Labdien,

Cik dzirdu, tie, kas būvē ģimenes mājas no keramzītbetona blokiem, to parasti dara no 30cm bieziem un siltina ar 10cm biezu siltumizolācijas (parasti akmens vates) kārtu.

Jautājums, kamdēļ gan ne no 20cm bieziem blokiem ar 20cm akmens vati?
Pēc Novika grāmatas, 2 stāvu mājas nesošajām sienām ar 20cm pietiek.
Dzelsbetona pārsegumiem jābūt 12cm uz sienām. Pat uzliekot tos 16cm
uz sienām, vatei atlikušie 4cm atsver 20cm bloka trūkumu tajā vietā.
(Un, pat ja neatsvērtu, tad 20cm vates visur ļautu uzšķaudīt uz šādu
"aukstuma tiltu".)

Ja nu tomēr tā neviens nedara, tad kāpēc? Vai tad nav vērts, lai
paceltu sienām siltumpretestību?

Ja dara, pastāstiet, lūdzu, kā visprātīgāk nosiltināt mūra māju no
ārpuses ar 20cm vati---vai lietojot 200mm Paroc FAL 1---"fasādes
lamellas apmešanai"? Vai ir citi jēdzīgi varianti?

Jau iepriekš pateicos.

Paruna vēsta..'dubults neplīst' un šī patiesība noved pie nepārdomātas izšķērdības.
Teorētiski ir viena nianse, kaut arī ēkas projektēšanas aplēsēs tā nav obligāta. Runa iet par sienas siltuminerces rādītājiem, tas ir laiks, kurā konkrētā siena sasildīta līdz , piemēram 20 grādiem atdzīsīs vai uzsils par 10 grādiem, ja āra gaisa temperatūra būs 10 vai 30 grādi. Šo faktoru pie ūdenstilpnēm mēs izjūtam mazāk, bet kontinentālā klimatā piem Latgalē, kur vasarā diennakts svārstības var sasniegt 30 grādus, tas būtu ievērtējams.
Dotā iemesla dēļ ēkās ar aukstiem bēniņiem vasarā ir uzturēties patīkamāk nekā mansardtelpās bez bēniņiem, kas segtas ar skārdu vai bituma dakstiņiem.

Par to "dubults neplīst" un izšķērdību---vai domāts, ka izšķērdība ir biezāku bloku lietošana nekā nepieciešams, vai biezākas siltumizolācijas lietošana?

Par siltuminerci būtu skaidrs---trešo daļu no mājas sienu siltuminerces es būtu aizmetis prom. Bet, ņemot vērā dzelsbetona pārsegumus, šķiet ka šādas mājas kopējā siltuminerce vēl arvien būtu stipri pārāka par koka mājām, arī ar fibrolītu kaut no abām pusēm apšūtajām. T.i., man kā nespeciālistam vēl arvien šķiet, ka šāda izmaiņa, kas pie tam nemaina sienu kopējo biezumu, varētu būt visumā pozitīva...

Vai kādam ir vēl kādi ieskati šajā jautājumā? Un kā pareizi siltināt mūra māju ar vismaz 20cm izolācijas?

Paldies.

Izšķērdību biju domājis tieši par sienas stiprībai nevajadzīgu bloku biezumu izmantošanu, bet te vienkāršas atbildes nav.
Analizējot siltumizolācijas nepieciešamību un lietderību no būvfizikas viedokļa ir divi atskaites objektīvi un viens pusobjektīvs rādītājs, kurš ievērojams projektējot siltumizolāciju. Kā pirmais mināms : 1)nekādā gadījumā ārējā norobežojošā konstrukcijā nedrīkst būt tāds kondensāts, kas no konstrukcijas nevar izžūt siltajā gadalaikā...seņču pieredze 2 ķieģeļu bieza siena, 15..23cm bieza guļbaļķu siena;
2) ir fizioloģiskas dabas rādītājs, tas nosaka to, ka norobežojošās konstrukcijas iekšējā virsmas temperatūra nedrīkst būt lielāka par 3 grādiem..šo faktoru izjūtam, kā pārprasto caurvēju, kur sēžot telpā ar kājām jūtam auksta gaisa plūsmu, bet nevienas šķirbas telpā nav.; 3) pusobjektīvais vai LBN prasības..tās balstītas uz cilvēces vajadzību samazināt siltumnīcas efektu kā sadedzinot kurināmo, tā samazinot vides siltumpiesārņojumu. Tā ārsienām ar masu zem 100kg/m2 pretestība Rīgas apkārtnē pie 18 grādiem telpās būs ap 0,2W/m2K, bet smagākai 0,25W/m2K.
Tādu rādītāju nodrošina 20cm bieza siltumizolācija, piemēram polistirols ar lamda ~0,041W/mK. Taču te nav ierēķināta atlikusī sienas konstrukcija. Tapēc normatīva izpildei praksē pietiek ar 8..10..15cm izolācijas slāņa, kas atkarīgs no sienas nesošās konstrukcijas.
Siltumizolācija vairāk par normatīvos prasīto..? Te jau jāsāk analizēt tādi faktori, kā šajā papildus siltumizolācijas ieguldītie primārie līdzekļi, kurināmā izmaksas un to pieauguma dinamika.

