Esmu mājās projekta izstrādes stadijā. Jādod ziņā arhitektam, kādas ārsienas vēlos.
Pašam bija doma par gāzbetona bloks 375 + ķieģelis, arhitekts ieteica padomāt par bloks + vate + ķieģeļa flīzes. Kas labākās siltumnoturības ziņā un kādu bloku un kādu vati vajadzētu, lai būtu energoefekīvi.
Paldies.

Uzticies arhitektam. Tev noteikti nevajag rasas punktu cietajā materiālā- ķieģelī.

Skaidrs, ka arhitekta piedāvātais variants ir siltumnoturīgāks. Gāzbetona blokiem nav ne vainas.
300mm bloks + 150mm vate = 375mm bloks +100mm vate. Pašam jārēķina, kas lētāk.

Katls rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Uzticies arhitektam. Tev noteikti nevajag rasas
> punktu cietajā materiālā- ķieģelī.


Kas tas par murgu. Ķieģeli no gazika atdala ar gaisa šķirkārtu.

Niks (neīstais) rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Skaidrs, ka arhitekta piedāvātais variants ir
> siltumnoturīgāks. Gāzbetona blokiem nav ne vainas.
> 300mm bloks + 150mm vate = 375mm bloks +100mm
> vate. Pašam jārēķina, kas lētāk.
Un kā jau vienmēr nekāda tvaika izolācija iekšpusē, tas nozīmē, ka tvaiks migrēs cauri gāzbetonam un vatei, tā ka teorētiskā siltumefektivitāte reāli ir jādala ar 2.

375mm papildus nesiltināta gāzbetona siena ierakstās LBN02-19 minimālājās prasībās, U=0,23.
Bet ar šādi uzbūvētām sienām, ņemot vērā to, ka ir arī durvis, logi, jumts un grīda, nevar nodrošināt "Gandrīz nulles" enerģijas ēkas prasības, kuras ir spēkā kopš šī gada janvāra.
Ņemot vērā šī brīža gāzes un elekrības cenas, jaunajām būvēm siltumizolācijas biezumam būtu jāsākās no 150mm, bet optimāli - 200mm. Tā kā pat vislabāko bloku siltumizolācjas parametri ir vairāk kā 2x vājāki kā vatei, tad no siltumizolācijas viedokļa ir labāk ņemt plānākus blokus un kompensēt ar biezāku vates slāni.

Nu cik es te apkārt skatos, tauta pamazām sāk vairāk izvēlēties saucamo "biespiena" fasādežu vietā, vēdināmās fasādes. Droši vien ir savs iemesls, jo veco "biespiena" fasāžu īpatsvars šobrīd valstī ir gana liels un necik labi arī neizskatās (netīras, nopelējušas, noaugušas ar sūnām, pfē). Īsti nezinu cik labāks risinājums par biezpiena vietā uzlīmētām flīzītēm.

"bieZpiens" ir pareizais vārds, Jampadraci
Par kādām tvaikizolācijām mūrim Mr. runā, galīgi apjucis 'pīrāgos'?

"Biezpienā" , it īpaši, ja rupjais grauds, tuvumā ceļš, putekļi vai lieli koki ātri uzkrājas putekļi un sāk augt sūnas, veidojas pelējumi. Arī mitrums tvaika veidā no siltajām telpām noteiktos apstākļos tiek līdz biezpienam un palielina mitrumu krāsojuma/apmetuma slānī, tādejādi veicinot dzīvību tajā. Slīps lietus , sniegs arī saķeras biezpiena gropēs.

Ķiegeļflīzes dod vizuāli skaistāku un ilglaicīgāku efektu, vienīgi kas tur notiek ar mitrumiem un kondensātiem pie šī laika pieprasītajiem biezajiem siltumizolācijas slāņiem,, turklāt ilgtermiņā , nav zināms.

Vēdināmā fasāde neveido barjeru telpu mitrumam uz āru, kā arī neļauj lietum, sniegam nonākt līdz sienai aiz tās.

jā jā rakstīja:
-------------------------------------------------------
> "bieZpiens" ir pareizais vārds, Jampadraci
> Par kādām tvaikizolācijām mūrim Mr. runā, galīgi
> apjucis 'pīrāgos'?

Arī mūra sienās daudz ko var sčakarēt un, jo biezāka siena jo lielākas iespējas.

[bauroc.lv]

Mani šis "tests"uzjautrina. Baigie gudrinieki- izdomājuši kā cilvēkiem sabāzt batonus ausīs. Paņem slapju bloku no paletes un mēģina samērcēt. Tas arī vēl nebūtu nekas- būtu blokus svēruši pirms un pēc testa- tas jau parādītu reālāku ainu. Bet dzīvē viss ir savādāk- reiz vienā objektā gāzbetona mūra sienu vajadzēja vienkārši noarmēt. Lai to varētu izdarīt mūri bija jāsamitrina- savādāk līme nebija uzvelkama. Process izskatījās tāds,ka lejot ar 3/4 diametra šļūteni otrā stāva līmeni ļīdz cokolam ūdens netika....
Tagad jautājums- vai tas ir slikti ?.... Vai labi? Ko viņi vispār grib ar šo testu pateikt?

jā jā rakstīja:
-------------------------------------------------------
> "bieZpiens" ir pareizais vārds, Jampadraci
> Par kādām tvaikizolācijām mūrim Mr. runā, galīgi
> apjucis 'pīrāgos'?

Tāpēc jau saku- mūrim nav tvaika izolācijas un tajā vienmēr būs migrējošs ūdens tvaiks, kas ir diezgan kritiski akmens vatei, un tās teorētiskā energoefektivitāte praksē tāpēc ir jādala ar 2.