Sveiki,

Situācija tāda, ka ir lēzenais jumts zem kura atrodas iestrādāta ruļļu vate(100mm) uz sijām, kuru notur striķi. Zem siltinājuma ir reģisbša griestu konstrukcija un dzīvojamā telpa.
Vēlos nosiltināt griestus iepūšot ekovati pieteikamā apjomā. Griestu laukums ir ~100m2

Jautājums vai var to pūst uz esošā siltinājuma un cerēt, ka striķi kuri notur esošo siltinājumu spēs to noturēt vai labāk pūst uz reģipša griestu konstrukcijas?

Vai ekovates iestrāde pa tiešo uz reģibša griestu konstrukciju tiek praktizēta?

Vienmēr ir labāk, ja aiz šī reģipša būtu kāda izolācijas barjera - piemēram plēve vai ekovates gadījumā tas varētu būt eltkraft kartons. Barjerai ir 2 uzdevumi - aizturēt tvaiku no iekštelpām no nokļūšanas izolācijā un otrais, lai kaut kādu spraudziņu gadījumā tā vate nebirst iekštelpās. Vates nav smagas un visticamāk griestu konstrukcija izturēs. Cits jautājums ir par vates kombinēšanu.
Īsti nesaprotu to situaciju ar striķiem. Vai šobrīd starp vati un griestiem veidojas gaisa sprauga siju augstumā??
Pareizi būtu, lai nekāda gaisa sprauga nebūtu, lai siltumizolācija blīvi pieguļ griestiem.
Ekovate ir elpojoša, savukārt ruļļu vate ir minerālvate kas slikti elpo un uzkrāj mitrumu. Ja vate ir zem ekovates un apakšā nav tvaika barjera, ad liels risks, k tajā minerālvatē krāsies mitrums, kuram turklāt ir sliktas iespējas izžūt.
Ja likt, tad drīzāk otrādi > tvaika barjera eltkraft uz griestiem > ekovate un tad nosegt ar veco vati un nebūtu slikti arī to visu pārklāt ar pretvēja materiālu.
Ticu ka lēzenos bēniņos to visu panākt ir grūti, turklāt jāpadomā par norobežojumu jumta slīpnēs, jo pienācīgs izolācijas biezums, teiksim 40-50 cm visticamāk jau saskaras ar slīpnēm apakšā.

Māja tika būvēta buma laikā, kad katrs bija eksperts visās jomās un pašam nebija vēl uz to laiku kompetences.

Tagadējais jumts ir: Tērauda loksnes -> jumta plēvē->sijas, kuras balsta jumtu un striķi starp sijām uz kurām bezatbildīgi un pavirši uzlikta vate un tad izveidota reģibšu griestu konstrukcija un pieskrevēti griesti. Tvaika plēves nav.

Tagad esmu dilemas priekšā vai uz vēdera līst pa sijam un aizpūst visu ar ekovati no 30cm, līdz 50cm vai arī skruvēt nost jumta loksnes, kas nozimētu ar latojumu ņemt nost cik nu tas būs iespējams ņemot vērā, ka tas ir ar naglām laikam stiprināts un arī jumta plēvi plēst nost vajadzēs.

Pieļauju, ka attālums no jumta plēves līdz vatei būs ar pieteikamu škirba, bet drošibai varu arī vēja kastē gar jumta malām arī izveidot atveres.

Mājā ir izbūvēts rekuperators ar gaisa padevi un nosūci, kas, manuprāt sekmētu, ka mitrums caur reģibis nenokļutu līdz vatei.... Ziemā nedaudz samazinu plūsmu, jo ventilāciajs trubas atdziest dēļ štruntīgā jumta siltinājuma un siltais gaiss no rekuperatora nonāk jau atdzisis.

Telpas zem griestiem ir izbūvētas un vadi arī izvilkti, ventilāciajs trubas savilktas, ka rezultātā varētu arī uz paša reģibša visu pūst.

Nonemt jumta skardu + sapust + uzlikt Rukki jumtu. Ja budzets atlauj. Bus gan kvalitativs jumta skards, gan mazak jakurina

Ja es pareizi saprotu, tad tā vate ir slīpnēs starp spārēm un augšā veidojas nelieli plakani griesti? Un tad doma bija uzkāpt uz tiem plakanajiem griestiem un no augšas sapūst slīpnēs?

