Kāds ir tādas izmantojis vai taisās izmantot jumtam? Pec skata līdzīgas kā parastais šīferis, nu drusku biezāks. Poļu IZOPOL ražojums. Reklamas materiālos jau viss izskatās forši. Ilgmūžība, patīkama cena, uzklāšanas vienkāršība un tas , ka pēc tam pa to jumtu var staigāt. Tagad gribētos ko uzzināt no tiem , kuri praktiski ir darbojušies ar šo te materiālu.

Uz jušanu tas pats kas vecais šīferis vien bija. Nu varbūt bišķ gludāks. Darbošanās ar tāpat, kā parasti - nu tur latojums etc., tik stiprināšanai izmantojās skrūves ar gumijas paplāksni un spec. plastmasas micītēm ar ko piesegt skrūvvietas, kas gan dažkārt mēdza norauties. Leišu tāds pats izstrādājums (laikam bii eternit) esot lētāks bet ne tik labs. Kā jau cietām plāksnēm, pa virsu tāpat bailīgi staigāt, ka neielauž, attiecīgi visa plāksne pisec.

Materiāls pēc īpašībām labāks par neelpojošiem Rannilu vai citu skārdu,Onduline un visiem līmētiem bituma jumtiem. Spāru soli var likt ļoti retu, virs 1,2m un tad šo segumu var montēt no bēniņu apjoma puses, to izbāžot caur latojuma režģi.
Tā ir liela priekšrocība montāžai.Tas ir vidēji smags ~20kg lielā loksne un ja ir vienkāršas konstrukcijas jumts-divslīpu, tad uzklāšana ir tīrā bauda.
Te ražojumā nosacīti kaitīgās azbestcementa šķiedras vietā izmantotas minerālvates materiāla šķiedras.To vismaz leiši bez tradicionāli pelēkā ražoja krāsotus 5 dažādos toņos, bet tā, ka materiālu var krāsot ar minerālkrāsām, tad iespējami arī citi toņi.
To stūrus viegli piezāģēt izmantojot rokas stūra slīpmašīnu ar disku akmens materiāliem, caurumus montāžai viegli urbt ar cietkausējuma urbi.
Materiālam nav nepieciešama kondensātplēve un vēja plēves. Vienīgais trūkums,ar kuru saskāros montāžā bija plastikātu distanceri, tie slodzes iespaidā plīst, tapēc manuprāt labāk ir vectēvu metode, kur saplāksnēm zem naglu galvām ir svina skārds 1..1,5mm biezumā.