Harija aizskaris, tiesam, interesantu temu. Man ari interese apkures briketes ungranulas. Ja gazes vads garam neiet, malka kljust arvien dargaka. Par oglem nemaz nerunajot. Varbut pasi varam sakt preset briketes. Skaidas lauko pagaidam vel it ka pietiek. Kalni gulj. Varbut kads var ieteikt tehnologiju, ka ts notiek. Kada veida zave skaidas? Vai var preset nezavetas? Un kur sis iekartas varetu iegadaties. Cik iekartas lielas, cik smagas? Un pats galvenais - cik vinas varetu maksat.

ideja nav peļama, bet nafig jauns topiks?

Mitrās skaidas neder.

...naivi cerēt ka skaidas ir daudz- jebkura pārstrādes tehnoloģija prasa apjomu, kas Latvijas mērogiem ir neaizsniedzams...ar mājražošanas metodēm darboties var miljonāri izklaidei...speciāli stādot ātraudzīgas koku šķirnes šodien un vēl dažus gadus lielās platībās šo biznesu varētu attīstīt pēc gadiem 25.

Daļēij nepiekrītu. Pamatoju. No katra cirsma paliek pāri daļa koksnes (zari, defektīfi stumbra gali, pārāk resni bluki, nederīgs pamežs utt.) Var izmantot stumbru sasmalcinātājus un sasmalcinat visu to masu, zāvēt un sapresēt. Tehnika ka tāda eksistē, to izmanto gan sakndināvijā, gan citur. Vienīgais- to masu izvešana no meža ir salīdzinosi dārgs un lai tas atmaksātos, vajag palielināt kurināma koksnes cenu.
Otra iespēja kas atvieglotu darbu ir- izmantot to masu kas paliek pāri pēc grāvju un meža ceļu tīrīšanas.

Atraudzīgas koksnes šķirnes ir pieejamas un ja es nekļūdos tad ražu var vākt jau 3-4 gadā (ātri augosi kārķli uc sugas)

Par kurināmo šķeldu vai sapresētām pakām no cirsmu zariem, galotnēm un kritalām takš Latvijas meži jau ņemās. Bet uz kopējā enerģijas bilances fona tas tāda špicka vien ir.
Lētākās briketmašīnas ar jaudu no 30 kg/h inetā var atrast pa kādiem 5-6 tūkst. eur + piegāde, uzstādīšana. Bet ir redzētas tādas primitīvas briketmašīnas, kur skaidas ar vienk. gliemežpārvadu tiek dzītas ~3m garā caurulē, kur no pretestības pret sieniņām un berzes saspiestās skaidas diezgan krietni uzkarst, kas palīdz briketēm pēc tam turēties kopā. Mitrāks materiāls vieglāk spiežas, attiecīgi mazāk uzkarst un švakāk pēc tam turas kopā. Sausāks materiāls grūtāk spiežas, vairāk beržoties gar cauruli vairāk uzkarst, pie ausgtākas temperatūras spēcīgāk norisinās lignīna saķepšana un gala produkts ir saturīgāks. Ražošanā pārsvarā izmanto skaidas ar mitrumu līdz 15%, svaigas zaļa koka zāģskaidas ir ar mitrumu līdz 50%. Nopietni jāžāvē. Vieglāk ir ja skaidas nāk piem. no kādas galdniecības.
Taisnība ir tiem, kas jau teica, ka Latvijā _brīvu_ koksnes atkritumu praktiski nav. Gandrīz viss, kas iespējams, jau ir likts lietā.
Briketēt var arī dažādus zarus, krūmus u.c. koksnes atkritumus, briketes iznāk zemākas kvalitātes, ir acīmredzami tumšākas, pelēcīgas, ar zemāku siltumspēju un lielāku pelnainību.

Jautājums - vai to ražošanu vēlas savām vajadzībām vai kam citam. Ja sev - tad tas nav prāta darbs, ar mājas 20kw katlu ... zirgam jāsmejas, ja pārdošanai tad tādas iekārtas nekad sevi neatpelnīs, neba velti šodien briketes un granulas maksā tik cik tās maksā no 60 - 90 ls tonnā. Ja gribas smalcināt koksni ar šķeldotāju, vai nav vienkāršāk izmantot šķeldas katlus un ietaupīt malšanas, žāvēšanas procesu. Granulās un briketēs saspiež apmēram 8m3 skaidu lai dabūtu 1t kurināmā, tas ir nopietns daudzums, kuru mazie gateri diezvai nodzrošinās, vismaz lai iekārta atpelnītos. Nevajag izgudrot jaunu velosipēdu :)