Jumta noņemšana neizklausās labi. Izdarīt no iekšpuses būtu ērtāk (nav jāsatraucas par nokrišņiem utt).

Ja no iekšpuses, tad ekovates gadījumā būtu tā, ka jānoņem regipss un no iekšpueses visas sparu starpas jāaizplda ar kokšķiedras plāksni 22mm spundēto. tad vajadzības gadījumā pieaudzēt spāres biezumā, noskavot ar eltkraft papīru un pa virsu regipsi atpakaļ. Iepūst tad var no augšas izveidotajās kabatās un pašu augšu arī nopūst. Nu kaut kā tā. Bet tas izklausās pēc mansarda vai arī tā ir vienstāvu ēka ar slīpiem griestiem? Es kaut kā pēc apraksta neiebraucu. :)

Ekovates pūtēji bieži lien uz vēdera. :)) Baigi priecīgi viņi par to nav, bet tāds ir viņu darbs.

Tad pēc būtības liekas, ka griestu konstrukcija, ja tā parezi izveidta, tad izturētu un ventilācija nodrošinātu, ka tikšu cauri bez plēves, vai ne?

Nu grūti man spriest par to ventilāciju, vai tā tik tiešām kaut ko maina attiecībā uz gaisa mitrumu. Tāpat mitrums gaisā ir un bez barjeras viņš vatē nonāks. Cik praksē lielā apjomā, vai tas ir kritiski - domāju īsti neviens tev nekādu garantiju nespēs dot. Tehnoloģiski bez tvaika barjeras vati iestrādāt skaitās nepareizi.

Vilnis_Radio rakstīja:
------------------------------------------------------?
> Pareizi būtu, lai nekāda gaisa sprauga nebūtu, lai
> siltumizolācija blīvi pieguļ griestiem.
> Ekovate ir elpojoša, savukārt ruļļu vate ir
> minerālvate kas slikti elpo un uzkrāj mitrumu. Ja
> vate ir zem ekovates un apakšā nav tvaika barjera,
> ad liels risks, k tajā minerālvatē krāsies
> mitrums, kuram turklāt ir sliktas iespējas izžūt.
Patiesībā Vilni ir otrādi - ekovate ir tā ,kas uzkrāj mitrumu. Minerālvate to ne uzkrāj,ne aiztur- tajā ir tik daudz gaisa,ka tai praktiski nav tvaika pretestības.
WV būtu svarīgi saprast kāda plēve izmantota jumtā. Ja tā ir difūzā ,tad visu spraugu var pūst pilnu ar kokšķiedras vati - tai mazāka tilpummasa- attiecīgi spiediens uz riģipsi mazāks.
Vates haotiskā kombinācija nav problēma.

Valoda, valodiņa.

Neeksistē tāds "reģipsis" un šī vārda atvasinājumi.

Ir rīģipsis (kā stāsta, vēsturiski izveidojies no Rīgas ģipsis) vai riģipsis (burtiski pārcelts vācu Rigips, ko gan izrunā ar nosacīti garu pirmo i).

Rigips - tirdzniecības marka - piemēram www.rigips.de

Mūs pagodinājis Endzelīna kungs?

Jtdesign, tev vārds "neeksistē" tiek lietots nevietā :)
Reģipsis eksistē - tautas valodā, lielāka daļa saprot viss ir kārtība un pat biežāk kā rīģipis. Zināt vēsturi ir ļoti labi un tik tiešām, fabrika "Rīgas ģipss" bija pirmā ģipškartona fabrika kontinentālajā Eiropā, kura ir iemesls, kāpēc ģipškartonu šai pusē dēvē par "rīģipsi" "regips" utt.
No valodas viedokļa būtu jāsaka" ģipškartons" un tikai! Tikpat labi, varam pārņemt krieviski runājošo paradumu un saukt leņķa slīpmašīna par bulgārieti.
Valoda ir interesanta un mainīga, ja varam sazināties un saprasties, tad vienalga rī vai re :)

jtdesign rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Valoda, valodiņa.
> Neeksistē tāds "reģipsis" un šī vārda atvasinājumi.
> Ir rīģipsis (kā stāsta, vēsturiski izveidojies no Rīgas ģipsis) vai riģipsis (burtiski pārcelts vācu
> Rigips, ko gan izrunā ar nosacīti garu pirmo i).
> Rigips - tirdzniecības marka - piemēram www.rigips.de

