Mājā mums interesē noteikts iekšējais mikroklimats: gaisa temperatūra 18+/-3 grādi, gaisa iekšējais mitrums 50..65% vai apmēram 12g ūdens uz 1kg gaisa un skābeklis 19% gaisa m3. Ja šādu klimatu nodrošina telpās, tad materiālos, kas veido norobežojošās konstrukcijas veidojas savs iekšējais mikroklimats_ kokā 15% mitruma, ķieģeļos 3..4%, gāzbetonā 4..8%, skaidbetonā 9..12% iekšējā mitruma.
Tas veidojas pie nosacījuma, ja lieks ārējais mitrums to nesamitrina..tekošs jumts,žūstoša veļa telpās.
Ja siltajā gadalaikā no aprīļa..maija līdz septembrim, to mēs nodrošinam atverot vai aizverot logus, tad ziemā pie -5 grādiem 1kg gaisa spēj uzturēt tikai 2..4g ūdens pārējais vai liekais mitrums izkrīt. Bet telpās, lai saglabātos skābekļa līmenis esam spiesti ievadīt 20..35m3~ 15..25kg gaisa stundā uz cilvēku. Tātad telpā ieplūstot esam spiesti gaisu uzsildīt un samitrināt. No mums stundā izsvīst mazāk ūdens nekā nepieciešams elpošanai. Ja gaiss ir pārāk sauss, tad izžūst mute, gļotāda tajā kļūst ievainojama un aug iespēja saslimt.
Tātad telpās pusē ierīkojot PE plēvi, mēs nodrošinam šo mitruma saglabāšanu telpās un vienlaicīgi neļaujam tam izkrist vai kondensēties tajos elementos, kuros ir mazs mitrums. Veļa taču salā izžūst.

Es jau nezinu, vai tad bojājas? Biju iedomājies, ka ja
bojātos, tad tās tā nesiltinātu vai liktu iekšpusē plēvi.
Taču, cik saprotu, tvaikizolācijas plēve ir tikai visu
no iekšpuses ar ūdeni neuzsūcošiem bet tvaiku caurlaidošiem
materiāliem siltināto māju īpatnība (un šajā kategorijā var
ieskaitīt arī parastās ar akmens vati siltinātās koka karkasa
mājas).

Vēl jautājums par siltināšanu no ārpuses. Ja mūra māju
siltina no ārpuses izmantojot koka statņus un latas,
kā panāk, ka tie nebojājas?

Mārtiņš Kriķis

Termins - nebojājas. Tad jau mēs arī dzīvotu mūžīgi, ja neslimotu.
Katram būvmateriālam ir savs novecošanas laikaposms un manā izpratnē laba arhitektūra- funkcijas vai izmantošanas lietderība, izskats vai māksla, ekonomija vai eksplutācijas izdevumi ēkai būtu labi tad, kad mājas cēlāja bērni tajā dzīvojot pēc 25..35 gadiem teiks: "jā viss mūs apmierina". Principā, ja ēka pareizi izbūvēta, tad tieši morālais faktors - vai neatbilstība 'šodienas' izpratnei ir noteicošais, kas piespiež to pārbūvēt.
Koku var daļēji aizsargāt paildzinot tā eksplutāciju vai novēršot trupes iespēju. Tātad koku ārpusē var nodarvot- darva ir antiseptika, koku var aizsargāt ar antiseptizējošu sārmainu izolāciju: zāģskaidas+ NEDZĒSTAIS BALTKAĻĶIS, to var aizsargāt ar gaisa kaļķa apmetumu. To jāstiprina ar cinkotiem elementiem, jo otrais faktors ir savienotājelementu drošība pret rūsēšanu.
Ievērojot visus pasākumus mēs koka konstrukciju mūžu varam nodrošināt 40..70 gadu robežās, kas ir pietiekoši ņemot vērā ēkas morālo novecošanu.

