Labvakar!

Šobrīd izskatu dažādus dzīvokļu variantus iegādei Rīgas centrā, un nevaru saprast, vai dzīvokļa iegāde kādā pirmskara ēkā, kas celta 1880 - 1920 gadam būs prātīgs lēmums ilgtermiņā (vismaz nākamos 50 gadus). Vai ir kādi praktizējoši speciālisti, pie kā var vērsties, kas spētu adekvāti novērtēt ēkas kopējo stāvokli pirms es iegādātos tajā dzīvokli?

Paldies!

Labdien.
Parasti šie speciālisti ir makleri. Jāiet uz maksas konsultāciju.

Nu paredzēt turpmākos 50 gadus- nereāli.
Daudzdzīvokļu mājām parasti lielākā problēma ir kopīpašnieku nespēja vienoties par kārtību un ieguldījumiem ēkas remontos. Pat, ja šobrīd viss varētu šķist labi no šī viedokļa, kāds pārdod dzīvokli, kāds nomirst vai nodzerās un situācija izmainās uz slikto pusi. Ir prodams pretēji piemēri arī, kur graustā tiek ievesta kārtībā līdz ar pēdējā antisociālā elementa dzīvokļa pārdošanu tiesu izpildītāju izsolē. Daudz ko nosaka arī pilsētas plāni vai apkārtējo māju īpašnieku plāni. Mājas pašas par sevi, ja labi uzturētas, var kalpot ilgi.
Lielākā mājā ir cerība uz kolektīvā vairākuma saprātu, bet 8 dzīvokļu mājās sanāk laimes spēle ar nelielu laimesta iespēju.

Krišjānis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> (vismaz nākamos 50 gadus).

Ārpus visa pārējā - Latvijas vēstures pēdējos 300 gados nevar atrast nevienu 50 gadu posmu, par kuru būtu varēts veikt ticamas prognozes. Un nav neviena iemesla, lai pēkšņi tāds iestātos. ;)

Drizak buvinzenieris, ja jautajumi ir par ekas tehnisko kvalitati

Ja uzturēs kārtībā, tad reāli ir runāt par nākamajiem 500 (piecsimt) gadiem, ne nieka 50.

Vairākas lietas par vecajām koka ēkām, būvētām ap 1900.gadu:

1. Padomju laikos šādās ēkās tika izmitināti daudz (vairāk kā panelenēs) zema sociālā līmeņa pilsoņi. Bez vispārinājumiem. Tie īres līgumi vai tagad privatizētie dzīvokļi ir lielākoties piekrītoši šo cilvēku pēcnācējiem ar attiecīgo genofondu. Zemi ienākumi, sociālā neieinteresētība, nevīžīgs dzīvesveids utt. Tā ir sliktākā no šo ēku pazīmēm, kas diemžēl sev līdzi nes arī sliktu tehnisko stāvokli ar galveno moto: kopus cūka nebarota.

2. Labā lieta. Agrāk šīs te koka ēkas būvēja ārpus centra: Āgenskalns, Maskavas forštate, Iļģuciems, Vārnu ielas republika utt, kas tagad ir gana trendīgas un salīdzinoši labas vietas, kur dzīvot, pretstatā mūra centram, kurš izmirst vai pārblīvējas ar indiešu viesstudentiem. Līdz ar to, par spīti sliktākam tehniskajam stāvoklim, notiek paaudžu nomaiņa, kas vēlas saglabāt vēsturisko. Jo vieta, vieta un vieta. Ja koka stāvbūve nav galīgi sapūdēta, tad iztaisnojot pamatus, nomainot jumtu, saprotezējot konstrukcijas un sakopjot fasādes, var iegūt lielisku rezultātu šādā 6-12 dzīvokļu namā. Tas pēc sava izvietojuma un loģistikas ērtības būs krietni pārāks, nekā lielākā daļa jauno projektu, par piepilsētu apbūvi nemaz nerunājot.

3. Nopērkot dzīvokli šādā ēkā ir jābūt gatavam darboties biedrībā, pašam nodarboties ar ēkas apsaimniekošanu, uzlabojumiem un teritorijas labiekārtošanu (kas kā likums būs kopīpašums). Vienmēr būs kāds kretīns, kurš izbrauks uz entuziastu pleciem, bet ja vairāk par pusi kopīpašnieku ir ar pozitīvu izpratni, tad rezultātam vajadzētu būt ok. Starta cena šādam īpašumam ir lēta, bet kolekte mājas uzturēšanai būs liela. Zinu mājas, kur ikmēneša fonda nauda ir 2eur/m2 un vairāk. Bet ieguvumu atsver ar savu lokāciju.

4. Esmu piekritējs domai, ka personīgo auto vajadzētu izmantot mazāk, pēc iespējas maz, vai galīgi nemaz. Ne tikai zaļās domāšanas pēc, bet personīgās dzīves kvalitātes dēļ. Tāpēc dzīvesvietas novietojumam ir kritiski svarīga nozīme tam, kādas ir jūsu dienas gaitas. Šī vecā apbūve (arī mūra ēkas) ļoti labi atbilst 15 minūšu definējumam. Tb, 15 minūšu (t.sk. ar sabiedrisko transportu) laikā ir jāvar sasniegt lielākā daļa ikdienas galamērķu: darbs, skola, veikals, vaļasprieks utt. Tas ir daudz lētāk un daudz ērtāk, nekā uzturēt auto, kurā katru dienu pavadīt 1-2 stundas uz/no galamērķiem. Ja jūs saskaitīsiet visas (!) uz auto attiecināmās izmaksas, domāju, ka tās būtiski pārsniegs izdevumus par vecas ēkas remontu un uzturēšanu ilgtermiņā.

