Sobrid risinas musu sapnu majas projektesana, tacu joprojam esam izveles prieksa par to no ka buvet - muret vai izmantot koku?
Pats ta ka loti gribetu koku (tacu tiesam labu koka maju bez pustosajiem OSB utt), jebsu ka tagad to medz saukt - ekomaju?
Iemesls kadel neesam izlemusi ir vairaki: value for money - nav velmes samaksat bezjedzigu naudu par nevajadzigam lietam. Vai koks bus pietiekmi izturigs un kvalitativs risinajums majai. majas platiba videja - 150m2.
Ja ieprieks paldies par ioeteikumiem!

Nav sliktu vai labu būvmateriālu. Ja tu esi aprobežots līdzekļos un nevari atvest Kanādas ciedru, tad izmanto to, kas atrodas zem kājām. Katrai konstrukcijai būvē sava nozīme, tā tu vari pārsegumu izveidot no mūra kā velvi, tas ir drošs, nedeg un stāvēs vismaz 400..600 gadu, bet varbūt tavai sapņu pilij tik ilgu mūžu nevēlēt. Jo diezin vai tavi bērni spēs to saprast, tapēc racionālāk izmantot koku.
Būtībā, māja ir vesela filozofijas sistēma, kur materiāls ir tikai līdzeklis konkrēta mērķa -skaņasizolācijas, siltumizolācijas nodrošinājumam.

Musu merkis ir uzbuvet maju sev, jo tiesam nezinu, ko berni gribes. Nava ri protams pasmerkis kadam ko pieradit. Ja maja man bez kapitalieguldijuma nokalpos 30-40 gadus - merkis bus panakts. Ko iesakata ar materialu izveli? Vai vispar par sapratigu (es nesaku par velti) cenu ir iespejam iegadaties kvalitativus (sausus) kokmaterialus?
Paldies, Ivar, par viedokli

Ja apspriežam tikai koka tēmu, tad šaubu nav, no tā māju var būvēt. Izņēmums ir atsevišķas detaļas - pamati, dūmenis un krāsnis, sīkumi: stikli, metāla stiprinājumi.
Būvējot ēku kokā, ja ir iespēja zināmu laiku apdzīvot neapdarinātu māju, nav jāuztraucās par mitru kokmateriālu nesošajām konstrukcijām. Tā koka stabilizētais iekšējais mitrums pie krāsns apkures Latvijas klimatiskajos apstākļos ~15%, iebūvē tas varētu būt 24-3% robežās. Ja sijas un spāru konstrukcijas iespējams pārbalstīt un pārsegumam vismaz 1 gadu nenoslogot, tad koks gada laikā būvē izžus līdz ~17%..19%, tas jau skaitās pieņemami kvalitatīvai apdarei. Arī grīdas dēļus var nestiprināt patstāvīgi, bet pēc 5 gadiem, kad tie būs kvalitatīvi izžuvuši. Ja siltumizolācijā izmantosi zāģu skaidu jaukumu ar nedzēstiem baltkaļķiem, tad šāda siltumizolācija neļaus iespējamām trupes sporām aktivizēties un bojāt ne līdz galam izzūvušo koksni. Nebūs mizgrauži un peles.

Izklausa gana nopietni un ari laika paterins nav mazs. Ka ir ar eko vati ka siltumizolaciju?

Uzslien karkaseni un dzivo laimigs. Piemeram - www.loodesystem.ee . Ielej pamatus, igauni atbrauks uzliks maju, pats uzliec jumtu un taisi ieksejo apdari.
nostaves vel ilgak ka tos 40 gadus.
var jau buvet ari pats no nulles - bet tur ir jabut saprasanai, savukart stavbuvju celtniecibas specialistus atrast ir pagruti.

