Ir vēlme ievietot tādu atsevišķās vietās zālītē vietās kur biežāk būs jāstaigā pēc malkas uz nojumi utt. Pirkt smiltis, skjembas, bruģi un maksāt par ieklāšanu tajos nelielajos gabaliņos īsti negribās.
Vai kāds var ieteikt no kāda koka baļķiem vislabāk to darīt un vai tie var būt sausi, jebšhu tikai zaļi?
Vai kāds zin ar ko vislabāk apstrādāt lai nesapūst tik ātri?

Milzīgs paldies potenciālajiem komentētājiem.

Spiedienimprignēšana vienīgais veids ar ko koks zemē nepūst ~15 gadus (Tanalith, Wolmanit). Baļķiem jābūt bez mizas, garums - kādu pašam nebūs slinkums zemē rakt. Sausiem obligāti nav jābūt, vislabāk priede - tā labāk iesūc ķīmiju. imprignēšanas krāsas - netīri zaļa un brūna. Cena par tādu imprignēšanu ~20Ls/m3. Vislabāk bruģim izmantojas atgriezumi no virpoto guļbūvju baļķiem, kuriem jau ir izdrāzts kaķējums, tad tie kompaktāk zemē liekas un manuprāt arī smukāk izskatās (visi vienādi). Manuprāt puļķiem vajadzētu būt ~20cm gariem.

Es gan nēsmu redzējis desmit gadus vecu koka bruģi, par piecpadsmit gadiem nemaz nerunājot. Tāds baļķu bruģis labi ja iztur dažus gadus, sūcini to ar ķīmiju vai nē, lietus vienalga visu izskalo ārā. No egles vai priedes vispār ir bezjēdzīgi taisīt. Vasarā saulē šai kokā rodas plaisas un lietus ūdens brīvi tek baļķī iekšā un pret to neviena imprignēšana nepalīdz. Man ozola bluķi pa gadiem sešiem sapuva tā, ka visa tā padarīšana sāka ļodzīties. Pa ziemu vēl arī tādu bruģi izcilā sals. Vārdu sakot, var jau čakarēties un rakt bluķus zemē, bet ilglaicīgi tas nebūs noteikti. Jebkurš koks ļoti ātri sapūst, ja tam ūdens tek pa galu iekšā.

Didzi - tu esi nekompetents lohs !!! Pazuudi no foruma. ej uz www.durikiem.lv

ppa, var jau mani saukt kā grib- mums jau demokrātija. Parādi man piecpadsmit gadus vecu egļu baļķu bruģi teicamā kārtībā un tad nosauc par lohu. Jā, tūlīt būs teksti par to, ka toreiz lūk nebija spiedienimprignēšanas , bet pēc gadiem atkal būs teksti, ka vecā imprignēšana nebija tik laba kā jaunā. Prece ir jāpardod un lohi pircēji ir jāatrod. Es tikai stāstu savu negatīvo pieredzi ar baļķu bruģi.

Mjaa, izskataas ka tas laikam taads pagaidu variants. Kaimins gan man staastiija ka tikai ne priedi. Vaigot lapu, tjipa ozolu blukjus.
Ja tiem velliem apakshaa paklaaj ruberoidu?

Drīzāk krietnu slāni rupjas grants ar meliorāciju (noplūdes iespēju lejup), lai ūdens koka tuvumā uzkavētos iespējami mazāk.

...aizsardzībai pret mitrumu derētu izbūvēt jumtu, vislabāk arī sienas-telpai paredzēt labu šķērsvēdināšanu, koku guldīt uz betona pamatnes ar hidroizolāciju...tas viss pagarinās zemē norakta koka mūžu par pāris gadiem.

Nezinu, ko visi te sastresojušies, varētu padomāt, ka to bruģi visam mūžam taisa - toties smuki. Un nu nav tā, kā te daži paranoiķi par to pūšanu raksta - ūdenī tak arī pāļus no koka dzen, un jahtu piestātnes pat taisa i nekas - nav beigtas pēc pāris gadiem. Vecajās ostās koka pāļi desmitiem gadu bez problēmām stāv - un visu gadu ūdenī un salā un lietū. Vajag galvenais ar riktīgu antiseptiķi nolaist - kādu indīgu beici un lieta darīta. A tā visur tas standarta betona bruģis ju līdz vēmienam...

Pāļi ūdenī ir pavisam cita lieta. Koks zem ūdens var atrasties simtiem gadu, jo gaiss netiek klāt un pūšana ir ļoti lena. Tā pat elektrības stabs var nostāvēt uz betona pastaba piecdesmit gadus un nekas, jo koks dabū pēc lierus izžūt, bet, ja tas pats stabs ir ierakts zemē, tad tas nopūst daudz ātrāk. Broblēma ir vietā kur stabs nāk ārā no zemes. Šai vietā koks ilgi stāv slapjš un tam brīvi tiek klāt gaiss. Baļķu bruģis atrodas pašos nelabvēlīgākajos apstākļos, kādus vien var kokam atrast. Pa galu lietus laikā brīvi tek iekšā ūdens, visu laiku apkārt mitra zeme un gaiss. Neviens koks ilgi to nevar izturēt. Protams, ja naudu nav kur likt, tad jau var taisīt baļķu bruģi. Kādu laiku jau turēs un tad atkal meistariem būs darbs un remonti nekad nebeigsies, bet tāds jau mūsdienās ir celtniecības princips- neko netaisīt kapitāli.