5. Jāgrib kooperēties un sadarboties ar pārējiem vecās ēkas kopīpašniekiem. Jāmet pie malas paštaisnums un egoisms, jāmeklē kompromisi.

Tādas lūk pārdomas par vecām (pamatā koka) ēkām.

Un protams - kad taisisi remontu vispirms visas virsmas \gridu, sienu, griestus\ apamere ar nedzesta kalkja skidrumu dezinfekcijai ®

Jā, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst par nedzēsto kaļķi, ar to jāiesvaida visas konstrukcijas, kā arī zāģu skaidas, tad 50g kā bankā.

Martell visu korekti aprakstījis. Koka mājām Rīgas "kalnos" ir savs šarms, ja vieta laba, var pat sanākt investīciju objekts. Lielākā laimes spēle ir kaimiņi un spēja vienoties. Ja mājā var nopirkt pusi + dzīvokļu, var noteikt toni, Man šobrīd Torņkalnā ir trīs dzīvokļi septiņu dzīvokļu ēkā, pietrūkst vēl viens dzīvoklis, lai varētu taisīt dzīvokļu kopīpašnieku sanāksmi pats ar sevi, jo 50% plus viena balss būs ieradusies uz katru sapulci un jautājumi, kas sastīti ar ēkas apsaimniekošanu, tiktu pieņemti.

Wow, negaidīju tādu atsaucību. Liels paldies par komentārīem :)

Īpašs paldies Martell par izsmeļošo atbilidi. Ļoti interesantas pārdomas.

Aldiss, es pieļauju, ka ēkā esošos dzīvokļus izīrē. Kāds vispār ir pieprasījums taviem dzīvokļiem Torņkalnā. Es šobrīd arī vairāk apskatu dzīvokļus tieši kā investīcijas objektu, bet mans, kā neizglītota cilvēka pieņēmums ir, ka koka ēkās biežāk īrē cilvēki, kuriem bieži seko dažādas problēmas (azartspeles, alkohols), tāpēc īrē lētākas telpas, kas tipiski ir koka ēkās. Būtu interesanti dzirdēt Tavu pieredzi.

Jā, dzīvoklus izīrēju. Publika ir dažāda, baigā peļņa nav, jo trūkst labiekārtojumu, Skatos uz nākotni un vēl kādu dzīvokli šajā mājā, lai varētu atvēzēties. Dzīvokļi mazi, 19m2, 21m2 un 32m2, kopā pa visiem samaksāti 30kEUR .+~1k ieguldīts sienu pārkrāsošanā, krāna uzlikšanā, ūdensskaitītāju nomaiņai , poda uzlikšanai, krāšņu remontam. Divus mazākos dzīvokļus ir iespēja apvienot, atrodas blakus ar kopēju priekštelpu un slēdzamām durvīm no kāpņu telpas (visdrīzāk sākotnēji bijis viens dzīvoklis) atrodas 2. stāvā virs lielākā dzīvokļa. Izmetot plīti/krāsni varētu dabūt kādus 1.5m2 pie telpas katram dzīvoklim klāt. Gāzes vada nav. Par pārējiem dzīvokļiem - vienam dzīvoklim īpašnieks Vācijā, maksājumus veic, bet stāv tukšs un neapkurināts - nepārdod, vēl viens dzīvoklis ir Rīgas domes īpašums - sociālais dzīvoklis cilvēkam vācējam ar tieksmi piekraut kopējo pagalmu,; vēl vienu ir nopircis jauns puisis, kas sācis veikt remontu , bet tas turpinās jau otro gadu- tjipa investors, bet nav naudas, lai ieliktu atpaķaļ izlauztās sienas - gatavs pārdot savu dzīvokli, bet prasa neadekvāti lielu summu; vēl viens dzīvoklis ir tantukam, kam parasti viss dzīvē šķiet slikti, bet nu vismaz mājā ir kāds sargsuns, kas palīdz nodrošināt kārtību.

Vismaz nav garlaicīgi:)

Autors: Zzz (195.53.245.---)
Datums: 26/01/2023 19:14
Un protams - kad taisisi remontu vispirms visas virsmas \gridu, sienu, griestus\ apamere ar nedzesta kalkja skidrumu dezinfekcijai ®
==================================

Standarta darbības plāns šādos dzīvokļos ir noplēst visu lidz plankām, izgrebt starpstāvu pildījumu, nodauzīt līdz melnajiem griestiem. Jo tikai tad tu vari novērtēt patieso darāmo darbu kopumu.

Esmu remontējis vistrakāk iedomājamos bomžatņikus koka ēkās. Noplēšot grīdas, nokaļot veco kaļķa apmetumu, visas smakas un nesmukumi pazūd. Pie viena vari redzēt, kur jāprotezē nesošās kontrukcijas. Parasti nav bijis nekas kritisks, viss ir bijis izdarāms. Daudz sliktāk ir tad ja vainagbaļķis kopīpašumā ir satrupējis. Tad gan nākas pacīnīties ar dažādu īpašnieku interesēm.

Es esmu redzejis foto, ka visai vecajai sienas florai un faunai skruve virsu regipsi. Jaunie saimnieki loti priecigi beidzot savs remontets :S