Ep Wrote:
-------------------------------------------------------
> ...naivi cerēt ka skaidas ir daudz- jebkura
> pārstrādes tehnoloģija prasa apjomu, kas
> Latvijas mērogiem ir neaizsniedzams...ar
> mājražošanas metodēm darboties var miljonāri
> izklaidei...speciāli stādot ātraudzīgas koku
> šķirnes šodien un vēl dažus gadus lielās
> platībās šo biznesu varētu attīstīt pēc
> gadiem 25.
Tiem sūda zariem un tt kas mētājoties katrā cirsmā,pieskaiti transportu,žāvēšanu,smalzināšanu.Saskaitīji-pakaries

Didimam taisnība - nesen ceļmalā pie kādas LVM cirsmas novēroju augstu zaru kaudzi, tātad tomēr gatavojas kautkā izmantot! Agrāk zarus uz vietas dedzināja vai klāja ar tiem izvešanas ceļus.


lops:
> Saskaitīji-pakaries

Ak vaīī, apsmiešos tūlīt! Pašiem granulas ražot. Nu bāc, es strādāju granulu rūpnīcā... varētu domāt, ka tie tehnoloģiju kalni tur ārpusē un tās milzumdaudzās nianses ir tāpat vien?
Nedomāju, ka ar pašdarbību nodarboties atmaksātos - d%^&%^ā darbs un materiāli

Mans vectēvs prata izgatavot žagaru saišķus, un mums var nākties šādus "tehnoloģiju kalnus" apgūt no jauna, ja kādreiz sāktu salt pakaļa.

ITi Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jautājums - vai to ražošanu vēlas savām
> vajadzībām vai kam citam. Ja sev - tad tas nav
> prāta darbs, ar mājas 20kw katlu ... zirgam
> jāsmejas, ja pārdošanai tad tādas iekārtas
> nekad sevi neatpelnīs, neba velti šodien
> briketes un granulas maksā tik cik tās maksā no
> 60 - 90 ls tonnā. Ja gribas smalcināt koksni ar
> šķeldotāju, vai nav vienkāršāk izmantot
> šķeldas katlus un ietaupīt malšanas,
> žāvēšanas procesu. Granulās un briketēs
> saspiež apmēram 8m3 skaidu lai dabūtu 1t
> kurināmā, tas ir nopietns daudzums, kuru mazie
> gateri diezvai nodzrošinās, vismaz lai iekārta
> atpelnītos. Nevajag izgudrot jaunu velosipēdu :)

ka sasmalcinat majas apstaklos zarus?[daudz-no liepas]

Man domāt, ka īpaši nekā, labāk nosvilināt.

Es daru tā, ka ar cirvīti izcērtu cik ne cik resnākos, tos uz elektriskā zāģa (uztaisīju speciāli tādai vajadzībai no mājas hlamiem) pagalēs kā sprunguļmalka. Pārējais ugunskurs. Principā tur pāri nekas īpaši nepaliek.

Ir veikalos smalcinātāji (120-400ls), bet man tas šķiet baigi neefektīvs process - tērējas elektrība, lēnām tas viss notiek utt. Es pats savulaik apsvēru tādu iespēju. Es vēl saprastu, ja mērķis ir iegūt mulčas materiālu mājsaimniecībai, tad vēl ir jēga, bet citādi neredzu. Beigās es to padarīšanu atmetu kā lieku procesu.

Jā, tur viss ir cik garš, tik plats. Vienīgais variants, ja puslīdz sausas skaidas var dabūt na haļavu, bet tā tiešām praktiski nekur vairs nav, jo apkārt braukā firmas, kas uzpērk. Ja nu vienīgi pie mājas kāds vietējais gateris, kam tik maz skaidas, ka firmai neatmaksājas braukt. Bet tad ar labāk saveidot katlu kas uz tām skaidām darbojas un , kad vajag tad attransportēt un kurināt. Ar skaidām, zariem un šķeldu galvenais ir tilpums. Šķeldai un skaidām tilpums ir 6x lielāks, kā krautai malkai pie tās pašas siltumspējas. Ja ir kur to nokraut un uzglabāt, tad var nopirkt vai uztaisīt šķeldotāju un aiziet. Bet parasti tā ir problēma. Iedomājieties 6x lielāku šķūni, kā jums ir tagad.

Ja nu kādam ir entuziasms rokās, tad granulotāju var uztaisīt.
Būšu pie mājas datora, ielikšu linku, kur ir visi izmēri, un, kā uztaisīt.

Reku labs verķis mājas vajadzībām. Gan smalcināšana, gan granulēšana vienā aparātā. Samet iekša visādus sūdus un šis tur mierīgi savā nodabā darbojas. Bet, pērkot, diez vai tāds kādreiz atmaksāsies.

