Kas varetu būt par problēmu , ja ir ļoti aukstas grīdas un ir sajūta ka pūš starp sienu un grīdu? Tas ir visā dzivokli, dzivoklis Tipveida-Hruščovkas projekta, pa vidu-3 stāvs? Ārsienas ir loti aukstas. Temperatura ar ļoti labi apkuri turas tikai 19 ,5 grādiS

Ir tada veida dzīviklis remontets. Bija koka karkas uz gridas, uz ta skaidu plate. Kad izplesa āra, tad atklajas paris vietas kur gar sienu un gridu vilka vejš. Nezinu ka, bet puta. Nu tur lika putoplastu un estrix...tad bija ok. Ka tur tavā gadījuma...kas to zina. Vari noplest kajlistes, ja skirbas, tad piepūst ar putam....Citu neko bez liela remonta neizdarīsi. Arsienas varēs glabt tikai siltinašana. Vislabāk no ārpuses, bet kaut ko saglabt jau var arī no iekšas. Un protams logi.....

Ja ir doma ka pūš no šķirbas ķieģeļu sienā zem grīdas, var noņemt līsti, saurbt zem tās caurumus un sapūst putas.
Bet dabīgā ventilācija tad būs likvidēta P:

Vasarā tika mainīta grīda, star līstēm un laminātu ir šķirbas, vai var būt, laminats nav korekti ieklāts tāpēc ir tā?

Ārsienas ir ļoti aukstas, jo visticamāk Hruščovka nav siltināta un tas ir tā kā tas ir . Tā pūšanas sajūta iespējams rodas, ka viss padzisis un kā saka staro. Ja iespējams kurinātu kā agrāk bez jebkādas taupības sajūtas un istabā būtu savi vismaz +22, tad arī nebūtu tas diskomforts. 19,5 ir stipri vēsi tomēr.

p.s.

nosiltinās, logi un domāju viss atrisinātos

> star līstēm un laminātu ir šķirbas

Tā ir jābūt.
Zem tā, kas ir zem lamināta, gan šķirbām nav jābūt. Bet vai tās tur ir un kā tās novērst, prātīgi būtu bijis skatīties pirms lamināta ieklāšanas. Šobrīd tas var izrādīties visai sarežģīti.

Gaiss atdziestot gar aukstajām sienām veido gaisa plūsmu uz leju līdz atduras pret šķērsli (grīdu). Te arī tas "pūtiens". Lamināts savukārt bez siltajām grīdām ir auksts sajūtu līmenī, līdzīgi flīzēm. Pamēģini pliku kāju pie vienādas gaisa temperatūras pēc kārtas uzlikt uz flīzes, lamināta, dēļa, korķa un putuplasta. Sajūti atšķirību :)

Termokamera

Hruščovku piecstāvu dzīvojamo ēku lielākā problēma ir tā laika (arī šodienas) normatīvu neievērošana attiecībā uz mūra javu izmantošanas principiem. Tas saistāms ar tā laika CCCP vēlmēm piecgades termiņus izpiildīt trīs gados un spļaujot virsū visām būvtehniskajām prasībām un noteikumiem. Tapēc, lai ēku ātri izbūvētu jauktās javas (kaļķis:smilts:10%cementa) vietā izmantoja cietās javas – tīrs cements. Tas savukārt pieļauj ķieģeļus likt uz neaizpildītām šuvēm un veicot tikai fasādes butaforisko šuvju izpildi. Tapēc šīm ēkam ar 51cm biezām mūra ārsienām – tās visas šķirbainas un neatbilst (arī sākotnēji to neievēroja, jo enerģija bija lēta) būvnormatīvu prasībām pret vēja spiediena ietekmi. Vēja iespaidā ēka kļūst auksta. Dotajam faktoram pievienojas arī pārseguma 22cm dobie paneļi, kuru 16cm dobumos brīvi plūst aukstais gaiss no ārsienu spraugām. ... Vienīgais risinājums ir ārsienu siltumizolācija ar pielīmējamām plātnēm (putupolistirols vai citas), tikkai ne vēdināmas fasādes. Paneļiem, ja nevar siltināt fasādi, stāvokli varētu glābt to dobumu aizpilde ar montāžas putām balstvietās uz ārsienām un iespējams arī no kāpņu telpas puses. Te iespējami lētakais risinājums to veikt no apakšas – tas ir izurbt caurumus, tad tos aizšpahtelēt un ....