Pamēģināšu saprast minētos punktus...
1) Te laikam domāts, ka sienai jābūt tādai, kas nelaistu pārlieku daudz ūdens tvaika cauri---šo daudzumu, protams, var ietekmēt 30cm bloku nomaiņa uz 20cm. Savukārt, cauri izlaistā tvaika daudzumam nemainoties, lieks ne-higroskopiskas izolācijas slānis, manuprāt, neko ļaunu nedara---jo kondensāts atradīsies tajā pašā attālumā no tā ārmalas, ar tādām pat cerībām kādreiz izžūt.
2) Nesapratu. Nedrīkst būt lielāka par 3 grādiem... kā? Absolūti, Celsija? Lielāka nekā istabas temperatūra? Lielāka nekā āra temperatūra? Neviens variants neliekas pareizs. Varbūt nedrīkst būt vairāk kā 3 grādus mazāka nekā istabas temperatūra, lai gar ārējām sienām nevilktu auksts vējš, tālāk virzoties gar grīdu? Lūdzu, paskaidrojiet.
3) Man bija cerības, ka varētu uzlikt vairāk izolācijas, būtiski nepalielinot veicamā darba apjomu, tātad lieki tērējot tikai materiālu izmaksās. Ja tas izdotos, tad ticu, ka tas mājas dzīves laikā pagūtu atmaksāties ne reizi vien. Principā, ļoti pavirši rēķinot, liekas, ka par naudu, ko ietaupa lietojot par 1/3 plānākus sienu blokus, var dabūt materiālus vēl vienai 10cm izolācijas kārtai sienām un biezākai bēniņos. Bet, kā abas kārtas apvienot, es nezinu, un tas noteikti prasa papildu darbu. Tamdēļ arī domāju, ka varbūt ir vērts pirkt dārgākas siltināšanas plāksnes jau vajadzīgajā biezumā, ar cerību, ka to uzlikšana nav īpaši grūtāka kā parastajām...

Trīs grādi varētu būt starpība starp istabu un sienu, bet vai tiešām tie ir kritiski un reāli izpildās visam perimetram, nevis, piemēram, vienam aukstam logam? Daudzi joprojām par labāko apkuri uzskata siltu krāsni vai iekšsienu, un tur starpība noteikti ir lielāka.
Kad es sāku domāt par būvniecību, nospriedu, ka ideāla ārsienas konstrukcija būtu no savstarpēji stingri, bet bez aukstuma tiltiem sasietām nesošām malām (iekšējā kalpotu arī par termomasu) ar siltumizolāciju pa vidu.
Vienā brīdī sapratu, ka salmu ķīpa gandrīz ideāli sasien (loadbearing jeb Nebraskas konstrukcijas gadījumā nesošos) apmetumus, vienlaikus ideāli izolējot. Arī cordwood, ja to mūrē ar siltumizolāciju vidū.

