmais mans jautājums ir kāda bija cena.
Stulbs piemērs, bet autovadītāja apliecība. Nu ja nemāk braukt un noķer, tad soda naudas vai pat nost tiesības (vispārināti). Ja lielākā daļa ceļ skaidrā naudā, tad tā kategorija vispar neko nevar iebilst par kvalitāti u.c. prasībām. Tur paliek tikai godaprāts.
Patīk jau diskutēt par to kā jāmeklē vidusceļš, bet vidusceļš jau finālā nepatiks nevienam :D
Vai nu rokam bedri, vai nerokam....

Raksts tika rakstīts, tā lai saprastu pat neizglītots cilvēks, bet lielāka daļa nesaprata raksta jēgu.

Runa nebija par kvalitāti, kā tādu bija runa par kvalitātes jeb risinājuma klasēm, padomu savienības laikā bija viens variants pa lielam visām precēm un tādēļ lielākā daļa cilvēku ir vēl ar padomju laiku domāšanu, kuriem grūti pieņemt izmaiņas.

Vienalga kādu risinājuma jeb kvalitātes klasi tu piedāvā tai ir jābūt kvalitatīvai – jautājums ir par citu, kad vienu un to pašu pakalpojamu un preci var uztaisīt dažādi.

Ja tu pērc MB Citan – nav tā, ka tai mašīnai lūp nost krāsa, skrūvējas vaļā skrūves vai dažas ir aizmirstas pieskrūvēt utt.

Raksta doma ir tāda, ka lielākā daļa uzņēmēju klientam nevar piedāvāt dažādas risinājuma klases un konkrēti parādīt katras klases plusus un mīnusus salīdzinot tās savā starpā un tas nav tikai būvniecībā, pērkot preci tu nopērc tad izrādās, ka šai precei ir daudz mīnusu, bet pārdevējs tev sastāsta, ka šī prece ir ļoti laba, kad tu ej ar pretenzijām tev saka - a ko tu gribēji par šo cenu – nu tad sākuma man iedod variantus un es pats izlemšu ekonomēšu un pirkšu lētāku vai piemaksāšu un pirkšu dārgāku, bet lieta tāda, ka pats pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nemāk konkrēti pateikt kāda tad ir starpība starp dažādiem variantiem un klientam uzspiež kaut kādu vienu variantu.

Kā piemērs būvniecībā: elektrību var savilkt dažādi, var uz rozetēm savilkt vadu 1,5 un uz viena vada uzsēdināt vairākas telpas, var savilkt katrai telpai savu vadu, var savilkt ar 2,5 vadiem visu liekot gorftrās, var uz katru rozeti vilkt atsevišķu vadu un taisīt vienkāršu gudro māju var advancētu ar daudz dažādiem sensoriem vadības paneļiem utt.

Ejot teiksim pie elektrības uzņēmuma, kur šos pakalpojumus sniedz viņi noliek izmaksas rupji šiem variantiem, šo variantu plusus un mīnusus un es kā klients pats izvēlos ko es varu atļauties un kas man ir nepieciešams zinot katra varianta plusus un mīnusus. Reāli šobrīd, lai dabūtu šādu info tagad no kāda uzņēmuma viņš ir jāspīdzina, lai visu sarēķina un paskaidro. Nav runa par to ka uzņēmums katram klientam rēķinās 10 variantus, bet ir runa, ka viņš norāda izmaksu diapazonu uz kādu vienību un klientam dot salīdzinājumu starp piedāvātajiem risinājumiem.

