Lūdzu praktiķa padomu optimālam risinājumam.
Raksturoju situāciju:
- šobrīd jaunbūvei vēl nav pilnībā izveidoti pārsegumi, nav ieklāts jumta segums,
- ēkai nav pagraba,
- pamati monolītbetons, lentveida smilšainā gruntī bez vertikālās hidroizolācijas, cokols 50 cm virs zemes līmeņa, no ārpuses 3 cm siltumizolācijas plātnes
- zemgrīdas telpa piebērta ar blietētu smilts-grants maisījumu ~ 40cm, virsū blietētas smalksas šķembas 15-20 cm.
- paredzēts ierīkot ar ūdeni apsildāmas grīdas,
- saskaņā ar projektu: pirmā stāva grīdu segumi lamināts un flīzes,

Uztrauc apstāklis, vai, kad pēc mēneša sāksies iekšdarbi, pēc horizontālās hidroizolācijas ieklāšanas varēs izvairīties no mitruma ar kuru pašlaik, kūstot sniegam un nepārtraukti līstot, piesātinās pirmā stāva grīdu pamatne.

īstenībā, cita iespēja nemaz nav. negaidīsi, taču, nākošās vasaras beigas, lai viss būtu izžuvis kā sahārā. uzliksi hidroizolāciju un liekajam ūdenam cita ceļa nebūs kā iesūkties gruntī.

Kādā attālumā no zemes ir gruntsūdeņi. ja smilts gruntīs tie dziļāki par 2m, tad ja ūdenim nav iespēja sasalt uz zemes tas iesūksies gruntī. Tātad, ja ir vēlme turpināt darbus ziemas laikā, tad būtu jāaizvada no augšas nākošais ūdens nosedzot ēku ar siltumnīcu lecektīm paredzēto plēvi, iztur 2..3 gadus. Un jāuzirdina vai jānosedz ar siltumizolāciju darbiem paredzētā smilts grunts.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kādā attālumā no zemes ir gruntsūdeņi. ja smilts gruntīs tie dziļāki par 2m, tad ja ūdenim nav iespēja sasalt uz zemes tas iesūksies gruntī. Tātad, ja ir vēlme turpināt darbus ziemas laikā, tad būtu jāaizvada no augšas nākošais ūdens nosedzot ēku ar siltumnīcu lecektīm paredzēto plēvi, iztur 2..3 gadus. Un jāuzirdina vai jānosedz ar siltumizolāciju darbiem paredzētā smilts grunts.

Paldies.
Darbi tomēr jāturpina, diemžēl, ģeoloģiskie urbumi tajā apkārtnē uzrāda, ka gruntsūdeņi ir seklāk, kaut gan veidojot pamatus nekur visā būvlaukumā -1,2 līdz -1,5 no zemes līmeņa ūdens neparādījās. Pēc lietavām arī no būvbedres ātri pazuda - apm.10m no ēkas ir liels novadgrāvis (vai senāk izbagarēta mazā upīte vai strauts, bet spraužot pamatus, kaut kā neienāca prātā fiksēt ūdens līmeni grāvī). Cik nu pēdējā laikā piedzīvots, tāda īsta grunts sasalšana notiek pēc Jaunā gada.
Ar plēvi uz jumta vairs ķēpāties negribas, jo ir iespēja 2 ned. laikā ieklāt jumtu - tātad nokrišņi klāt vairs netiks. Nākošo 2-3 ned. laikā varētu pabeikt ārsienu (koka karkass) siltināšanu, ielikt logus un izveidot starpsienas un tikai tad atgriesties pie grīdām. Kaut kā negribās pirms visa grīdas pīrāga izveidošanas pabeigšanas ķerties pie sienu un starpsienu apšūšanas - ģipškartons paliek ģipškatons - gan jau kaut ko noķēzīs vai ielauzīs.

Tātad, vai ar tām 2-3 ned. pēc jumta iesegšanas pietiks, lai kaut cik pazustu liekais mitrums no jau grīdām uzbērtās smilts un šķembu slāņa.

Lamināts uz siltām grīdām nav tā labākā ideja.

Piekrītu, bet pasūtītājs pagaidām neko citu īstī negrib. Vēl jau nav pa vēlu kaut vai parastos sildelementus pie (zem) logiem un basta. WC, vanna, gaitenis - OK, tur flīzes, bet virtuve kopā ar dzīvojamo istabu , neizdalot virtuves zonu.

