Ir ideja nokraut čuguna krāsni ar tādiem. Kur tādus var dabūt?

Var jau protams pirkt gatavus pirtij domātus akmeņus lielveikalā, tikai tādus pašus var salasīt, pilnīgi par velti, tīruma malā akmeņu kaudzē. Tie tikai jāpazīst.

Ja tu uz akmeņiem ūdeni netaisies liet, tad kā pareizi teica Didzisp, laukakmeņus vari salasīt tīruma malās.
Ja gribi laistīties ar ūdeni pirtī, tad vajag akmeņus dūres vai divu dūru lielumā ar smalku rakstu vai sīkiem graudiņiem.

Piekrītu Brinkmaņa kungam, bet tā ir tikai viena puse. Pēc mūsu senču pieredzes lai pirts būtu veselīga un pildītu savas tiešās funkcijas (attīrīt organismu no drazām)akmeņi pirtij jāizvēlas rūpīgi ne tikai pēc lieluma, raksta un t.t. bet obligāti jāņem no upes, kur ir atradušīes ilgāku laiku. Akmeņi paši pēc sevis uzņem informāciju no apkārtējās vides un glabā enerģiju, gan slikto, gan labo. Lasīt akmeņus pirtij pa ceļu malām un laukos nav prātīgi. Nav arī prātīgi savā zemes gabalā izvietot skaistu laukakmeni iepriekš nezinot ko tas izstaro. Gribiet ticiet, gribiet neticiet, bet tā ir un par to zināja mūsu senči. Piemērām lai novadītu āderu starojumu no mājas pamatos tika ielikti īpašu atlasīti akmeņi, pie kam tie vēl bija pareizi jānovieto. Kāpēc pirtij jāņem akmeņi no upes? Tāpēc ka tekošs ūdens attīra akmeņus no negatīvās enerģijas un noguļot upē vairākus gadus tie attīrās. Kāpēc senči veļu mazgāt gāja uz upi? Vienkāršāk paņemt ūdeni akā un tur pat pagalmā izmazgāt un izskalot baļļā. Pieņemsim sievietēm ieteicams savas zelta un sudraba lietas laiku pa laikam paturēt zem tekoša ūdens, lai ''noskalotu'' uzkrāto negatīvu. Sievietes mani sapratīs jo zin, ka laiku pa laika sudrabs paliek pēkšņi tumš, tas nozīmē, ka ir uzņemis parāk daudz negatīva un ir pienācis laiks to attīrīt. ja par daudz te filosofēju , atvainojos :)

paldies visiem...

to Didzisp: kā tādus var pazīt?

Nu es kā tīri tehnisks cilvēks varu pateikt to, ka sudrabs paliek tumšs oksidācijas procesā (pastāvīgā saskarē ar skābekļi) VArētu arī par tām enerģijām pastrīdēties, taču esmu noguris

Vai Daaa domā tās enerģijas, kas minētas ; delfi,tautasbalss, forums,filosofija,par mirušajiem;-vai runa ir par "saules vēja"-Zemes magnētiskā lauka,sadarbības blakus efektiem, vai par literatūru(verbālo-teikām)?

Par akmeņiem var palasīt šeit [www.rusbani.ru]
Par labajām un sliktajām enerģijā var strīdēties daudz. Senčiem jau nebija automātisko veļasmašīnu, bet ja būtu, tad diez vai sievietes salīkušas čakarētos ar veļas mazgāšanu aukstā upes ūdenī. Būtībā visi apaļie laukakmeņi ir kādu laiku atradušies ūdenī, jo tikai tā tie varēja noslīpēties. Tas, ka akmeņus pirms likšanas krāsnī vajag nomazgāt, ir taisnība. Nezinu kā ar tām enerģijām, bet netīrus dubļainus akmeņus labāk krāsnī nelikt. Un vēl, interesanti kādu enerģiju iegūst pirts akmeņi, kad pārdzērušies veči uz tiem uzlej "digitālo alu" no plastmasas pudelēm. Es uzskatu, ka pits lietām vajag pieiet racionāli. Nav nekādas vajadzības pirkt lielveikalā importa akmeņus par bargu naudu. Pirtij mierīgi derēs parasti, latviešu zemnieku sviedriem slacīti, laukameņi. Ko dos no upes izcelti akmeņi, ja vēlāk pirts tiks izmantota nevis ķermeņa attīrīšanai un veselības uzlabošanai, bet gan izklaidēm, izvitrībai un dzeršanai. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka tā taisās izmantot savu pirti jautājuma autors, tas tā vairāk pārdomām.