Izskatās, ka taisnība atkal ir kaut kur pa vidu. Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas vārdnīcā ir 'reģipsis' bet ar sinonīmu 'fosforģipsis'. Savukārt 'riģipša' vai 'rīģipša' nav. Toties ir 'ģipškartons'.
[termini.gov.lv]

Vispār jau jtdesign ir pilnīga taisnība.
Tikai ņemot vērā, ka te forumā vien norādes uz šo faktu ir bijušas vismaz trīs, kā arī redzot konkrētā tēmas nosaukuma stilistiski gramatisko burvību, diez vai tā ir pūļu vērta.

Un tomēr - speciāli tiem, kuri šo uztver līdzīgi kubika k-gam.
Nesakārtota valoda liecina par nesakārtotu galvu. It kā jau varētu nepievērst tam uzmanību, bet atgādināšu F.R. teikto - "Kļūdas uz baltas lapas ir kā blaktis uz baltas blūzītes".
Viegli tiem, kuri tās nemana. Bet tiem, kuri mana, sajūtas ir tiešām līdzīgas.

Vissliktāk ir kādu darbu darīt vairākas reizes. Tāpēc iesaku noņemt to ģipškartonu, varbūt pielabot esošo ruļļu vati, izveidot normālu konstrukciju priekš ekovates , iepūst un salikt ģipškartonu. Spraugās tu neko daudz neiepūtīsi. Un pēc laika būs jāpārtaisa. Ja tev ir tikai 100mm slikti saliktās vates tad tu reāli sildi ielu. Griestiem vajadzētu vismaz 300mm.

Cogito rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vispār jau jtdesign ir pilnīga taisnība.
> Tikai ņemot vērā, ka te forumā vien norādes uz šo
> faktu ir bijušas vismaz trīs, kā arī redzot
> konkrētā tēmas nosaukuma stilistiski gramatisko
> burvību, diez vai tā ir pūļu vērta.
>
> Un tomēr - speciāli tiem, kuri šo uztver līdzīgi
> kubika k-gam.
> Nesakārtota valoda liecina par nesakārtotu galvu.
> It kā jau varētu nepievērst tam uzmanību, bet
> atgādināšu F.R. teikto - "Kļūdas uz baltas lapas
> ir kā blaktis uz baltas blūzītes".
> Viegli tiem, kuri tās nemana. Bet tiem, kuri mana,
> sajūtas ir tiešām līdzīgas.

Paldies par veltīto uzmanību. Šķiet jocīgi, ka būvniecības vortāla forumā cilvēki, vēloties izpelnīties papildus virtuālo atzinību, aizrāda par nozarē plaši lietotiem žargoniem. Kā redziet, godātais kungs, manas gramatikas zināšanas ir pietiekamas, lai uztvertu lasītā teksta nepilnības, taču neredzu jēgu šādi publiski pašapliecināties.

taču neredzu jēgu šādi publiski
> pašapliecināties.

Piebilde par Endzelīna kungu nebija nekas cits, kā pašapliecināšanās...

Ko ir lietojuši valodnieki, ka vārdā ielikuši E, ne jausmas. Jau no bērnības (kas man bijusi nu jau ļoti sen) nebeidzamajiem mājas remontlaikiem zinu Ī (pat I īsti neatminu). Tomēr, katrā Latvijas vietā ir sava valoda, dažviet ar minimālām atšķirībām, citur krietni pamatīgi. Šīs ziņas autora tekstā man visvairāk dīvaina likās burta B lietošana, ne E vai I, šādu interpretāciju līdz šim nebiju redzējis.

Korekti tā būtu ģipškartona siena/griesti, vāciski Trockenbau, angliski Drywall (te gan ģipškartona vietā var būt arī citas plāksnes).