vēlamākais ieejas novietojums dzīvojamajā mājā pēc senču tradīcijām.
ēkas novietojums paralēli debesspusēm vai slīpi.
vai tam ir kāda būtiska nozīme?
ir kāds saskāries vai studējis tādu info?
varbūt kāds var norādīt ticamus info avotus?
interesē ari tīri statistika par senām dzīvojamām ēkām.

esmu studējis kāda ir vēlama istabu izvietošana pa debespusēm. Nespēju iedomāties kādu iespaidu var atsāt uz cilvēku ieeju novietojums. Par ieeju novietošanas māņticībām neko nezinu.

Tradicionāli latviešu senču mājā skaitās ieeja ziemeļu pusē, kaut kur ir dzirdēts pamatojums piesaistei debespusēm- gultas galvgalim jābūtot precīzi debespušu orientētam-slīpi novietotā mājā tas nav iespējams,LBN nosaka ka katrā dzīvojamā istabā no maija līdz septembrim obligāti 2,5 h jāiespīd saulei-tas iespējams tikai pie stingras piesaistes debespusēm. Katrā ziņā ieteicams mājas novietnei pieaicināt āderu zintnieku,arī austrumu gudrībās derētu ieklausīties.

Manuprāt svarīgāk ir ņemt vērā valdošo vēju virzienu.
Tāpat arī svarīgi ir nodrošināt pietiekamu gaismas daudzumu atbolstošās telpās un atbilstoši gadalaikiem. Un tad vēl āderes. Neodmāju, ka mūsu senči ņēma vērā vēl kādus īpašus faktorus.

[buvnieciba.delfi.lv]
Manuprāt senči biežāk orientēja pēc debesspusēm paralēlajām, turklāt, lai cauri mājai ietu "sausās" jeb uguns āderes.
Āderu laišana caur durvīm, logiem ērti izdevās tālaika lielajās saimes istabās, bet vai mūsdienu guļamistabiņās?
Ja kādai mājai ir durvis ne-pagalma pusē, tās nez kāpēc parasti neizmanto...
Interesanti arī par gaisa cirkulāciju:
[buvnieciba.delfi.lv]

Man domāt, ka pēc senču tradīcijām ir jāliek ieeja austrumu pusē. Stingru pamatojumu tam diemžēl neesmu atradis, bet daudzām vecām guļbūvēm esmu ievērojis šo tendenci. Bet šķiet, ka galvenais, ko te minēja, ir āderu izvietojums gruntsgabalā.

Noteikti ieeju jāliek "pareizajā" pusē, tas nekas, ka, lai iekļūtu mājā, tai jāiet apkārt. Visi tomēr neceeļ māju vismaz 1 ha liela lauka vidū ar piebraucamajiem ceļiem no visām 4 pusēm.

(man buus maaja hektaara viduu ar ieejaam no visaam 4 puseem :D )
man atkal teica, ka senie latvieshi no rietumiem lika ieeju, te rekur ir seno kjiinieshu ierazhas :[www.fengshui.lv]

a taas aaderes pirms gjeneraalaa plaana jaanosaka?!

Žurnālā Māja.Dzīvoklis 6/2006 80-81.lpp Jāņa Neiberga raksts.

manuprat majas ieejai jabut dienvid , vai dienvid rietum, Rietum puse.
zieml puse nekada gadijuma... putis ieksa ziemel veji...
un visur kur esam buvejusi.... ir dienvid ,dienvid rietum puse.
Tims
www.pilenstims.lv

"Praktiskā būvniecība" 7/2006 Pētera Rimšas raksts.

Man tā domāt :
1. pilsētas arhitekts dod ieteikumu.(šķērsām viņš nemaz nesaskaņos)
2. arī tā ka mājai galvenā ieeja ir no otras puses - tipa jāiet visam apkārt kautkā stulbi.
3. 20gs. mājām parasti ir otra sētas ieeja /izeja, itogo vēl stulbāk sanāks ja sētas izeja būs pret ielu.
4. lai nav taisni pret vārtiņiem no ielas. ()

Droši vien izvēle parādās lielākiem gabaliem un laukos...
Šodien manuprāt "šķērsām" plāno un saskaņo daudz ko, kaut vēl nesen pilsētplānošanā strādājuši entuziasti (Ēvalds Fogelis u.c.), kas domājuši tālejoši. Varbūt Dripe arī mēģinās,
[www.a4d.lv]
tomēr diez vai tuvākā laikā kāds piebremzēs škietami izdevīgo komerciju uzbliezt jebkur jebko par katru cenu. Kvalitatīva plānošana un būvniecība manuprāt nav savietojama ar steigu, kurā šodien visi ierauti paši bieži nesaprotot, kāpēc.

Ja zinātniski mēģinam problēmu risināt, tad gadījumos, kad ēka ir viensēta, tā var tikt novietota brīvi, tad ieejas durvis tika liktas tai debespusē, kuru vismazāk izvējoja. Paņemot klimatoloģijas datus, secināms, ka visretāk vējš Rīgas pusē ir no austrumiem un dienvidaustrumiem, bet konkrētā vietā to var ietekmēt citi dabas faktori, kā mežs, pauguri, arī mākslīgi stādīti koki vai būves.
Es domāju, ka agrāk, tam bija tāda nozīme, ka galdniecības iespējas izgatavot blīvas pildiņa durvis, izolēt ar gumijas staplikām un tās iekārt virpotās virās bija apšaubāmas un tādēļ bija nepieciešams izvēlēties to debespusi, kura visbiežāk atradās aizvējā.
Pie tam, ja izbūve ļāva, tad noteikti bija vējtveris vai caurstaigājams pieliekamais kambaris.