"riktīgs antiseptiķis"- tā ir kārtīga inde, ūdens to šķīdinās un novadīs augsnē- vajag netālu šim ekskluzīvajam celiņam iestādīt kādu ēdamkultūru- kaut vai ābeli- un dažādas slimību mutācijas garantētas turpmākām paaudzēm...varbūt nevajag tik gari mocīties: antiseptiķi var pievienot rīta kafijai jeb izsmidzināt telpā kā dezodorantu...

Ko te var murgot - nesaprotu. Pāļiem tak piekrastes sargāšanai puse ārā, un puse ūdenī, un nekas - nepūst. Un par riktīgu antiseptiķi gan nav taisnība - parasti tie ir smago metālu sāļi, nu, piemēram hroma3 vai vara2 sāļi. Tie iesūcas kokā, ar to noreaģē un nekas tur vairs ārā nemazgājas. Kā tad agrāk dzelzceļa gulšņus taisīja - tāpat - izmērcēja koku darvā un viss, un stāv 50 gadus. Ja pareizi uztaisa, tad koka bruģis ir super lieta un nav ne indīgs ne pūstošs. Tas, ka pie mums neviens tādu mantu jau sen vairs ne zin ne māk uztaisīt - nu tā jau ir cita lieta. Ir jau redzēti āksti, kas saliek zemē plānus koka plācenīšus un apsmērē ar Pinotexu un laimīgi...tā rodas tās sliktās atsauksmes.

Taisi celiņu visrs ūdens no pāļiem un staigā laimīgs, bet tie paši pāļi zemē sapūs. Dzelzceļa gulšņus liek horizontāli un ūdens netiek pa galu kokā iekšā. Ja antiseptiķīs šķīst ūdeni, tad tas tik pat labi ar lietus ūdeni izskalojas un aiztek augstnē. Koka darva ir ekoloģisks materiāls un tai nav nekas kopīgs ar hroma un vara sāļiem. Diez vai kādam patiks staigāt pa melnu darvotu koka bruģi.

Paldies par diskusiju.
Starpcitu visādos dabas parkos esmu tadu balkju brugi redzeejis. Negribas ticeet ka tiek mainiiti ik pa 3 gadiem.
Laikam jāiemet zemē ~ 0.5 m dziļumā. Tad jau maniis peec laika. Ja sapuus tad likshu brugji, bet pagaidaam pa leeto...

Dzelzceļa gulšņus savulaik piesūcināja ar arsēniem un tagad ir samērā liela problēma, lai tos utilizētu neizkaisot tos arsēnu savienojumus pa puspasauli. Līdzīgi ir arī ar vecajiem telefona un elektrības stabiem. Izmantot tos apkurē sanāk pat ļoti neveselīgi, it īpaši, ja tas notiek ilgstoši.

Palasot komentārus, radās vēlme padalīties ar savu pieredzi un zināšanām.
1)Aizejiet uz Lido krasta ielā - tur koka bruģis ir ierakts ļooti sen, bet izskatās, kā nesen ierakts. Vēl zinu daudzus tādus objektus. Ja pareizi viss darīts un ar pareiziem materiāliem, visam jābūt Ok. Vienīgais mīnuss, ka ziemā var slīdēt, kā jau jebkuršs piesūcies un sasalis koks.
2) "pareizais" koka bruģis būs vēl dārgāks par betona bruģi - 6-10Ls/m2
3) zem spiediena piesūcinātajam koka bruģim jābūt no priedes, kas pirms apstrādes nožāvēta. Tad aplieva būs piesūcināta ar koksnes konservantu, bet serde pati par sevi lēnāk pūs, jo ir pat nedaudz toksiska mikroorganismiem.
4) Vislabākā ķīmija tik tiešām bija arsēnu un hromu saturošā inde - tāds koka bruģis drīzāk novecotu morāli, nevis mehāniski. ES šī inde tagad ir aizliegta, tāpēc jācer, ka mazāk kaitīgie aizvietotāji, kas nav ilgtermiņā pārbaudīti, tomēr 15-20 gadu kalpošanas laiku garantēs. Ja nē, pēdējos gados ieraktie elektrolīniju stabi pie pirmās vētras visi apkritīs.
5) Ja kādam vēl ir arsēnu saturošo impregnēto kokmateriālu atkritumi, vislabāk tos norociet kaut kur sausākā vietā (piemēram mājas pamatos). Utilizēšana būs dārga, bet dedzināšana un pelnu bēršana dārzā var izraisīt vēzi. Kamēr šī ķīmija ir koksnē, tā tur arī paliks, jo tā koksnē veido udenī nešķīstošus savienojumus. Tāpēc krastu stiprināšanai šādus pāļus varēja izmantot, un nekāds kaitējums videi netika nodarīts.

Ja tomēr neticat zinātniskajiem pēdtījumiem, ka ķīmija no impregnētajiem kokmateriāliem nenonāk vidē, rociet iekšā sveķainas lapegles bruģi. Bet Dieva dēļ ne lapu koku vai vēl nez ko. Citādi sanāks kā Ventspils parkā - visi vidi bruģim izpuvuši tā, ka kaklu var aplauzt pa tādu staigājot. Saucās - ietaupīja pārsimts latu (varbūt tas bruģis jau aizvākts, jo to pēdējo reizi redzēju pirms pāris gadiem).