Buvnieks fils rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Raksts tika rakstīts, tā lai saprastu pat
> neizglītots cilvēks, bet lielāka daļa nesaprata
> raksta jēgu.
>
> Runa nebija par kvalitāti, kā tādu bija runa par
> kvalitātes jeb risinājuma klasēm, padomu
> savienības laikā bija viens variants pa lielam
> visām precēm un tādēļ lielākā daļa cilvēku ir vēl
> ar padomju laiku domāšanu, kuriem grūti pieņemt
> izmaiņas.
>
> Vienalga kādu risinājuma jeb kvalitātes klasi tu
> piedāvā tai ir jābūt kvalitatīvai – jautājums ir
> par citu, kad vienu un to pašu pakalpojamu un
> preci var uztaisīt dažādi.
>
> Ja tu pērc MB Citan – nav tā, ka tai mašīnai lūp
> nost krāsa, skrūvējas vaļā skrūves vai dažas ir
> aizmirstas pieskrūvēt utt.
>
> Raksta doma ir tāda, ka lielākā daļa uzņēmēju
> klientam nevar piedāvāt dažādas risinājuma klases
> un konkrēti parādīt katras klases plusus un
> mīnusus salīdzinot tās savā starpā un tas nav
> tikai būvniecībā, pērkot preci tu nopērc tad
> izrādās, ka šai precei ir daudz mīnusu, bet
> pārdevējs tev sastāsta, ka šī prece ir ļoti laba,
> kad tu ej ar pretenzijām tev saka - a ko tu
> gribēji par šo cenu – nu tad sākuma man iedod
> variantus un es pats izlemšu ekonomēšu un pirkšu
> lētāku vai piemaksāšu un pirkšu dārgāku, bet lieta
> tāda, ka pats pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs
> nemāk konkrēti pateikt kāda tad ir starpība starp
> dažādiem variantiem un klientam uzspiež kaut kādu
> vienu variantu.
>
> Kā piemērs būvniecībā: elektrību var savilkt
> dažādi, var uz rozetēm savilkt vadu 1,5 un uz
> viena vada uzsēdināt vairākas telpas, var savilkt
> katrai telpai savu vadu, var savilkt ar 2,5 vadiem
> visu liekot gorftrās, var uz katru rozeti vilkt
> atsevišķu vadu un taisīt vienkāršu gudro māju var
> advancētu ar daudz dažādiem sensoriem vadības
> paneļiem utt.
>
> Ejot teiksim pie elektrības uzņēmuma, kur šos
> pakalpojumus sniedz viņi noliek izmaksas rupji
> šiem variantiem, šo variantu plusus un mīnusus un
> es kā klients pats izvēlos ko es varu atļauties un
> kas man ir nepieciešams zinot katra varianta
> plusus un mīnusus. Reāli šobrīd, lai dabūtu šādu
> info tagad no kāda uzņēmuma viņš ir jāspīdzina,
> lai visu sarēķina un paskaidro. Nav runa par to ka
> uzņēmums katram klientam rēķinās 10 variantus, bet
> ir runa, ka viņš norāda izmaksu diapazonu uz kādu
> vienību un klientam dot salīdzinājumu starp
> piedāvātajiem risinājumiem.

Par preces dažādību. To pārdevējus es dažreiz saprotu. Lielai daļai no viņiem nav pacietības. Ja vēl strādā parastā veikalā ar daudz precēm, tur gandrīz 80 % meklē nevis preci, bet "lētāk". Puikas salūzt un jau pēc inerces uzreiz piedāvā lēto, kurš jau izbesījies, kurš taupa savu laiku. Protams ir arī pārdevēji "roboti" kuriem tā ir iemācīts.
Veikalā iejeot, peimēram velo vai sadzīves tehnikas veikalā, uzreiz var just, kurš nesen sācis strādāt un reāli kaut ko piedāvā un nav vēl samaitāts, un kurš jau sildās 10 gadus un novērtē Tevi pēc cepures vai tava auto :D
Ir nācies pašam lūgties PTA kantorī lai parāda kaut ko cilvēcīgu un labas kvalitātes.

Vēl ir viens svarīgs moments arī no klienta puses, cik ļoti viņš vispār intresējas par to ko pērk un cik atvērts dialogam. :)