Būvējam tikai no koka. Lēnām, bet pamatīgi pēc pasūtītāja velmēm tomēr saprāta robežās. Cenas pieņemamas. Ja ir laiks rakstiet pikiss@#$%&one.lv vai satiksimies
Ar cieņu Ēriks, Rojā

Par koka mājām.
Tik traki nemaz nav. Koka stāvstatņu būves ir līdzīgas 'Lego' klucītim. Tikai jārada vertikāls stingrs balsts. Tāds piemēram, reizē nodrošina skaņas izolāciju ēkā un palielina siltuminerci, būtu U vai T veidā izmūrētas, izbetonētas sienas kāpņu telpai. Tad jāpieaicina jebkurš būvnieks, kas profesionāli nodarbojas ar vieglmetāla starpsienu karkasa montāžu un tāds tev šo ēku uzslies, tikai no koka elementiem, stiprinājumi bezšaubām no metāla.
Ekovate principā ir papīrs, kuru kā zināt iegūst no tā paša sasmalcināta koka vai skaidām. Te stšķirība ir tikai tā, ka papīram jābūt dārgākam par izejvielu. Otra sastāvdaļa ir borskābe, kas ir dārgāka nekā nedzēstais kaļķis. Tātad ekovatei jābūt dārgākai par zāģskaidu bēruma aizpildījumu, bet šo abu materiālu siltumizolācijas principa pamatā ir gaiss to porās. Nu, jā darbs, bet ko nedarīsi sava mērķa īstenošanai.

Ja "neapšaubāmā" būvkaluma novietojums siltinātā konstrukcijā ļaus tam veidot kaut īsu aukstuma tiltiņu, kokā zem tā var uzkrāties mitrums ar tālākām sekām. No šī viedokļa drošākas ir tradicionālās stiprināšanas metodes ar koka tapām utml. Koksnes apstrādi ar ķīmiju es neizvēlētos.

Paldies par viedokliem. Paldies ari Vilkam, tacu ka jau mineju, veletos tiesam koka maju ar visu no ta pozitivo izrietoso. Lai ari ka, vel izvele nav izdarita. var jau but, ka beigas ari muresim, tacu apdare jebkura gadijuma laikam bus no koka. Tas gan dos tikai vizualu efektu.
Ja salidzinam izmaksas labai koka maijai (nerunajam par rupnieciski izgatavotiem koka paneliem no osb, plevem utt) un muretai. ja pienemam, ka abos variantos ejam pec salidzinamas kvalitates?

Paldies

Skatos, ka esi tieši tādas pašas izvēles priekšā, kā es pirms pusotra gada- savu māju trīsistabu dzīvokļa vietā!!!
Man par kokmateriāliem jautājumu nebija, jo 2005.gada janvāra vētra izdarīja savu un tos nogāztos kokus arī pārstrādāja.
no Tevis nesapratu, vai taisies būvniecību uzticēt firmai, veikt pats, vai kādu vietējo meistaru, kas visu darīs. Lai nu kā, es vēl savā mājā nedzīvoju, jo visus darbus daru pats pa brīviem brīžiem.
Būvējot pats esmu izsecinājis dažas lietas, kas ir būtiskas, būvējot koka māju.
Man arī ir koka apdare...
Ja jautājumi vari vaicāt pa mailu!!!

diemzel ar tada veida darbiem esmu "loti uz Jus", tadel atliks kadu saja procesa iesaistit. Ta ka, ja ir tiesam labi meistari, kurus varat ieteikt, dodiet zinu. Tcu, viss atkarigs no ta ko beigas izvelesos, jo murnieki ir it ka zinami.