Hmm. Ļoti interesants viedoklis par plēvi. Pirmoreiz dzirdu, ka tā uzlabotu mikroklimatu, palīdzot mitrināt telpas. Līdz šim biju dzirdējis, ka, plēvē dzīvojot, gaiss ir sasmacis un neveselīgs, un ka tādēļ mehāniska ventilācija ir absolūti nepieciešama. Par ziemas gaisa papildu mitrināšanu arī vēl nebiju dzirdējis un esmu diezgan pārliecināts, ka cilvēks izelpo vairāk mitruma nekā ieelpo, tādēļ nedomāju, ka šī izelpotā mitruma saglābšanai ir būtiska nozīme. Drīzāk sliecos domāt uz otru pusi, t.i., ka no tā derētu atbrīvoties. Nobeidzot, ja jau dzīvošana plēvē ir tieši patīkama, kamdēļ no plēvēm izvairās mūra māju un guļbūvju celtnieki/īpašnieki?

Māju mēs būvējam cilvēkam. Vismaz es tā domāju. Tātad māja ir mūsu 'kūts..aploks', kur mums jājūtas labi un ērti pat tādā gadījumā, kad tā iespaidā māja tiek bojāta.
Bez šaubām mana piebilde par tvaika izolēšanas plēves izmantošanu nedrīkst tikt absolutizēta, bet tas ir viens no variantiem kā bez speciāliem mehāniskiem palīglīdzekļiem aukstas ziemas laikā nodrošināt telpas gaisa mitrumu mūsu veselības vajadzībām.
apkāpe no tēmas.. ja ir redzētas filmas par kāpējiem kalnos, tad viens no to nomiršanas cēloņiem ir mitruma trūkums plaušās, neskatoties uz to, ka visapkārt ir ūdens sniega veidā.
Te jānodrošina gaisa apmaiņa caur spraugām logailās vai speciālu pieplūdes-izplūdes kanāliem. Veselībai vajadzīgs arī skābeklis.
Ja ēka ir koka vai mūra māla materiālos, tad gaisa caurplūde notiek caur tās -sienas konstrukciju, šai gadījumā logi var būt ļoti blīvi vai neverami. Apkuri realizējot ar masīva podiņu vai māla ķieģeļu krāsnīm, caur to darbību telpā ziemā papildinās mitrums un tās apkures laikā vēdina telpas. Tātad loģiski, ka plēves nav nepieciešamas. Bet te notiek mitruma pārplūde no telpas uz konstrukciju, jo ārpusē ir sauss auksts gaiss. Mitrums telpā var tikt papildināts arī no grīdas puses, jo zeme zem ēkas nav sasalusi.
Mitrums var pietrūkt tad, kad ēkā ir centrālapkures sistēma, grīdas ierīkotas uz hidroizolācijas materiāliem un iekšējo konstrukciju materiāla līdzsvara mitrums ļoti mazs. Tā betona, dz/betona un metāla karkasa konstrukcijās ar minerālvati ir tikai 1..2% massas mitruma. Un tieši šim gadījumam ir jādomā, kā telpās radīt papildus mitrumu.

...diskutējot par kādu jautājumu, nezin kāpēc ieciklējamies uz kādu konkrētu detaļu- mazāk aplūkojam to daudzšķautnaini:
-māja kā dzīvojamā vide satur ļoti daudz komponentus, kas kopā tikai optimālās proporcijās dod vēlamo rezultātu;
-tehniskais progress risinās ļoti strauji, attīstās/mainās arī vispārējā izpratne par dzīvojamo vidi, bet diemžēl ļaužu domāšana ir ar lielu konservatīvisma inerci- gaišo prātu izveidotās "sadzīves ērtības" uc veselīgi pasākumi vairumā nepielec...no kompleksa izraujam "sev tīkamu" detaļu un pēčāk šķendējamies, ka jēgas tai nava...
-iepriekš atrunātā tvaika barjera ārsienā nav apskatāma bez energo ietilpības, mikroklimata,sienu materiāla,orientācijas debespusēs, valdošo vēju virziena, āderu izvietojuma uc vides ietekmējošiem faktoriem- ko īsti telpā gribam nodrošināt?
- energoekonomija ir vislielākā pilnīgi hermētiskai telpai ar mākslīgu rekuperācijas svaigā gaisa sagatavošanu/padevi, bet vai tīrs, konstanti optimāla mitruma un temperatūras gaiss ir ļaudīm visveselīgākais?- Kontrasts ar ārpasauli iznāk milzīgs...

