Sveiki visiem!
Saņemts ēkas energoefektivitātes sertifikāts, taču viņš ir kāda jaunā standarta. Kāds lūdzu varētu dot padomu, ka viņu lasīt un saprast dotos rādījumus.
Paldies

Ieliec viņu šeit, tad arī būtu vieglāk nekā zīlēt.
Pārsvarā svarīgākais ir vati uz m2 siltuma zudumos

Vēlies salīdzināt/rēķināt reālos mājus datus ar energosertifikātu? Nesatraucies, aizies būvvaldes mapē kopā ar elektriķi, skursteņslauķi, kadastrālo lietu un māju nodosi ... tas papīrs vienkārši vajadzīgs pie nodošanas un ja reiz esi saņēmis, tad visam jābūt ok :)

Nē. Vēlos saprast, cik silta būda uzbūvēta, jo reāli centos ieguldīt tur, kur tas likās loģiski.

Privātajiem nododot ēku ekspluatācijā, tiek izdots '"pagaidu ēkas energosertifikāts" . Pagaidu tādēļ , ka tas ir teorētisks sacerējums par to, kādam it kā vajadzētu būt ēkas energopatēriņam, ja tā tiku uzbūvēta pēc projekta. Reti kura māja tiek uzbūvēta 100% pēc projekta, Neviens nenāk un nebauda, vai grīdā ir 20 cm putuplasta vai 10 vai pat 5cm, vai sienas mūrētas no super-druper blokiem, vai vienkārši tiem, kas bija pieejami akcijā. Tas pats ar logiem - var ielikt trīsstiku paketi ar U=0,5, 0,8 un var ielikt divu stiklu logu ar U=1.1 vai U=1.4. Ja sertifikāta izsniedzējs pieprasa uzrādīt kādus materiālu iegādes papīrīšus, var iedot īstos un var iedot izdrukātu atbilstības deklarāciju no interneta veikala mājas lapas par pa visam citu produktu.
Tāpat jāņem vērā, ka vislabāko materiālu var sabojāt neievērojot tehnoloģiju, piemēram slikti salīmējot plēves, ēka var tikt caurpūsta; siltumizolāciju uzliekot uz pļekām siltums gar sienu uzskries vēja kastē; un tt. un tjp.


Cita lieta ir "īstais energosertifikāts", kam vajadzētu tikt izsniegtam pēc trīs gadu ilgas mājas ekspluatācijas un tikt atjaunotam reizi 10 gados. Tur vajadzētu ņem vērā gan apkures, gan elektrības patēriņu un turklāt ne tikai apkurei, bet arī visām pārējām vajadzībām. Ja ar elektrības patēriņu ir pagrūtāk krāpties un to var noteikt apskatot rēķinu, tad ar granulu apkuri ir citādāk - liela daļa tiek pirkta par skaidru naudu, bez PVN, var nedeklarēt visus pirkumus un nav problēmu pierādīt, ka māja ir "gandrīz nulles patēriņa".klasē, kaut gan patiesībā ir caurumains šķūnis.
Atmetot ļaunprātības, reālā patēriņa dati arī nav uzticami - vienam ģimenē ir 3 cilvēki, citam pieci, bet vēl kādam septiņi, no kuriem liela daļa patiesībā lielāko laiku dzīvo citur, vienam komforta temperatūra ir +19 grādi, citam +24.

Qw rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nē. Vēlos saprast, cik silta būda uzbūvēta, jo
> reāli centos ieguldīt tur, kur tas likās loģiski.

Pirmajā lapā vajadzētu būt "Ēkas energoektivitātes novērtējums", kur ir gan kWh/m2 gadā gan klase. Ja apkurei ir tuvu 40kWh tad ļoti labi, ja zem - izcili.
Pārējās lapās detalizēti aprēķini kā šāds rezultāts sasniegts. Ja baigi gribās var papētīt, vai tas kas sarakstīts atbilst tam kas uzbūvēts :)

Qw rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nē. Vēlos saprast, cik silta būda uzbūvēta, jo
> reāli centos ieguldīt tur, kur tas likās loģiski.