Ja jumts tiks nosegts un tiešā mitruma pieplūdes nebūs, tad jūsu 15..20cm šķembu slānis ir garantija tam, lai kapilārais mitrums uz augšu bevarētu celties.
Tomēr, tā ka jūs rakstījat, ka vēlaties siltās grīdas, kur nepieciešama betonēšana, tad tādiem apstākļiem vēlams siltums ēkā, jo betona kvalitāte pie negatīvas temperatūras...nezinu. It jau ķīmija, bet vai tā neiedarboses uz sildcauruļu sistēmu. Ja nu vienīgi palaiž siltumu cauruļu sistēmā un tad betonē.

polietilēns ir noturīgs pret ļoti agresīvām vidēm - skābēm, sārmiem, dažādiem šķīdinātājiem, cementu u.t.t. tā kā plastifikatorus un piedevas darbam mīnusos var droši likt klāt un betona firmas to arī dara. savas grīdas lēju tieši pirms gada, iegadījās dažas dienas plusos, un betons ir tā kā krams.
sildīt gan nedrīkst! silto grīdu speciālists teica, ka vismaz mēnesi betonam jātirpst tāpat, ja negrib, lai šis saplaisā.
izskatās, ka vēl kādu laiku varēs droši betonēt. un tad, kad betons ir aprāvies, to var nosegt ar siltinātāju, lai saglabātu ķīmiskajā reakcijā izdalošos siltumu.
kā siltinātāju ieteiktu lietot PEPI REFLEKT POLY 8 mm. saimnieciski rīkojoties būvfirmai tas materiāls tiks vairākiem gadiem.
ziemā liekam ar atstarotāju uz leju, lai nesalst.
vasarā - uz augšu, lai saule strauji neizkaltē.

Kādu materiālu ieteicams likt starp siltajām grīdām un laminātu?

apakšklāju ar papildus tvaika izolāciju PEPI BARRIER. šobrīd nopērkams parketa centra veikalos

Mekleeju daudz un dikti googlee, bet nekaadu praatiigu informaaciju par taadu PEPI BARRIER neatradu. v_t, ja jau tu vinju te taa reklamee, tad pastaasti pie reizes cik tam ir siltumaiztures koeficients R (heat resistance).

jāuzklikšķina uz attiecīga tumbneiļa pat ja rādās tukšs rāmītis [www.pepirer.lv]
materiāls pēc būtības ir siltuma izolātors ar siltumvadītspējas koef. lambda = 0,035 - 0,04. tieši tāpat kā citi apakšklāji. bet labā ziņa ir tāda, ka šī izolācija ir tikai 3 mm bieza, iespiesta starp diviem slāņiem, un kondukcija un starojums savu padara. ne velti angļu mēlē siltās grīdas sauc par radiant heating floors. vēl viena labā ziņa ir tāda, ka zem siltās grīdas ir desmitiem reižu biezāks masīvās izolācijas slānis un neviens neliedz ielikt arī atstarotāju ar seju uz leju.

Tātad R = 0.003 / 0.038 = 0.08 (K*m2/W). Ir OK, kaa saka.

Starpcitu... bija viens ari tads gudrasi kas velejas zem delju gridas silto gridu. Neraugoties pat uz paligstradnieku izbrinu tadas gridas tika izveidotas. Lietderibas koeficients nu nekads. Katls uz maskimalo bet grida knapi silta un ziema nekada jega nebija. pietam delji parak izzhuva un izleca no spundeem. Visapr labak jau pirms apdares maju kartigi izkurinat. Vizmas paris meneshus un gridas ieklat pedejas. Tas mitrums nav jutam cilvekam bet gridas lagas ka ari laminats to uzsuks un tad jau bus par velu. Ir tachu pieejami mitruma nosuceji kurus var iziret tikai japrot tos pareizi lietot kopaa ar apkuri un tad jau atri mitrumu nosuks ari no aukstas gridas.

Awerty (tametājs)

1) Grīda knapi silta nav nekāds objektīvs rādītājs. Man viņa ir arī, kā tu saki, knapi silta bez nekā (pliks betons). Un viņai arī ir jābūt knapi siltai. Tur jau tā energoekonomija slēpjas.
2) Silto grīdu gadījumā, starp betonu un laminātu vai parketu _vienmēr_ ir jābūt tvaika izolācijai. Tātad, lamināts neko neuzsūks.