Padalieties, lūdzu, ar kompetentiem ieteikumiem par privātmājas aprkures un ūdensvadu caurulēm - kādas ir priekšrocības vara caurulēm, kuras maksā 7-9 reizes dārgāk metrā, salīdzinoši ar plastmasas/slāņainām henko trubām?
Paldies.

daudzslāņu plastmasas caurules.

Es speciāli savienoju visus sistēmas elementus ar vara caurulēm un tikai tādēļ palaižu 16mm vara cauruli vismaz 10m garumā 1,5m dziļumā uz sūkni, lai būtu mierīgs prāts, ka elektronoplūdes gadījumā tas kas ir dušā nepaliks stīvs, jo tu jau nezini, kādi amatnieki nāks nākotnē, un vai neatvienos zemesvadu, un drošs zemesvads tāpat maksā un jātaisa, bet elektroapgādes zemesvadu par drošu uzskatīt nevar, jo avārijas gadījumā, kur citur, viņā pašā var nokļūt sprieguma kritums.Pārējo, kur nav jāgrābstās ar slapjām rokām, noteikti var ar plastmasas caurulēm lai lētāk.

Varbuut tomeer labaak ieveerot LBN noteiktaas prasiibas.

Kaut kur lasīju, ka "parastās" vara caurules dzeramajam ūdenim ne visur drīkst izmantot, vajagot likt "speciālas" lakotās.

Daudzslāņu caurulēm jāplāno savienojumus skaits, jo caurules varbūt arī maksā lētāk, tak katrs savienojums to lētumu stipri nomazina. Un tā daudzviet varbūt pat iznāk izdevīgāk ielikt liekus metrus caurules, lai iztiktu bez savienojumu lietošanas.

to roba;
Tiem, kuri savulaik ievēroja kautkādustur noteikumus, ir stiklašķiedras siltumizolācija, azbests ventilācijas kanālos, radioaktivi izdedži zem grīdas, azbesta šīfers uz jumta, DDT dārza augsnē un kaulos u.t.t.

nezinu kaa citiem,bet es ieliku Henko caurules apkures sisteemai,un man tie savienojumi regulaari tek.Kaa tik kaads bik uzvaara katlu,taa visi savienojumi peec tam jaapaarvelk....zb jau. Tagad perinu domu,ka pamazaam jaamaina nost uz liimeejamaam.Bet gan jau tur ar kaut kas nebuus laaga.Bet vara es pats nemaaceeshu salikt :))

Jautājums ārpus tēmas COLLŠTOKAM.

Ko domāji par radioktivitāti izdedžiem?

collštoks, izmantot ūdensvada trubas kā zemējumu jau arī ir tāda krievulaiku tradīcija un faktiski ir nepareizi. Pašas ūdensvada trubas vajag savienot ar zemējuma kontūru, kurš ierakts zemē. Ja uz vara trubām tiks virsū fāze, tad dušā būsi stīvs tā kā tā, jo pret soļa spriegumu nekāda vara truba nepasargā.

Soļa spriegumu definē pie strāvas noplūdes zemē. Tā kā vara caurules savienotas ar lodēšanu, protams ir vietas, kur tiek arī skrūvētas, tad nekāda labā zeme tā nav. Bet no "zemes" šo cauruli pasargāt nav iespējams. Tāpēc, ja tā būs zemēta, vienalga potenciāls uz to būs zemāks pret zemi, kā nezemētai. Stāvot uz mitras grīdas būs potenciālu starpība un jo labāk zemēta ūdensvada caurule, jo šis potenciāls būs mazāk bīstams.

Tur jau tā kieta Rx, ka ūdensvada trubu vajag sazemēt. Naivi cerēt, ka ar 1,5m garu ūdrenī iemērcētu trubu, būs nodrošināts labs zemējums.

Nu paskatīsimies no otras puses ;) No kurienes mēs to raustīšanos dabōnam. Ja no ūdensvada - protams labāk riktīgs zemējums. Bet ja nu španungu dabū no cita avota,kaut vai draņķīgi sazemētas, vai vispār nesazemētas veļas mašīnas? tādā gadījumā pašiem labāk būt mazāk sazemētiem :D - mazāks španungs raustīs mūsu muskulīšus. Kā saka - katram kokam divi gali. Elektrības gadījumā labāk, ka sausi ;) Ja zemējam, tad ar glanci! Ja ne, tad katrā vietā uzmanīgi bāžam saslapinātu pirkstu :D Var jau iet dušā, līdzi ņemot indikātoru...

Ūdensvadam neieteiktu likt kapara caurules. Pats esmu iekritis.Kad pirku, pārdevējs teica :''tās esot arī pārtikai lietojamas {sertificētas pārtikas razōšanai}'', bet izrādās, ka man paņemot un uzvārot ūdeni čaiņikā, čaiņiks paliek zilganā nokrāsā. Līdz ar to ūdeni pārtikai ņemu no avota un neviens mani nepārliecinās, ka kapara caurules ir derīgas arī pārtikas ūdenim.

jaunais Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ūdensvadam neieteiktu likt kapara caurules. Pats
> esmu iekritis.Kad pirku, pārdevējs teica :''tās
> esot arī pārtikai lietojamas {sertificētas
> pārtikas razōšanai}'', bet izrādās, ka man
> paņemot un uzvārot ūdeni čaiņikā, čaiņiks
> paliek zilganā nokrāsā. Līdz ar to ūdeni
> pārtikai ņemu no avota un neviens mani
> nepārliecinās, ka kapara caurules ir derīgas
> arī pārtikas ūdenim.