Termokamera daudz parāda kur kādas `burkas` ... daudzas no tām visticamāk jau vairs nav labojamas un rezumējas ar nedaudz sačakarētu garīgo :)

Kas attiecas uz cik silta, tad Aldiss jau Tev rakstīja, tur en parametru ... viens var skalot, ka viņam pie taviem kvadrātmetriem ir tik un tik, bet viņš iespējams dzīvo 19 grādos, bet Tev komforts būs 23, kas ļoti būtiski iespaidos patēriņu ... cits mājās ir ir tikai pa nakti, cits visu dienu ...attiecīgi settingi katlam var būt dažādi ... Liepājā piemēram vislaik pūš un pie 15-20m/s nulle grādiem dzesēšanas ir kapitāla, kā piemērām pacmit km nost no pilsētas, kur vējš ir stipri mazāks,utt,utt ...

Es savam namelim visu līdz sīkumam biju iemetis tabulās, bet tā ir teorija ... praksē ir daudz nianses ...

[failiem.lv]

Ēkas pagaidu energosertifikāts ir bezjēdzīgs dokumuments, bez prakstiska pielietojuma, ja neskaita tā obligātu ievietošanu BIS pie ēkas nodošanas, Kā man patīk aprēķini, ka karstā ūdens sagatavošanai tiks patērēti 23kwh enerģijas uz vienu ēkas kvadrātmetru.

Konkreetajaa gadiijumaa 150m²x50kwh=7500kw gadaa apkurei.
Kad es buuveejos, apkurei bija jaapalien zem 40kwh/m², lai atbilstu A klasei.

Jozhix rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Konkreetajaa gadiijumaa 150m²x50kwh=7500kw gadaa
> apkurei.
> Kad es buuveejos, apkurei bija jaapalien zem
> 40kwh/m², lai atbilstu A klasei.

No šī gada ēkam līdz 150m2 A klase ir 60kwh/m2, 40kwh/m2 ir lielākām.

Tā aptuveni arī dzīvē ir tas patēriņš, pilsētas centrālā apkure, individuālais siltummezgls apkures un karstā ūdens sagatavošanai. Dec, jan, Feb Ap 2 mwh. Pēc pašreizējās cenas tas ir ap 200 € mēnesī. Tur iekļaujas arī karstā ūdens sagatavošana, kas ir virs 10 kubi mēnesi, tātad ap 50-60 no kopējās summas.

Jāņem vērā, ka arī saimniecības ēkas daļa tiek apkurināta, tur izveidotais dzīvoklītis un noliktava / katlumāja - ap 50kvm kopā.

Man ir tāds pats sertifikāts šo gadu taisīts.
Atšķirība - 148m2 ( ar mansardu)
Apkurei - 55, kopā 91.
Pirmos mēnešus dzīvoju iekšā.
Pagaidām patēriņš liekas ļoti labi.
Pagaišo mēnesi 135 m3 gāze, kas bija 117€. Mājās stabili - 22 grādi

Qv rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tā aptuveni arī dzīvē ir tas patēriņš, pilsētas
> centrālā apkure, individuālais siltummezgls
> apkures un karstā ūdens sagatavošanai. Dec, jan,
> Feb Ap 2 mwh. Pēc pašreizējās cenas tas ir ap 200
> € mēnesī. Tur iekļaujas arī karstā ūdens
> sagatavošana, kas ir virs 10 kubi mēnesi, tātad ap
> 50-60 no kopējās summas.
>
> Jāņem vērā, ka arī saimniecības ēkas daļa tiek
> apkurināta, tur izveidotais dzīvoklītis un
> noliktava / katlumāja - ap 50kvm kopā.