[www.youtube.com]

Nesen runāju ar Fortum šefieni par to viņu jauno, itkā jaudīgāko šķeldas koģenerācijas staciju Latvijā - kā tad tur būs ar to šķeldu. Teicās, ka visi vienu un to pašu prasot, kur šķeldu ņemšot, bet LV tirgus esot pārpildīts ar šķeldu, tagad pat eksportējot lielos apjomos. Es arī nesaprotu, kur tad tā tik daudz rodas? Šķeldas gadījumā, man domāt, trumpis visam būtu šķeldas žāvēšana ar saules enerģiju, jo šobrīd pilnīgi visas stacijas to dedzina slapju, ziemā pat sajauktu ar sniegu. Un kā zinām, slapja koksne pret žāvētu, siltumspēja ir tieši x2. Ja vasarā varētu plānā slānī ar sauli žāvēt un tad ziemā kurināt, tad sanāktu lētāk. Protams, vajadzīga tad žāvēšanas uzparikte un vieta, kur to nenormālo šķeldas apjomu uzglabāt. Ka tik nesanāk vienubrīd tā, ka šķeldot lietaskokus lielā pieprasījuma dēļ, būs izdevīgāk kā ražot no tiem dēļus.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
1.
> bet LV tirgus esot
> pārpildīts ar šķeldu, tagad pat eksportējot
> lielos apjomos.
2.
> Ka
> tik nesanāk vienubrīd tā, ka šķeldot
> lietaskokus lielā pieprasījuma dēļ, būs
> izdevīgāk kā ražot no tiem dēļus.
Klau es tad tā arī nesapratu - šobrīd šķeldai ir pārprodukcija un pieprasījuma nav?

Arī esmu runājis ar patiešām zinātājiem par koksnes lietām. Tas ko LV pati patērē no šķeldas ir ļoti mazs procents un lielāko daļu eksportē. Bažām, ka šķelda pietrūks pašu vajadzībām nav pamata. Ja jūs biežāk izbrauktu ārpus Rīgas, un, ja vēl iebrauktu mežos, tad pamanītu pirms dažiem gadiem neredzētu lietu - zaru un krūmu grēdas, kuras gaida uz šķeldošanu. Agrāk visi zari palika cirsmās, tagad šķeldo!

Par brikešu presēšanu mājas apstākļos ir pilna youtube. ENG forumos atziņa ir vienprātīga - kvalitatīvi sapresēt nesanāk, jāpērk normāls verķis. Pašam priekš sevis tas joks neatmaksājas - ne taisīt, ne pirkt agregātu.
Provēts presēt ir visu ko, arī koku lapas starp citu. Lietojiet youtubi, tā bieži vien ir labāka par Googli.

Laukos lielākajai daļai mazo gateru un galdniecību jau sen ir piepirkti pa EU naudu (pirms dažiem gadiem deva tieši brikešpresēm naudu) šie brikešu presētāji un nelielos apjomos turpat reģionā arī tās briketes tiek tirgotas.

Par šķeldu - tiešām nesēdiet savās pilsētās, pabraukājiet pa laukiem. Mūsdienās nevienā cirsmā zari nepaliek, viss tiek savākts un aiziet šķeldošanā. Manā Ziemeļvidzemē absolūti līderi šajā biznesā ir igauņi. Ja tev ir lielas zaru kaudzes, zvani šamiem. Atbrauc, uz vietas iešķeldo mašīnās, par kubiem uzreiz norēķinās. Cenas nu jau kādu gadu ir tādā pakaļā, ka visa tehnoloģija, lai to mantu kaudzē pie ceļa noliktu un sagaidītu igauni, saražo pietiekoši lielus izdevumus. Peļņa šobrīd minimāla.

Nopērciet biļeti uz prāmi uz Zviedriju un paskatieties mūsu ostā no upes puses kādi šķeldas uzkrājumi tur guļ. Šobrīd eksports vnk agonē, Skandināvijā nav pieprasījuma jau ilgu laiku.

Mājas apstākļiem ja grib taisīt tādu kā rupju šķeldu ko visādiem zariem un atgriezumiem, labs būtu šāds - [www.youtube.com]

Tapēc, ka grozies, kā gribi, gāze pagaidām ir lētāka, kā biokurināmais.Kas arī atspoguļojas granulu cenās. Viss, kas ir līdz granulām, nav ērti patērējams. Jāiegulda pašam savs darbs. Bet cilvēki labāk izvēlas ilgāk pasēdēt biroja krēslā, vairāk nopelnīt un samaksāt par gāzi.