Sveiki! Atjaunoju vecu guļbūvi. Virtuvē sienas ir apmestas ar veco laiku kaļķa apmetumu. Turas labi, nedrūp, bet dzīves gaitā nokvēpušas un ar kultūrslānītī apaugušas. Šobrīd štukoju kā labāk atjaunot. Nokasīju vienai sienai ar špakteli virskārtu kas drupa nost: kvēpi, kaut kāda krāsa, zem krāsas tāds kā krīta slānīts, un aizkasījos līdz plikam apmetumam (ciets, bet tāds pelēks virskārtā, beišīgs iekšpusē). Samitrināju un uzliku vienu kārtu ar Igauņu Uninaks kaļķa špakteli. Uzklājās labi, viss it kā forši, bet pēc stundas uz jaunā slāņa parādījās košas dzintara krāsas izsvīdumi. Vietām diezgan intensīvi, tā ka pilnīgi tek lejā. Kas tas varētu būt? Un ko ar to iesākt?

Bez kārtīga dziļumgrunts starpslāņa tur nav ko iesākt. Būs virtuvē gan ieēdušies sodrēji, gan darvas izsvīdumi no skursteņa...

Vecu māju vaina. Apmetums piesātināts ar kvēpiem un darvu, iespējams,arī tabakas dūmiem, senāk telpās pīpēja tā, ka cirvi var pakārt. Pariezākais- dauzīt nost, likt virsū svaigu kaļķu apmetumu. Dziļumgruntis nepalīdzēs. Ir speciālas krāsas/gruntskrāsas, pret dūmu traipiem, nokrāsot var, bet visa tā 100 gadu vēsture paliks apakšā ar visu aromātu.

Man pāris vietās bija līdzīgi, bet iztaisnojot sienu uzlikās normāla ģipša kārta, kurai tie izsvīdumi vairs cauri neizgāja. Domāju, ka flīzes pie tāda klāt turēsies, noflīzē un aizmirsti.

Dauzīt nost baigi negribētos, laukumi lieli, būs tonnas ar to apmetumu. Mēģināšu vienā nelielā laukumā uzlikt vairākas kārtas, lai redzētu cik tālu cauri iet. Otrā nelielā laukumā pamēģināšu variantu ar grunti, redzēs kā sanāks.