Viss Tev tur ir kārtībā ... ja vēlies sistēmas upgrade ar minimālu mājas plosīšanu, tad var tālāk fantazēt par sauli, uzmest kādu gaiss-gaiss siltumsūkni ( multisplit pa vairākām telpām vai piemērām vienā lielākā telpā vienkārši splits ) , lai var ziemā piesildīt un vēl uz pusi nodzīt pilsētas patērēto enerģiju, vasarā dzesēt vai sausināt ... es šogad testēju sev tādu hibrīdu ... izskatās, ja šādi turpināsies, tad gāzi 2.5x būšu dabujis nost vs pagaišais gads un summējot kopā ar papildus elektrību būs dalīts uz divi :)

Labrīt! Nedaudz ne pa temu, bet kaut kāds sakars jau būs. Man ir 90 gados būveta maja, sienas no gazbetona paneļiem, atvesti no bijušās karaspeka dalas. Nemaz nezinaju ka padomju laikos tadi bija...Griesti panelu, praktiski koks tikai jumtā. Maja samēra silta, ar kameru skatoties nekadu ipaso zudumu nav. Bet nakoso vasaru arpusi gribu savest kartiba, un pie reizes arī papildus nosiltinat.Nevaru vel izskirties vai ar putoplastu vai vati...Varbūt kads var dalities savā pieredze par putoplastu...par vati jau itka daudz maz skaidrs. Ugunsdrosiba un tadas lietas nebaida, interese tīri no dzivošanas viedokla. Vai nepele sienas utt. protams, katram jau situacija savadaka, bet nu vismaz kaut kaut kadu info. Man visiem paziņam tikai ar vati...Ja, sienu biezums 30 cm.Neesmu vel ta baigi petijis, bet liekas ka ar putoplastu letak sanak, un arī liekas ka ērtak strādat. Neesmu ar siem konkretiem darbiem saskaries, tapec nav tadas lielas saprašanas.

Savulaik par šo izdiskutēts manuprāt jau padaudz ... rezumē bija tāds, ka uz ķieģeli var iet ar putoplastu, bet gāzbetons vate un tikai ... attiecīgi es neeksperimentētu uz sevi ar ko jaunu vs jau pārbaudītas lietas, jo šodien kā saka padomdevēju inovācijās netrūkst ... tavā gadījuma izšķirošais moments būtu iet ar 100mm vai tomēr labāk ar 150mm siltinājumu
Pazīstams cilvēks darbojas ar māju siltināšanu un pat hruščovkām ( ķieģelis ) pēc noklusējuma iet tikai vate un tikai un nenotiek eksperimenti ...

Lai nebūtu problēmas ar mitrumu, pelējumu un citām sērgām noteikti vajag padomāt par ventilāciju- vislabāk rekuperatoru, taču der arī citi varianti. Vai vismaz regulāri vēdināt. Ir viens paziņa, kas uzbūvēja jaunu māju un problēmas ar mitrumu un pat pelējumu, taču uz komentāriem, ka vajag ventilāciju, vai vismaz regulāri vēdināt, vispār nereaģē. Visu nopakojot gaisa apmaiņa būs nepietikama.

DsKs pareizi stāsta.

Daļa būvnieku cenšas pierunāt strādāt ar putuplastu, jo ar to vienkārši vieglāk ir strādāt - nav baigi tā līme jāierīvē kā tas ir vatē... nu čakars tāpēc.

Tur jau tā lieta, ka mājas pakošanai robežas uzliek ventilācijas būšana. Ja rocība ļauj - siltini cik vien vēlies, bet būs viens moments kad siltāk vairs nepaliks, jo gribas tak elpot arī un regulāri jālaiž svaigs gaiss iekšā. Ja ir ventilācija ar siltuma atgūšanu, tad tās robežas pastiepjas.

Ja grib "elpojošu" sienu, tad visam sākot ar krāsām un apmetumiem ir jābūt ar līdzīgu tvaika caurlaidību.
Vatei uzliekot "nepareizu" apmetumu vai krāsu var dabūt pat lielāku kondensāta izkrišanas risku kā putuplastam.
Ja siena tik izmantota mitruma izvadīšanai no telpas, tad jāsakārto vispirms galva...