Zinātāji ieteica:
Tuvumā vāktus piemērotu izmēru akmeņus jāsaber uz zemes un jāatstāj uz pāris stundām saulē. Pirtij jāatlasa tos, kas vairāk uzsiluši.
Tad nevajadzēšot reizi piecgadē izvākt no krāsns tādus, kas sabirzuši putraimos.

Ir vēl tāda metode. Sakarsē akmeņus ugunskurā un pēc tam uzgāž virsū aukstu ūdeni. Tie akmeņi kuri saplīst neder nekam. Jāņem tie akmeņi kuri visilgāk čūkst un nepaliek slapji, jo tajos saglabājas visvairāk siltuma. Pats gan nēsmu izmēģinājis šo metodi.

jūrā akmeņi ir jālasa.
1. tiem būs sāļi iekšā,
2. tie nesabirs lupatu lēveros, jo nu gan jau saprati.
3. Vidzemes jūrmalā,tuvāk Rojai) ir dabujami apaļi un lieli eksemplāri (klasiskiem laukakmeņiem līdzīgi), kurzemes jūrmalā (jūrkalnē) dabujami plakani eksemplāri (manuprāt labāki, jo plakani palikuši trinoties vienam pret otru - līdzarto iegūstot rūdījumu un izturību)

Es gan nēsmu pārliecināts, ka, piemēram, no Ladgales vajag speciāli braukt pēc akmeņiem uz kurzemes jūrmalu. Diez vai mūsu senči tā darīja, bet tā pat tīri varēja nomazgāties savās pirtīs.

Pirtī izmantojami ir melnie laukakmeņi ar smalku graudu- tie ir divreiz izturīgāki kā parastie laukakmeņi, bet lai atvāktu ir nepieciešams ļoti liels akmens daudzums(no 100 tonām akmens, trīs derīgas pirtij)

Ja negribam, lai akmeņi degungala vienkārši uzsprāgst, tad meklēšanai būs jāpieliek lielas pūles. Atceros kolhoza laikus, kad divas nedēļas pirtsmeistara vadībā dzīvojāmies pa akmenskaudzēm, 5 akmeņi uz trijiem skaitījas traki veiksmīga diena. Nebrīnītos ka pēc pareizajiem akmeņiem kāds no Latgales uz Jūrmalu būtu pat kājām gājis.

Var jau būt, ka es esmu analfabēts pirts lietās, bet akmeņi nu nav jau tāds retums. Parasti olveidīgie granīti, kuri pasitot viens pret otru ir skanīgi ir labu labā manta, olveidīgie tamdēļ, ka siltums vienmērīgāk sasilda visu krāvumu. Tikpat labi var arī neregulārus ņemt, galvenais lai nav čaganais granīts, bet tos uz aci jau var pamanīt un uzsitot plīst kā traki. Dūres olas arī glaunāk izskatās (varbūt).
Tāpat man arī jocīgi šķiet ka akmeņi plīst pirtī. Manuprāt, sakarīga izmēra krāvums slapjai pirtij bez gāzēšanas dos vajadzīgo temperatūru un nav tur jāpārkurina, lai būtu jāgāž uz sarkaniem akmeņiem ūdens un pēc tam jāžagojas no ektrēmā tvaika. Plus vēl atvērts ūdens kastrolis krāvumā dod patīkamu vienmērīgu tvaiku, ir pat tādi šņukuri, kuros lej iekšā zāļu tējas vai ko tādu, lai vienmērgs aromāts tvaicētos ārā. Maigs tvaiciņš un nieka 60 grādi ir ideāls slapjai pirtij - tā ka nekāda tur baltkvēle nav vajadzīga. Savukārt saunā, kur 90 un 100, tur vispār man šķiet nekas nav jāgāž vēl virsū - tas ir tāds kā latviešu dzērājbarbarisms apvienojumā ar somu tehniku. Īsāk sakot piekrītu apgalvojumam, ka nav tur tik ļoti cimperlēties ar akmeņiem, īpaši ja ir vienalga, kur līst iekšā - saunā vai slapjajā pirtī. Pretējā gadījumā tāpat lielākais prieks ir, ja pēc gara uzmešanas, kāds nolec no lāvas un paliek pēdējais stiprākais un tur jau akmeņiem pilnīgi nekāda sakara vairs nav.

Vēl ir tada štellīte kā ziepjakmens. Neesmu dzīvē baudījis, bet kā soms, kurš tos tirgoja teica, ka pirtij tie ir mersedess - ilgi un vienmērīgi siltumu tur un arī uzmetot garu, tvaiks nerauj pirtij jumtu nost, bet lēnām iztvaiko. Mersedesa cenā arī. :)
Arī par to čugunu.
Tur ir tas pats triks ar pārkurināšanu. Uzkurina nikni un paša pīķī lien iekšā un tad ir tāda karsta metāla smaka gaisā, kas nav feini. Es teiktu, ka visos gadījumos ir pirms iešanas iekšā jāizvēdina un jāiet iekšā, ka kurējiens jau ir beidzies un kas par daudz tas par skādi.

