Jautājums profiem!!!
Ko darīt, ja planējot būvbedri ( dziļums 0,6 m )parādās t.s. plūstošās smiltis, traktors izraka 2 kausus smilts un tas viss aizbira. Smaka, kā purvā!!!

Es ceru, ka inženierģeoloģija ir pasūtīta. Jāzina, vai zem smiltīm nav organikas iegulas, tas var kardināli ietekmēt pamatu ēkai. Papildus būtu jānoskaidro vai gruntsūdens nav agresīvs pret betonu, tas arī mainā pamatus.
No jūsu raksta saprotams, ka ir ļoti augsts grunstūdens ar organiskas dabas piejaukumu.
Pašlaik vienīgāis ieteikums ir gruntsūdenī iekšā likt koka režģodu un uz tā būvēt karkasa ēku. Koks ūdenī nepūst un to sērūdeņradis ietekmē mazāk nekā betonu.

Paldies Ivar!
Ģeologi būs trešdien, tad jau būs zināms!!!
Ja ir iespēja var būt vari dot konsultāciju???

Vai nebūtu vietā citāts iz J.Birša raksta "Alternatīvi pamatu izbūves veidi" žurnālā Māja.Dzīvoklis 1/2007:
"Mūsu senči centās no mitruma izvairīties nebūvējot mājokļus mitrās vietās".
Domāju, ka pārskatāmā nākotnē māja labā vietā tālāk no (ūdens)galvaspilsētas būs krietni vērtīgāka par mitrajām pierīgas pļavām, kam piemērotāks izmantošanas veids būtu ganības.

Tā nu nav Vienstāv. Tieši otrādi, nākotnē būs vērtīgas tās zemes, kas tuvāk Rīgai ar da jebkādu grunts sastāvu. Senčiem vienkārši bija ļoti plaša iespēja izvēlēties kur būvēt. piemēram Skandināvijā, kur pārsvarā ir vai nu klints, vai purvs, visas labās vietas jau ir apbūvētas, tagad nekas neatliek kā apgūt purvainās. Nu neko, būvē uz pāļiem.
Ragnaram ieteiktu- noteikti izvēlēties būvēt plātņveida panmatus, nevis lentveida. Pēc ģeoizpētes jāsaprot cik liels ir plūstošais slānis un iespēja ka tas sēdīsies vai citādi kustēsies. Var zem betona plātnes veidot šķembu uzbērumu un zem tā likt ģeorežģi.
ja ir interese varu ieteikt čali, kurš nodarbojas ar plātņveida betona pamatiem.