Dzīvoju pēckara hrušcovkā, un problēma tāda pati. Termometrs itkā rāda + 23, bet ir tā aukstuma sajūta, kas ir aukstuma starojums no ārsienām. Tā kā man ir termokamera, tad pārbaudot telpu ar to secināju, ka telpā virsmas un iekšsienas ir +21- 23, grīda +- 1m no sienas ap +21, bet pati ārsiena + 12 (kaktos aiz mēbelēm) līdz + 19, bet vidēji +17.

Tas viss pie āra temperatūras ap - 3, bet pie - 15 nav tā ka būtu ļoti stipri sliktāk.

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------

Vienīgais risinājums ir ārsienu
> siltumizolācija ar pielīmējamām plātnēm
> (putupolistirols vai citas), tikkai ne vēdināmas
> fasādes.
Vai tad ir tik traki, ka nekādas pretvēja barjeras nespēj veikt savas funkcijas?

ETT k-gam! Kā tu to reālu vēja barjeru stādies priekšā? No Hruščovkas ēkas šobrīd vājās ārsienu siltumpārejas vērtības U~1,25W/m2K ar gaisa barjeru līdzēts netiks, ja nemaldos šobrīd to prasa 0,2...0,25W/m2K lielumā. Jā, vēja spiediena mīkstināšanai var izmantot Padomijas laika avīzes “Pravda” vai “Vestņik PSKP” tās ar tapeša līmi pielīmējot pie fasādes, sliktākajā gadījumā Ulmaņlaika pergamīnu ar koka darvas piesūcinājumu. Bet stalažas – izbūve un darbs pat kvalitatīvi modernas vēja barjeras ierīkošanai ... manuprāt nav to vērts, lai ar lielgabaliem šautu pa mušām...

3cm biezas finnfoam ff plāksnes no iekšpuses pie ārsienām darīs brīnumus

Neviennozīmīgās personas vārdabrālim. Te nebija domāts par Padomju Jaunatnes pūliņiem noturēt vēja spiedienu. Te bija domāta arī cita veida siltumizolācijas slānis, kuru nosedz vai nu ar apmetumu, vai arī ar pretvēja plāksnēm un ventilējamu nosedzošo fasādi. Kaut kā atmiņā iesēdies, ka daudzdzīvokļu mājas un sabiedriskās celtnes siltināt ar putupolistirola plāksnēm, dēļ viņu vājās ugunsnoturības neiesaka. Man domāt, nepastāv ne ideālu lielgabalu, ne arī ideālu mušu. Risinājumi var būt dažādi.

Mani savulaik mācija citi būvinženieri – jo vienkāršāks risinājums, jo tas drošāk darbojas. Tiklīdz mēs vienkāršu celtņu, domāts dzīvojamo ēku ārsienas, sākam apkraut ar visādiem ārzemju brīnumiem – jo galu galā tās sanāk dārgākas. Man liekas, ka savus 15 gadus atpakaļ Liiepājā bija mēģinājums dzudzīvokļu fasādi siltināt ar tā saucamo 'kosmisko' uzsmidzināmo termokrāsu – tur čiks vien iznāca. Par to putuplastu – te viennozīmīgi jāskatās, kur ēka atrodas – ja līdz tuvākām celtnēm savi 12m, tad putuplastam no ugunsdrošības viedokļa nav ne vainas.

Bija tāda lieta,zinu to māju. Protams,rezultātā nekāda. Bet reklāma tajā laikā gan bija ne pa knapu...

Cilvēks parastais daudzdzīvokļu mājas fasādi no ārpuses velnzinkura stāva augstumā nenosiltinās, beidziet fantazēt. Savam komfortam nosiltināt var no iekšas, ja nav gala dzivoklis, darāmais pavisam maz un varēs šortos sēdēt. Jā, pareizāk būtu no ārpuses bet, ja citu variantu nav, tad nav. Ja stūra dzīvoklis, darāmais biki vairak, bet rezultāts uzreiz jūtamāks.

Vajag tomēr pafantazēt par cilvja paratā nākotni. Ja cilvis parastais nosiltinās savu kubikmetru no iekšpuses un sēdēs šortos, par kopējo fonu pasmaidot, tad ārsienas caursals, un sāksies normāli mūra degradācijas procesi. protams tas dod gadus desmit priekš dzīvesvietas maiņas, bet ne sevišķi vairāk...