Vilnis_Radio,viss atkarīgs no pirts krāsns konstrukcijas. Ja krāsnij vaļēji akmeņi, tad tos vienkārši nav iespējams uzkarsēt līdz augstai temperatūrai, bet ja kartīga mūrēta krāsns slapjajā pirtī ar slēgtiem akmeņim, tad gan akmeņi jāuzkarsē līdz vieglam sārtumam, lai visi sodrēji nodeg. Kā reizi uz sarkaniem akmeņiem ir jāmet gars, jo tikai tad tas ir "viegls". Ja pirtī vienkarši vāra ūdeni, tad gan tādā pērtuvē ir smags gaiss un nav ko elpot. Uz saunas tipa krāsns atklātiem akmeņiem, pie 100 grādiem pērtuvē, mest garu ir pilnīgi nepareizi, bet nu labi, ne jau par kļūdām pēršanāš procesā iet runa.
Var jau protams pirkt par dārgu naudu visādus ziepjakmeņus(ja "krāniņs" par īsu, tad kaut kā jau jāzīmējas) un pec tam domāt, ka sēž Mesedesa pirtī:),bet ticiet, no tā pirts labāka nepaliks. Daudz svarīgāk par akmeņiem ir pareiza pirts konstrukcija ar pareizu ventilāciju(tad nevajadzēs pērtuvi vēdināt pirms pēršanās) un veselīgs pēršanās process.
z, nebūs Tev gadījies īstais pirtnieks, vai ne pa tām akmeņu kaudzēm rakāties:). Tak jebkurā laukmalā var salasīt pietiekami labus akmeņus krāsnij. Nezinu, vai ir vērts meklēt pašus siltumietilpīgākos akmeņus(tādus jau noteikti meklēja z), vai vienkāršāk sakraut vairā parastus akmeņu krāsnī- efekts būs vienāds.

un tā visu mūžu... pirtij kurtuvē akmeņus no pirmās žogmales, būs tak gana labi, ja nekurinās tik stipri... lāvai materiālu no pirmās dēļu čupas, nevis meklēsim apsi, būs tak gana labi... sienu siltinot neliksim prettvaika plēvi, bet to, kas pie rokas, būs tak gana labi... apkures sistēmai cauruļu diametrus izvēlēsimies uz aci, nevis aprēķināsim, būs tak gana labi...
māju jau nebūvēsim dzīvošanai, bet lai būtu, kur dažreiz pavadīt laiku, būs tak gana labi...

sen jau izmiris pasūtītājs, kas būvēja SEV un kuram par SAVU naudu vajadzēja VISLABĀKO, šobrīd ķeksītim būvējam, lai tik kaut kas būtu...būs tak gana labi...

Kaut kur tepat forumā agrāk tika minēts, ka akmeņus vajagot savākt - ugunskurā riktīgi uzkarsēt un palaistīt ar ūdeni. Tie, kas nesaplīst, ir gana labi.

vēlreiz, atkārtošos.
Tie kas tic enerģijām ņem akmeni no upes, jo tur nāras to visādi apmīļojušas, mazās zivtiņas apskrubinājušas, un vardītes savu laiku ar pasēdējušas virsū - īsāk sakot akmens daudz ko labu piedzīvojis.
Realitātē, ūdenī bijis akmens ir piedzīvojis ļoti daudz ekstrēmus laika apstākļus - izbaidījis ne vienu vien sasalšanu atdzišanu, upītē ledus iešanu, koku un sīkzaru dauzīšanos - īsāk sakot ūdenī akmens ir norūdīts.

Par to akmeņu kraušanu ugunskurā un tad laistīšanu - pilnīgs sviests.
Realitātē, savos, tuvu 30, ar esmu pieredzējis, bet no tēva un tēva tēva esmu dzirdējis. tad kad vecajos labajos laikos līda līdumu, un uzdūrās lielākam akmenim (vērts būttu pieminēt ka traktoru nebija) nevienam prātā neienāca 18 zirgus kolonā iejūgt un vilkt akmeni malā.
Labs līdumnieks vakarā aizkūra ugunskuru pa vējam uz akmeni, sameta virsū zarus no cirstajiem kokiem, īsāk sakot karsēja akmeni, un tad gan tehniku nezinu, bet tad kad roku pie akmeņa nevarēja piedurt, lēja virsū uzreiz daudz aukstu akas ūdeni.

p.s.
vecmāmuļas veļu uz upi gāja mazgāt, jo upē ūdens ir mīksts, akā ciets. un tur vēl ir fīčas ar skābekli.