Māja celta no AEROCa un varbūt kāds var argumentēti pakonsultēt kāda būtu sienu labākā apdare - sienu apmešana vai reģipsis?

Ikā jau tas vairāk gaumes jautājums. Kā arī ja gribas to visu darīt pašam, tad bez pieredzes reģipsi saskrūvēt vai salībēt būs vieglāk nekā apmest. Galvenā starpība - reģipsis ir klaudzošs atšķirībā no apmestas sienas. Tači man personīgi reģipša sienas liekas mājīgākas. Turglāt ērti visas instalācijas un revīzijas lūkas ierīkot.

Es personīgi riģipsi uzskatu par sliktu materiālu vai derīgu tikai pagaidu ēkās. Kā galveno argumentu tā sliktajām īpašībām ir gaisa spraugas aiz tā. Tur var dzīvot grauzēji, līdz ar to arī kukaiņi. Tā - gaisa starplānis ir vide dažādām pelējuma sēnītēm, kas alergēniem cilvēkiem ir ļoti neveselīgi. Te- sienas iekšpusē pelējuma sēni tu nevari tik vienkārši iznīdēt.
Cita problēma ir vājā skaņas izolācija vai bungu efekts, jo konstrukcija ir viegla. Ja tev AEROCa siena saplaisās, tad aiz riģipša tu plaisu neredzēsi.
Ja nu vienīgais pozitīvais ir sausais darba process, kuru tu droši vari veikt pie -20 grādiem.
Apmetums..jā ļoti lēts materiāls, tātad slikts. Tam nav zudumu, nebūs ko nodot izgāztuvē. Jāņemas ar ūdeni, tas taču saslapina rokas. Tas - kaļķu apmetums ilgi - gadiem ir sārmains, un pelējuma sēnes ar to nedraudzējas. To remontēt ir briesmīgāk, nekā pieskrūvēt jaunu riģipša gabalu. Un vēl sarežģītāk ir iestrādāt jaunus elektro un citus vadus, jo apmetumā jātaisa vagas, bet riģipsim tik ņem un noskrūvē, pieliec vadus un liec veco riģipsi vietā.

Nu var jau arī līmēt to reģipsi, ja negrib tugšumus aiz viņa, taču arī tukšumi nav nekāds pārāk labais arguments, neesmu manījis, ka kādam kaut kur būtu problēmas ar sēnītēm, turklāt ja nieliek nepareizās plēves un nesāk nepareizi no iekšpuses siltināt, tad arī ar pelējumu parasti nav nekādas problēmas, bet ja nu tomēr, tad ir taču dažādi pretpelējuma līdzekļi, hidroizolācijas un mitrumisturīgais reģipsis, protams ja visu laiku gribās bungāt pa sienām, un tas bungu efekts tādejādi traucē. Ja pareizi visu sarēķina, tad nekādi lielie zudumi nebūs ne apmetumam, ne reģipsim, turklāt apmetums nemaz tik ilgi nevar glabāties, taču reģipsi un nemaz nerunājot par profiliem var glabāt nākošajam remontam vai pielabošanai normālas temperatūras un gaisa mitruma telpās. Es jau tagad nenolieku apmetumu, vinkārši vēlos pateikt to, ka tas ir vairāk gaumes jautājums, turklāt nezinātājam un iesācējam būs vieglāk samontēt reģipša sienas. Kā arī neiztikt bez tā reģipša ja tomēr trubas vai kas tamlīdzīgs jānomaskē.

P.S. Ja elektroinstalācijas darbus veic elektriķis, tad bieži vien lielāka samaksa tiek prasīta par šrabju dzīšanu apmetumā, nevis vienkārši samešanai aiz reģipša.

Tā jau būtībā arī ir. Iepriekšējā aprakstā drusciņ ironizēju. Patiesībā jau nav ne labu, ne sliktu materiālu, bet ir to piemērotība vienam vai otram vides nodrošinājumam cilvēku vajadzībām. Ja materiālu piemēro vai izmanto nepareizi, tad rodas problēmas.
Tā man piemēram dzīvojamo ēku pirms 60 gadiem būvēja vectēvs, kam ne sapņos nerādījās, ka būs tādi skaļruņi mājā uz 80~100W jaudā. Un tā manam radiniekam patīk skaļa mūzika, bet mājas starpstāvu koka pārsegums ~160 kg/m2 ir pārāk viegls. Un tu cilvēk esi spiests klausīties mūziku.
Es te minu tikai vienu piemēru, kur pārāk viegla konstrukcija man pašam nodara raizes.
Arī lasot celtniecības problēmas, kas uztrauc cilvēkus, rakstos saskaries ar grauzējiem sienu izolācijas - minerālvates, putuplasta modernajos materiālos. Arī iepriekšejā darba vietā pats saskāros ar peļu problēmu, kas dzīvoja aiz sienas riģipša, jo vēloties veikt ātru un vienkāršu remontu darba devējs bija to uzmontējis sienai. Bet tā, ka tur man jānakšno nebija, tad tās jau tikai romantiskas atmiņas par tukšo sienu konstrukcijām pie mūra.
Kā AmatniekaG rakstā minēts, var jau izmantot ķīmiju to uzreiz iestrādājot sienā, bet tas jau gaumes un naudas jautājums.