Vispārīgs jautājums diskusijai. Gandrīz katrā diskusijā tiek pieminēts 'paņemt termokameru', bet kā interpretēt rezultātu?
Ja kondensāta, pelējuma nav, kādas temperatūras atšķirības jau apdzīvotā mājā (ne jaunbūvē) termokameras rādījumos uzskatītu par gana būtiskām, lai sāktu savienojumiem gar logiem, durvīm, stūriem apdari demontēt un mēģināt ko labot?

Ir divas lietas: 1) akūtā problēma, kad siltumzudimi tik lieli ka veidojas rasas punkts (kondensāts, pelējums utt.), 2) siltuma zudumu mazināšana.
Siltuma zudumus var mazināt līdz bezgalībai, tāpēc šeit ir paša saimnieka lēmums cik ļoti ir vēlme siltināties.
Parasti termokameru tomēr izmanto: a) kad jau ir pieņemts lēmums, ka siltuma zudumi ir par lieliem un vajag kaut ko siltināt (bet vēl nav skaidrs ko tieši), b) ir aizdomas, ka kaut kur (it kā siltinātā mājā) ir lieli siltuma zudumi, bet .tā kā viss ir aizšūts ar dekoratīvo, tad nav skaidrs kur tieši zūd.
Pati termokamera (ir protams dažādas kameras un dažādi iestatījumi, filtri) parāda virsmas temperatūru. Vienā bildes uzņēmumā ir skala - max temperatūra un zemākā. Labi siltinātai mājai tā atšķirība nebūs liela (izņemot logus - logiem siltumzudumi tāpat ir lielāki nekā sienai - parasti ja nav kosmiski logi).
Viens variants ir vadīties pēc salīdzinošā principa - ok pamatu daļa zila, temperatūras starpība ir 10 grādi, nu tur jau tā kā nopietni prasītos domāt par pamata siltināšanu. Ja temperatūras starpība piemēram ir 4 grādi, tad vai nu jāsiltina visa siena vai arī nav jādara nekas.
Otrs variants vadīties pēc absolūtajām temperatūras vērtībām un matemātiski izkalkulēt jau cik tie siltuma zudumi ir lieli w/m2 (ņemot vērā istabas gaisa t un āra temperatūru. Šis variants jau ir tomēr speciālistam, vai arī var mēģināt izmantot online kalkulatorus. Šis variants iespējams varētu arī dot atbildi uz jautājumu kur mājā pie kādām āra temperatūrām varētu būt rasas punkts. Jo kā saprotams rasas punkts mierīgi 4 gadus var nebūt, bet 5tajā uzsit salu līdz -30 un rasas punkts jau parādās.

Attiecībā par logu un druvju ailēm. Tās ir samērā maza laukuma virsmas un kopumā tur nenotiek katastrofāli siltuma zudumi. Ja līdz šim ziemās tur rasas punkts nav bijis (kondensāts), tad diez vai būs liela jēga tur cīnīties. To secinājumu var izdarīt arī bez termokameras - vadoties no pieredzes vnk. Ideālais variants protams - ailei nav temperatūras starpība no sienas un tālāk jau ir saimnieka paša vēlmes. Es personīgi teiktu, ka aile nav izdevusies, ja starpiba ir lielāka par 4 grādiem.

Intereses pēc apskatīju pāris savas mājas ailes. Tur kur būvēts pēc labākajiem principiem tur ailes un sienas temperatūra ir identiska. Tur kur bijusi renovācija ar nelielām pielaidēm no ideālā - starpība 2 grādi. Nu tas apmēram tad ir tas par ko arī runāju - par tiem 4 grādiem.

Patreiz vēl pavisam nav īstais laiks termokameras izmantošanai, bet lai vispār varētu saprast uz ko skatīties- es parasti nofiksēju kameras temp. diapazonu uz kādas iekšējās starpsienas kuras virsmas temperatūru neiespaido āra temperatūra. Šī fiksētā virsmas temperatūra būs kā atskaites punkts. Krāsu gamma 5 grādu robežās-viss kas neiekļaujas tajās robežās būs melns vai balts- ļoti ērti piefiksēt kritiskās vietas.
Tur ,kur nav kritisku aukstumtiltu visam būtu jāiekļaujas tajos 5 grādos.

Lai gan pašlaik nav ideāls laiks izmantot termokameru retro bowl, es parasti ierakstu kameras temperatūru, lai zinātu, uz ko skatīties. diapazons uz sienas ēkā, kuras virsmas temperatūru neietekmē laikapstākļi.