...būtiskāk par materiāla izvēli ir vispārējā dzīves vides koncepcija- vietas izvēle
(āderes,zemes/kosmaos enerģija),orientācija pret debespusēm (tradicionāli latviskā/ķīniskā utt.),dzīvojamās vides lietotāju saderība ar konkrēto materiālu
(alerģiskā, enerģētiskā utt.); savukārt materiāla izvēli nosaka arī telpu plānojums un vēlamā stiklojuma lielums- (pārseguma konstrukciju laidumi un logu aiļu izmēri.
Šodienas izpratnē koka karkasa ēka praktiski nav no koka: karkasam no visām pusēm uzstrādā skārda profilus, plēves un plāksnes; spraugas un tukšumus aizpilda ar akmensvatēm,putuplastiem un ķimiskām putām; virsū uzsmērē dažādas krāsas un špakteļus. Īsta koka māja vispirms būs kāda ļoti profesionāla arhitekta/būvkonstruktora meistardarbs, tad nopietnu namdaru, galdnieku uc būvmeistaru izgatavošanas pedantisms- kopā tas viss velk vismaz 5x vidējās būvizmaksas.

Par aukstuma tiltiņiem un kondensātu būvkalumos.
Tik traki jau kondensāta efekta nav, lai gan tas ievērojami atkarīgs no vides kādā dzīvojam. Piemēram, ja lauku virtuvē uz plīts dienas lielāko daļu vāra ēdienu ģimenei, lopiņiem un mazgāšanās vajadzībām, tad ēkas gaisā ir liels mitrums, kas kondensējas. Ja karsto ūdeni gatavo slēgtos boileros, telpām pietiekoša gaisa apmaiņa un mitro telpu apdarē pielietotas tvaika mazcaurlaidīgas apdares- glazētas flīzes, tad mitruma ietekme minimāla.
Un, kā zināmā veidā būvspeciālistam, man jāsaka, ka ēkas kvalitāti šōdienas zināšanu līmenī ar sentēva metodēm panākt bez ķīmijas -terpentīna, pernicas, nedzēstiem kaļķiem būs dārga izprieca. Tas iestrādē prasa izmantot jau izžāvētu ~5..7 gadus žuvušu koksni.

Izskatas, ka lenam top skaidraks - laba koka maja ir eksluzivs! Bet vel domasu.
Paldies un kai visiem veicas!

Var uzbūvēt māju bez nevienas plēves. sk www.ekovate.lv

Būvējam koka ēkas par normālām cenām. Varam padiskutēt rakstiet andrisdub@#$%&inbox.lv vai zvaniet 26669894.

iii

Par ekovati informācija ļoti interesanta. Tikai jautājums, vai
dzīvošana boraka un borskābes maisījuma tuvumā nav kaitīgāka
kā dzīvošana plēvē? Pats nezinu atbildi.

Otrs jautājums par koka karkasa māju bez plēvēm...
(Gribas lētāk un ātrāk kā mūrējot, bez plēves, bet lai
tomēr nekas nepelē un nepūst.)
Kas īsti notiek, ja ceļ it kā koka karkasa māju bez
tvaikizolācijas plēves, bez jebkādas siltumizolācijas
iekšā karkasā, un tad to nosiltina no ārpuses gluži kā
mūra māju vai siltinātu guļbūvi? T.i., no iekšpuses skaitot:
ģipškartons, tukšs koka rāmis, pretvēja plēve vai plāksne
(vai varbūt pat vienkārši kaut kas, lai izolācija neveltos
iekšā karkasā), tad akmens vate, tad ārējā apdare. Tādai
sienai vajadzētu turēties siltai, laist tvaiku no telpām
cauri uz āru, tur tas galu galā sasniegs rasas punktu kaut
kur akmens vates ārējā daļā gluži kā mūra mājām un beigu
beigās izžūs nekad ūdens veidā nenonākot pie koka rāmja un
to nemaitājot... Vai varbūt koka rāmis tomēr iesūks par
daudz no šī mitruma tvaika veidā un bojāsies? Kāpēc tādā
gadījumā no ārpuses siltinātas guļbūves šādos pašos apstākļos
nebojājas?

Paldies ja kāds var man šīs lietas apskaidrot,

Mārtiņš Kriķis

Mārtiņš Kriķis- kāds pamats apgalvojumam,ka no ārpuses siltināta guļbūve nebojājas?-