Paldies par atbildēm. Tiesa, es tomēr nesapratu, kā podiņu vai māla ķieģeļu krāsns kurināšana varētu papildināt telpu mitrumu un pie reizes vēdināt telpas (izņemot acīmredzamo faktu, ka degšanas process patērē skābekli, un ka (cerams) svaigs gaiss kaut kur pamanās ieplūst, lai aizstātu nodedzināto).

BK raksta par tvaika barjeras ārsienā saistību ar orientāciju depespusēs, valdošo vēju virzienu un āderu izvietojumu---manuprāt sakara tur nav nekāda. Labprāt uzklausītu kādus pamatojumus pretējam.

Neglazētu podiņu vai ķieģeļu krāsns telpas mirtumu papildina izvadot cauri un iztvaicējot telpā lielu daļu tā ūdens, kas neglābjami rodas H saturošo organisko vielu degšanas rezultātā. Pazīstu cilvēkus, kas tieši gaisa mitruma dēļ īrē dzīvokļus ar malkas apkuri.
Plēve siltināta karkasa iekšpusē nebūs vajadzīga, ja lietosiet higroskopisku (mitrumu vadošu) siltumizolāciju, no, piemēram, atbilstoši sagatavotiem dabīgiem materiāliem kā makulatūra ar borksābi jeb ekovate, zāģu skaidas ar kaļķi utml.

Nu jau par 99% easm izlemusi un izsktas, ka realizetaju ari atradam. Leti nebus, toties majai jabut labai! Celsim pec vecajam post and beam tradicijam! Paldies par padoemiem!

karkasa (koka) majas skaitas visilgdzīvojošās . nesiltinat starp stoikam nedrikst jo tā nebuve karkasa (koka) majas . bez tvaikizolacijas plēves un pretkondensāta pleves karkasa (koka) māju nedrikst cel jo koks sāks pelet un pūt .
Es tomēr ieteiktu būvēt no fibo , siltināt no ārtas ar akmens vati fasādēm , iekšā vienkārši gipšapmetums uz sienām . Tas būs lētāk neka koka .
Nekādā gadijumā neiesaku sasieties ar tām somu mājam par kurām te viens cilveks raksta jo to māju cena ko viņi piedāvā rezultātā ir 5 reizes dārgāka .
Ja jūs paņemsiet vienkarši labu buvdarbu vadītāju kurš vadīs jūsu celtniecību un paši meklēsiet materiālus un celtnieku brigādes tad jums no blokiem celta māja izmaksās lidz iekšējaj atdarei apmēram 350 - 400 Ls par 1m2 (ar žogu un bruģakmeni). + aptuveni 100 Ls iekšējā atdare par 1m2 .
Protams atradīsies firmas un dažādi citi piedāvājumi lētāk, bet es jums dodu 80% garantiju ka rezultātā iznaks mēsls nevis māja kura bus jāparbūvē un sadardzināsies 2x .