'LIKBEZA'jautājumu risināšana interesentiem.
Mikroklimata noturēšna telpā ziemas apstākļos ir problemātiska, jo tā, ka ārgaisā pie -5..-10 grādiem ir ļoti maz ūdens tvaiku, tad šādam ārgaisam sasilstot līdz +18..grādiem, tā relatīvais mitrums būtu 10..15%. Mums-cilvēkiem vajag 50..65% relatīvā mitruma. To mēs cenšamies nodrošināt telpā kā netieši-svīstam, tā tieši- vārot ēst, krāsns apkure un citi faktori. Tātad starp ārējo vidi un telpu veidojas parciālā spiediena starpība, kur Brauna faktoru iespaidā vides entropijas cenšas izlīdzināties.
Tas nodrošina mitruma pārplūdi tvaika veidā caur konstrukciju uz āru. Veļa salā žūst, bet vispirms sasalst... Plūstošais tvaiks caur konstrukciju iziet cauri dažādām temperatūras zonām no +18 līdz -10. Un ja tvaika daudzums gaisa m3 kādā konstrukcijas šķēlumā ir lielāks par gaisa piesātinājuma 'rasas' temperatūras atzīmi, tad tad kondensējas ūdenī un samērcē konstrukciju. Liekais mitrums ūdens veidā palielina siltumcaurlaidības koeficentu, kas palielima siltumzudumus, kas vēl vairāk izsauc kondensātu, ja no iekšpuses pievadam ūdens tvaiku.
Ja mitrums vasarā nežūst, piemēram ēku noēno lieli koki, kas neļauj to insolēt un nav vēja, tad sienā pateicoties mitrumam un aktīvām ķīmiskām daļiņām, kā arī tam, ka gaisā ir mikroorganismu sporas ir izveidojusies vide sēnīšu augšanai.
Tas arī ir sienas pirmās minimālās siltumpretestības prasības nodrošinājuma līmeņa pamatojums..kondensātam vasarā ir jāizgaro.

Labi, kondensātam ir jāizgaro, nav šaubu. Esmu pat ar mieru ziemeļu sienā ielikt plēvi, lai tur tā nebūtu. Bet kad tiek runāts par kondensātu "konstrukcijā"---vai tiek domāts sienas nesošajā daļā (mūrī) vai jebkur? Jo siltimizolāciju palielinot, iespēja, ka kondensāts varētu būt mūrī, samazinās. Jebkurā gadījumā, vai kāds nevarētu uzrakstīt formulas, pēc kurām aprēķina, cik daudz mitruma kurā vietā uzkrāsies un kādas tam cerības no turienes izgarot. Temperatūru sarēķināt katram sienas šķērsgriezuma punktam māku, mitrumu ne. Paldies.

Mārtiņam Kriķim..labāk aiziet uz bibliotēku un paņemt grāmatu par būvfiziku, otra iespēja ir krievu saits [dwg.ru], kur iespējams iegūt grāmatu elektroniskā veidā.Taču, ja neizdosies sameklēt, raksti..tas aprakstā neizmantojot grieķu simboliku vienkārši ir laikaietilpīgs pasākums.
Tātad '..Bet kad tiek runāts par kondensātu "konstrukcijā"---vai tiek domāts sienas nesošajā daļā (mūrī) vai jebkur?'
Saruna par siltumizolācijas biezumiem. Principā sienas būvējot teorētiski pareizi, kā kažoku' vai blīvākam tvaika necaurlaidīgam slānim esot tai pusē, kur mitruma koncentrācija lielāka un konstrukcijai siltumizolāciju vai mazāk blīvu slāni liekot pusē, kur gaiss nevar saturēt mitrumu, problēmu nav.
Aplēses parasti ir vajadzīgas tur, kur mēs būvē fasādēs vai jumtā iesedzam tādus materiālus, kas mitruma tvaikus cauri nelaiž- stiklu, skārdu, ruberoīdu. Vai aprakstā minētie piemēri par blīvu kokaudzi ap ēku.
No literatūras, tradicionāli kondensāts viskrasāk izpaužas tieši sadurslānī kā vate iekšpusē un ķieģelis ārpusē. Taču šo procesu vienmēr jāskata kompleksā ar procesiem telpā. Tā normatīvos savulaik projektējot rūpniecības ēkās dušas, tās bija aizliegts novietot pie ārsienām. Arī pirtī, kur tehnoloģiski liederīgi ir siltumizolēt telpu no iekšpuses, ši problēma, ja pirti izmanto 1..2 reizes nedēļa nav aktuāla, neskatoties uz lielo mitrumu pirts izmantošanas laikā.