Lieta sekojoša, tika nosiltināta karkasa piebūve, pīrāgs šāds - tvaika barjeras plēve, siltinājums 120mm akmens vate, vēja barjera, gaisa sprauga, fasāde. Domāju ka siltinājums būs pārāk mazs tāpēc nosiltināju arī no iekšpuses, bet visticamāk esmu visu izdarījis nepareizi, jo no iekšpuses pīrāgs ir šāds - reģipsis, gaisa sprauga, tvaika barjeras plēve, akmens vate 50mm. Tagad sanāk ka pa vidu tā tvaika barjera ir lieka un trur krāsies kondensāts, vai ne?

Jācer, ka kondensāts neveidosies. Paroc siltināšanas pīrāgs ir 50mm vate, tvaika plēve, 150mm vate, vēja plēve. Labais stils tvaika plēvi būt pirmajā trešdaļā. Tev ātējā kārtā pietrūkst 3cm.

Nu tu esi iesprostojis montāžas mitrumu tajā 50mm vatē. Tā ir siltā puse un nekāds konstrukciju sabrukums nav gaidāms, ja nenotiek kas ekstrēms, bet nav forši kaut kādu konstrukciju iesprostot pilnīgi neelpojošā vidē. Ja tu var vēl noņemt regipsi, tad novāc to pirmo plēvi no siltās puses un būs ok. Bet ja baigais slinkums nu tad dzīvo un gaidi, sliktākajā gadījumā iepūs tās 50mm latas, kaut gan es par to šaubos.

Tā tvaika plēve kas tagad sanāk pa vidu nebija hermētiski noslēgta, bet ar stepleri pieskavota, bet no iekštelpas tā gan ir hermētiski noslēgta ar visām tvaika līmlentām, negribas raut nost visu. Tad atliek vien cerēt ka nebūs mitruma un nesāks tur viss pelēt. Pēc gada no ārpuses būs jānoņem fasādes dēlis un jāpačolē kā izskatās.

No ārpuses tu neko tāpat neieraudzīsi - ja problēma būs, tad viņa būs starp abām plēvēm tajos 50 mm, bet nu tas arī pie nosacījuma, ka izmantoji zaļas latas un ieliki pamitru vati.

Nu ja depo var ticēt, tad latām jābūt sausām, vate pa taisno no iepakojuma uz sienas.

Būs jau labi, nekas tev nesapūs un arī nesapūtu , ja ieliktu slapju kokmateriālu, uz ārpusi konstrukcija ir "elpojoša", ja vien neesi sapinies miestaribā ar plēvēm. Paroc shēma ir šāda:

13mm – ģpškartona plāksne
50mm – statņu karkass iekšpusē 50 x 50mm, cc 600 / PAROC Ultra
Tvaika izolācija PAROC XMV 020bas, šuves līmētas ar PAROC XST 013
150mm - koka karkass 50 x 150mm stiprības klase C24, cc 600 / Siltumizolācija 150mm PAROC Ultra vai PAROC Ultra plus
50mm vēja izolācija: PAROC Cortex pro (vai PAROC Cortex), šuves līmētas ar PAROC XST 022 un sutra šuvju lenta PAROC XST 021
22mm gaisa šķirkārta - distanceris PAROC XFP 001 + vertikāls latojums 22 x 100mm, cc 600
Koka apdare

Kāpēc tvaika izolāciju liek AIZ pirmajiem 50mm - tādēļ, lai bez stresaa un bailām sabojāt tvaika izolāciju varētu ielikt elektrības vadus, rozetes.

Tev ir divas atkāpes no paraugshēmas:

1) ārējā vates kārta plānāka- 120mm, iespējams pastāv kondensāta veidošanās risks uz tvaika izolēcijas. Tiesa, mazticams un tikai ļoti stiprā salā.
2) pilnīgi lieka gaisa sprauga starp rigipsi un vati. Tā palielina gaisa kustību gar vati, samazina siltumizolācijas efektivitāti. Ja kaut kur tvaika plēvē ir caurums , tad uz to caurumu tiecas gaiss no visas gaisa spraugas.

Nu jā esmu sapinies meistarībā ar tām plēvēm, jo tā ir polietilēna plēve kas ne uz vienu pusi nav elpojoša. :(

Polietilēna plēve ir lielisks, lēts tvaika izolācijas materiāls, kas pareizi pielietots no iekšpuses lieliski veic savu funkciju.

Gachob rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu jā esmu sapinies meistarībā ar tām plēvēm, jo
> tā ir polietilēna plēve kas ne uz vienu pusi nav
> elpojoša. :(
Vis tur būs kārtībā. Divas tvaika izolācijas nekādu ļaunumu nenodara Tīri teorētiski iekšējā tvaika izolācija nodrošina to,ka otrā tvaika barjera var atrasties arī dziļāk nekā 1/3.
Pēc manas sapratnes esošajā siltinājuma pīrāgā (120+50=170) iekšējā trešdaļa sanāk vairāk kā 50 mm siltinājums,turklāt ar savu tvaika barjeru.
Par parasto plēvi- arī uzskatu,ka tā lieliski pilda tvaika barjeras funkcijas. Runājot par ilgmūžību esmu konstatējjis,ka specializētā tvaika barjera izmantota siltumnīcai neizvelk pat līdz rudenim. Secinājumus šajā sakarā katrs var izdarīt pats.