Par..Re: kadu maju buvet?Posted by: Mārtiņš Kriķis (---.120.6.home.P2.3.lan.mits.lv)
Datums: 31/10/2006 13:32
...BK raksta par tvaika barjeras ārsienā saistību ar orientāciju depespusēs, valdošo vēju virzienu un āderu izvietojumu---manuprāt sakara tur nav nekāda. Labprāt uzklausītu kādus pamatojumus pretējam.
Ēkai katru tās fasādi vai ārsienu teorētiskā izklāstā būtu jāprojektē atšķirīgi. Jo piemēram Z puses fasāde tikpat kā netiek izsauļota vai izdedzināta, tātad pie tās stiprināts koka apšuvums stāvēs ļoti labi un saule neizdedzinās krāsu.Taču vienlaicīgi saule palīdz sienai žūt, tatad te telpu iekšpusē būtu lietderīgi likt tvaika barjeras, lai no iekšpuses samazinātu sienā ieplūstošo mitrumu tvaika veidā.
Ta ka ikdienā esmu saistīts ar lietotu ēku apsekošanu un renovācijām, tad esmu ievērojis, ka logailas ZA, A pusē salīdzinoši daudz labākā stāvoklī nekā logailu pildījums DR vai valdošo vēju pusē.
Tā piemēram lielas logailas DR pusē, ja siena veidota vieglos materiālos, vasaras laikā telpā rada pārmērīgu karstumu. Tā daudzās viensētās senči ēkai DR pusē stādija liepas, lai samazinātu saules izkarsēšanu, toties pavasarī, kamēr kokam nav lapu tas netraucē saulei iespīdēt DR puses logos.Tā būtībā ir daļa no EKOMĀJAS filozofijas, kur māja ir veselīga un ērta saistībā ar apkārtējo vidi.

AAA Wrote:
-------------------------------------------------------

> Ja jūs paņemsiet vienkarši labu buvdarbu
> vadītāju kurš vadīs jūsu celtniecību un
> paši meklēsiet materiālus un celtnieku
> brigādes tad jums no blokiem celta māja
> izmaksās lidz iekšējaj atdarei apmēram 350 -
> 400 Ls par 1m2 (ar žogu un bruģakmeni). +
> aptuveni 100 Ls iekšējā atdare par 1m2 .
> Protams atradīsies firmas un dažādi citi
> piedāvājumi lētāk, bet es jums dodu 80%
> garantiju ka rezultātā iznaks mēsls nevis māja
> kura bus jāparbūvē un sadardzināsies 2x .

2007.gadā par iekļaušanos minētajās cenās var runāt tad, ja netiek maksāti nodokļi. Ar ko tad tā klejojošā brigāde, ar kuru netiek slēgts līgums, ir drošāka? Protams, ja tas nav draugu, paziņu un domu biedru pulciņš.

Paldies Ivaram Brinkmanim par izsmeļošo atbildi.
Protams, man uzreiz radās papildjautājumi...

Vai sienu žūšanas atšķirības dažādās mājas debespusēs
varētu kalpot par ieganstu nelikt tvaika barjeru ar
minerālvati siltinātas koka karkasa mājas dienvidu sienā,
vai drīzāk tās varētu būt par iemeslu noteikti likt it
kā nevajadzīgo tvaika barjeru ar ekovati siltinātas
koka karkasa mājas ziemeļu sienā? Un, ko tad galu galā
par šādiem gājieniem saka LBN 002-01? Vie tie ietilpst
tur minētajā izņēmumā par kondensāta uzkrāšanās bilanci
gada laikā un tās nekaitīgumu konstrukcijai?

Vēl jautājums par ekovati? Ko darīt, ja sienām gribētos
vairāk nekā 15 cm izolācijas? Taisīt biezākas sienas?
Siltināt arī ar minerālvates plāksnēm no ārpuses? Vai
tas vispār būtu prāta darbs?

Jau iepriekš pateicos,

Mārtiņš Kriķis

Tīra koka, vates konstrukcija sanāk "viegla" ar mazu siltuminerci. Ēka ātri sasilst un arī atdziest. Siltuminerces palielināšanai sienas var apšūt piem. ar fibrolītu. Fibrolīts dos masu sienām, kur akumulēties siltumam un būs arī papildus siltumizolācija (gan ~ par 1/3 mazāk nekā būtu ekovate). Vasarā konstrukciju masivitāte neļauj ēkai tā "izsust".

