30 cm ir maz, it īpaši, ja tie 30 cm ir slīpi uz augšu.

Šādi izskatās augšā. 12 grādu slīpumā

Pa tādu šķirbu, kūstot sniegam, pie tik maza slīpuma ūdeni iekšā var dabūt, ka maz neliekas. Varu saderēt, ka horizontālā atloka tur nav. Arī pretkondensāta plēve mazā slīpuma dēļ neko glābt nevar.

ETT rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pa tādu šķirbu, kūstot sniegam, pie tik maza
> slīpuma ūdeni iekšā var dabūt, ka maz neliekas.
> Varu saderēt, ka horizontālā atloka tur nav. Arī
> pretkondensāta plēve mazā slīpuma dēļ neko glābt
> nevar.


Ko ieteiktu darīt? Raut nost, likt bez stiķa?

Rukki officialais valcprofila montazas min slipums - 5°

Nu kas lika tam ari prasi remontet :)

Labākais variants būtu raut to visu nost un likt bezazbesta šiferi, atkritīs visas kondensāta problēmas.
Malējās skrūves ir pārvilktas. Ja maciņš neļauj uzlikt normālu jumtu, tad variants ir pavasarī augšējo daļu raut nost (stiķi) un likt uz butila gumijas, tad savienojums būs hermētisks. Tā jau tik liekas, neliela šķirba, bet pa to šķirbu vējš pat mazāko lietu sapūtīs iekšā, ka maz neliksies.

Vecpils rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Labākais variants būtu raut to visu nost un likt
> bezazbesta šiferi, atkritīs visas kondensāta
> problēmas.
>

Bezazbesta šīfera loksnes piemērotas jumtiem, kuru slīpums ir lielāks par 12 grādiem. Te bija tieši 12 grādi.
Ja jau nāk pa valcprofila sķirbu ūdens atpakaļ, tad pie šīfera tas notiks dubultā.

Bezazbestu liek no 7 grādiem uz silikona. Bez hermetizācijas vajadzetu vismaz 15 grādus. Bet šīferis saulē nestaigās un silikons turēs.

Man lidziga problema. vai nav kada mastika ar ko visu var nosmeret?

Kastas rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man lidziga problema. vai nav kada mastika ar ko
> visu var nosmeret?

Iemet foto

Piemetisu sali - vertikala sanu savienojosa dalja ari jahidroizole

Pēc mitruma izplatīšanās veida izskatās, ka virs membrānas vispār it kā nebūtu garenlatojuma kuram jābūt vismaz 45mm. Dīvainas ir tās horizontālās svītras, kur ir sauss var teikt!

ir rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pēc mitruma izplatīšanās veida izskatās, ka virs
> membrānas vispār it kā nebūtu garenlatojuma kuram
> jābūt vismaz 45mm. Dīvainas ir tās horizontālās
> svītras, kur ir sauss var teikt!


Garenlatojums ir. Slapjās, horizontālās svītras citur ir izteiktākas un tās ir vietās, kur nav latojuma - pretī bleķa jumtam (nav pilns dēļu klājs). Pēc manas teorijas, tas kaut kā saistās ar kondensāta veidošanos.

Nu jā, viss ir pareizi. Tā tam arī būs būt.
1. Metāla segumam kondensāts veidojas. Jā, tā tas notiek. Vis pareizi. Tad kad ir temperatūras starpības abās metāla pusēs. Vairāk izteikts, kad palielināts gaisa mitrums. Tāpēc jau to membrānu vai antikondensāta plēvi paredz, lai to kondensātu savāktu un izvadītu no jumta konstrukcijas. Lai samazinātu kondensāta veidošanos ( izlīdzināt temperatūras starpības abās metāla pusēs), paredz to gaisa vēdināmo starpslāni. ar uzsvaru uz vēdināmo, jo gaisa kustība tajā slānī arī nodrošina temperatūras izlīdzināšanos, kā arī palīdz izžūt membrānai . Līdz ar ko vajag izvērtēt dzegas un kores mezglus, vai tur ir brīva gaisa kustība, kas nodrošina zemseguma vēdināšanos.
2. Skatoties bildē jumta seguma materiāla stiķējumu, par 90% rodas pārliecība, ka līkās rociņas, kas to ir realizējušas, ir pielaidušas kļūdas kores un dzegas izveidē arīdzan. apskatot kores mezglu, vajadzētu padomāt, vai, ja tur ir realizēta kores vēdināšana un tā ir izbūvēta tā, ka tur nepūš iekšā sniegu, kas kūstot situāciju tikai var pasliktināt.
3. ir arī labā ziņa. tad, kad seguma problēmas sakārtos un nosiltinās jumtu, temperatūras starpību svārstības samazināsies, jo, lai arī ēka ( kā rakstīts) netiek apkurināta, tad temperatūras režīms tajā tik un tā atšķiras no āra un tas dod savu pienesumu kondensāta veidošanās procesā. Līdz ar ko pēc siltināšanas kondensāta veidošanās būs mazāka.