Apskatieties šo informāciju, varbūt Jūsu ūdenim zems pH līmenis

[www.akvedukts.lv]

Lai aizsargātos pret strāvu, būtu obligāti jāliek strāvas noplūdes automāti (ir tādi gudri verķi un neko nemaksā). Plastmsas caurules, kas domātas ūdensvadiem - tas ir O`K, bet nedrīkst vienā sistēmā būt gan vara, gan plastmasas - esot kaitīgi veselībai! Ūdensvadu no sakausējamām caurulēm var ierīkot arī ar saviem spēkiem - esmu to jau arī izdarījis (1/2 māju 1 dienas laikā t.sk., arī boilera apsaiste, duša u.t.t. un nekur netek), jo to kausēšanas aparātu var dabūt nomā par 5Ls/dnn (provincē pat par 3Ls/dnn), bet caurules, veidgabalus un kronšteinus katrā bodē un daudz lētāk nekā vara vai tērauda. Ja jūsu mājā ir arī kaimiņi, tad paša spēkiem ieviktais ūdensvads var tomēr nebūt tik kvalitātīvi savienots, kā to dara profesionāļi (pēc likuma - arī sertificēti), un būs risks, ka kādu nopludināsiet un pat apdrošināšana jums nepalīdzēs pret pāsdarbību! Viskvalitatīvākais tomēr esot ūdens, kas iegūts no aisbergiem.

Par klejojošām strāvām ūdenapgādes un apkures sistēmās 99,5% gadījumu ir tikai "profesionālu" meistaru vaina, kas ļoti "gudri" sazemē karstā ūdens tvertnes, apkures iekārtu korpusus utt., dēļ šī iemesla arī gāzinieki izmanto PEX gāzes pievadus. Pašam veļas mašinai stāv 30 mA drošības slēdzis, ja kaut kādas ziepes notiek, vismaz būs tikai tumšs, nevis mazliet "uzlādējies". Šis slēdzis normālā Eiropas zemē, kā Vācija paaugstināta mitruma apstākļos ir obligāts.

Atgriežoties pie trubām. Manuprāt daudzslāņu trubas kopā ar skrūvējamajiem (ne presējamajiem) savienojumiem ir viens lielisks izgudrojums. Var izlocīt pēc sirds patikas (locīšanas atsperes, kalibrātori kopā ap 15 Ls), nav jāmēra uz milimetru (uzmet vēl S burtu pa vidu rezervei, lai var padot šurpu turpu, ja nu netīšam sanāk pa daudz nogriezt), kopsummā lēti, kaut arī katrs savienojums atkarībā no konfigurācijas ap 1,5 Ls. Manā gadijumā vēl svarīgi bija, ka remonts (veco dzelzs trubu likvidācija) notiek paralēli dzīvošanai (līdz vasarai nebija iespējams atlikt). A siltumiņu ta gribās ziemā. Uzmest pagaidu risinājumu paralēli velkot stacionāro, kā divus pirkstus ap..zt. Biedēja mani, ka "tecēšot" un "nav droši". Nezinu nezinu... Piektais mēnesis tagad iet un neviena mitrumiņa nav savienojuma vietās. Tagad ņemu nost pagaidu risinājumu un bikiņ apgriežot saspiestos trubu galiņus un izmantojot jau lietotos skrūvejamos savienojumus, lieku stacionārajās vietās (apmēram puse jau pārlikta - nekas nekur netek). Bezatgriezumu tehnoloģija tā teikt. Un izmaksas atļauj uz katru radiatoru aizvilt savu trubu pāri no kolektora, kas garantē ka aiz reģipša nekas nesāks tecēt. Virs reģipša gan neliktu, jo ideāli taisni lielu gabalu nevar izlocīt, līdz ar to nav arī smuki. Un vēl... Lai lodētu kapara trubiņas, manuprāt, roka tomēr jāpiešauj. Līdz ar to jāsauc kāds meistars. Bet man kautkā neceļas roka saukt meistaru uz lodēšanu pavecā (sausā) koka mājā, ja pats nestāvu aiz muguras. Domina un Galerija Centrs - pēdējie aktuālākie piemēri.

Runājot par notikumiem centrā "Galerija" - normāla siltumizolācija nedeg.

Presējamie ir pats labākais daudzslānenēm. Par 10 vai 12 Ls dienā var iznomāt lielo presi. Sagatavo visu, sagriež, vienu dienu iznomā un visu sataisa. Skrūvējamie arī kā kuri - Depo, piemēram, tirgo tikai ķīniešu - ir kāda informācija par to kvalitāti? Kādus tu, Kabuki, lietoji? Pašam interesē. Aiz sienas gan es liktu tikai uzpresētos, tomēr uzticamāk. Ja katlu telpā vai pie radiatoriem - tur vienalga, redz, ja tek. Par atsperi locīšanai - kādu tu izmantoji - virsū bāžamo vai iekšā bāžamo (baigi erotiski sanāca :))?

Henco šobrīd piedāvā PUSH fitiņus, kas nav ne jāskrūvē, ne jāpresē.
[www.henco.be]

vgy7