Posted by: Mārtiņš Kriķis (---.120.6.home.P2.3.lan.mits.lv)
Datums: 12/03/2007 00:14
Būvnormatīvu uzdevums, nav domāt projektētāja vietā, bet nepieļaut nepareizus risinājumus. Taču būvnormatīvu nelaime ir tā, ka tā nevar atspoguļot konkrētas konstrukcijas visus nepieciešamos parametrus, tie izkaisīti daudzos normatīvos un dažreiz viena prasība ir pretrunā ar citā normatīvā noteikto. Jāizvēlas kompromiss, kā aprakstā par vieglas vates vai gaisa konstrukciju, kur ziemas periodā varam nodrošināt ļoti labu siltumpretestību, bet tā mums vasarā sāk atspēlēties, jo nevaram telpās nodrošināt nemainīgu mikroklimatu.
Mans šībrīža kredo māju projektēšanā šāds: mājas vidus maksimāli masīvs un smags...mūris 2..3 ķieģeļu biezumā ar aizbērumu, pārsegums stāviem dz/betoms ar smilts bērumu grīdās, bet ārpuse uz R;Z;A ar lielāko siltumpāreju, te var būt vieglas karkasa konstrukcijas ar beramo siltumizolāciju. Dienvidu puses siena vidēji masīva lielām logailām, bet ar iespēju tās Ziemas periodā aizvērt ar siltiem slēģiem. Vēdināmi bēniņi vismaz mājas 1/2..1/3 daļai, caur kuriem vedināmas telpas. Jumta segums māla vai cementa-smilšu dakstiņi.

Tvaika difūzijā iecentrētais siltuma LBNs tomēr ļauj tvaika barjeras pielietot "atbilstoši ražotāja rekomendācijām". Šāgada "mazā" (Skonto) izstāde mani pārsteidza ar dabīgo (higroskopisko) siltumizolācijas materiālu daudzumu.

Viens no variantiem "vairāk nekā 15 cm izolācijas" iegūšanai ir salmu ķīpas (kantainās), kuras "rulonu" spiediena un lauksaimniecības samazināšanas dēļ kļūst par deficītu.

Ja gribētu mājas siltuminerci palielināt un reizē veikt papildu
siltināšanu, tad manuprāt šis papildu siltinājums ar lielāku
masu būtu jāliek sienu iekšpusē. Vai tā ar fibrolītu mēdz darīt?

Runājot par būvinženiera Ivara Brinkmaņa kredo---vai tad uz
koka karkasa sienām var likt dzelsbetona pārsegumus vēl ar
smilšu bērumu virsū? Dienvidu pusē, manuprāt, vislabāk būtu kāds
Tromba sienas variants (http://en.wikipedia.org/wiki/Trombe_wall).
Bet kāda nozīme varētu būt smagam jumtam ar lielu siltiminerci,
to pagaidām nespēju nojaust, lūdzu paskaidrojiet.

Paldies,

Mārtiņš Kriķis

Par to dz/betona pārsegumu koka ēkā. Te pāris statiem ārsienās ar 3..5m soli jāizmanto metāla caurules 80..100mm diametrā vai taisnstūrveida formas. Koka ārsiena ir pašnesoša konstrukcija, kur tās noturību nodrošina stiprinājums pie dz/betona pārseguma plātnes un vainagsijām.
Ja šādā veidā risina ēku, kur vidējā nesošā siena 39..51..64cm ir mūrēta 12cm pilnķieģeļu akas veida iesējumos, tad iespējama ēkas netieša izsildīšana izmantojot bēniņos uzsildīto gaisu marta, aprīļa vai septembra..oktobra mēnešos.
Te sienas augšpusē bēniņos uzstādāms ventilātors ar termoieslēdzēju bēniņos gaisam uzsilstot virs 20 grādiem. Ventilātors dzīs gaisu uz leju mūra kanālos un tam būtu jāizplūst zem 1.stāva grīdas uz āru.

Paldies par idejām!

Fibrolītu karkasam var likt piem. 100 mm no iekšpuses un 50 mm no ārpuses, skat. www.fibrolits.lv un www.ekovate.lv