Problēma un jautājums sekojošs: Mājas pamati kuriem nevar sadomāt kur un cik daudz likt stiegras/armatūru. Pie kam visu sarežģi nevienkārša konstrukcija. Pamat- lentveida betonēti ar sienu garumiem 12 un 8 metri. Paskaidrošu griezumu - 60 cm augsti 50 cm, biezi kas nav apspriežams. 30 cm no ārpuses pamatos iestrādāts 100 mm putuplasts tā ka pamati sadalās vivās daļās ar savienojumu apakšpusē - 30 cm betons 10 cm putiks 10 cm betons. Grunts: Zem pamatiem iestrādāts nalaistīts, sablīvēts un noblietēts 130 cm augst 60 cm plats grants spilvens, tam seko dolomīta slānis vairākos metros (raku aku tapēc zinu). Tātad ņemot vērā šo kādi būtu ieteikumi stiegrojumam. Piebildīšu ka bīstamākā lieta ir plānās 1c cm betona iekšējās kārtas daļa tomētr iekšā būs betonētas siltās grīdas kas varētu neļaut tam atlūzt. Mājas konstrukcija koka karkas 1,5 stāvi ar vieglu ekovates siltumizolāciju (svars mazss tātad). Par to ka tam jābūt projektā varam nediskutēt, ir tā kā ir. Ja nav ideju tad nesakam neko, man diez ko nepalīdzēs teksts par to ka tur jau arhitektam tas bija jāparedz. Nav paredzēts tāpēc arī parasu, varbūt ka kādam ir tehniskas zināšanas un idejas risinājumam. Tiem kam tādas ir jau iepriekš Liels, Liels Paldies! :)

No teiktā nav skaidrs, kura betona daļa tev tiek slogota no augšpuses. Vai koka karkasa vainagkoks, kurš diezin vai būs platāks par 15cm, gulēs uz 30cm betona pamata daļas vai 10cm pamata daļas.
Tas stiegrojums ir šo daļu sasaistei, vai tikai šo daļu stiegrojumam.

Stiegrojums nepieciešams 30 cm platajai daļai uz kuras arī balstās Jūsu minētais vainagkoks, kas būs minētie 15 cm. Šī daļa arī ir slodzi nesošā. Otra - plānā 10 cm daļa aiz putuplasta nepieciešama vien iekšējā apmetuma karkasa balstīšanai. Kopējais platums projektēts tik plats aiz siltumizolācijas materiāla apsvērumiem. Tās slānis ir 45 cm kur karkasa nesošie statsņi atradīsies iekš siltumizolācijas slāņa. Papildus plānots apmetums 2,5 cm uz katru pusi, kas kopumā dod pamatu platumu 50 cm. Stiegrojums butu pamatā nepieciešams 30 cm daļas stiegrojumam un šo daļu sasaistei.

Nu jau gan Tu esi krietni saliecis, apmetums parasti turas pie sienas un nevis stāv blakus uz atsevišķa pamata.

Manī izbrīnu rada jūsu nosauktais iekšējais apmetuma karkass. Tad iznāk, ka ēkas nesošā konstrukcija domāta tikai pārseguma un jumta balstam, bet ēkā būs atsevišķs nesošs karkass apmetuma turēšanai.Ja tā, tad pamatos abus betona slāņus nav nozīmes sasaistīt, jo apmetuma svars no 1.stāva ~3m augstuma uz pusķieģeļa mūra būs 750kg/m un 10cm betona pašsvars 350kg/m. Tātad iekšējais pašsvars tekošam metram 1100kg vai 10cm pamatu pēdai 1,1kg/cm2. Tas pret blietētu grants spilvenu nestspēju 4..5kg/cm2 neko neizsaka.
Tātad ēkas 30cm betons nesošajam karkasam. Ja grunts pamatnē ir stabilas - smiltis, tad betonu var nestiegrot, bet pie jūsu nosauktā 1,3 m augstā pamata es saprotu, ka jums pamatnē ir māls vai mālsmilts. Te varētu iestrādāt stiegrojuma sietu 6..8mm diametrā ar acīm 20..25cm.
Ārējai pamatu virsmai jābūt pēc iespējas gludai un vēlams to hidroizolēt, kā arī rūpēties par jumta ūdens aizvadu no ēkas perimetra.

Saprotu ka izbrīnu rada iekšējais karkas, tādēļ centīšos skaidrot tā nepieciešamību. Siltumizolācija ir paredzēts - salmu ķīpas kas ir 45 cm platas. Tādejādi ārējasi nesošais karkass ir iestrādāts tās ārpusē. Lai izveidotu uz šīs siltumizolācijas apmetumu kam nav tendence plaisāt nepieciešams piestiprināt apmetuma sietu. Tā kā to izdarīt pie samu ķīpām ir grūti tika radīta doma par iekšēju karkasu no 50 x 100 mm dēļiem pie kuriem stiprina sietu un apmetuma kārtu. Ārējais apmetums tiek līdzīgi mests uz sietas kas savukārt stiprināts pie nesošā karkasa. Pamatu ( betonētās daļas augstums paredzēts 600 mm, zem kura ir 1,3 m dziļš blietētas grants spilvens, zem kura savukārt ir dolomīta slānis. Celtniecība norit Cēsu rajonā un tur šāda parādība ir pierasta. Norokam 1,5 un iestājas dolomīts. Gribam aku - ņemam perforātoru un skaldam! :) Kas attiezas uz hidroizolāciju tad jā tā iestādājama gan virs pamata gan gar pamata ārpusi, pie kam viss lietusūdens no jumta paredzēts savākt pa notekcaurulēm un pēc smilšu filtra uzkrāts 5m3 mucā izmantošanai saimnieciskiem nolūkiem (dārza laistīšanai). Tātad Cik saprotu jūsuprāt 10 cm plato iekšējo malu varētu arī nestiegrot? Atgādināšu ka apakšdaļā šīs daļas ir savienotas joo putuplasta loksnes augstums ir 500 mm bet pamatam 600. Taatad 100 mm ier savienojums. Bija ideja par vienu stiegru 300 mm daļas augšā un vienu apakšā plus armatūras sieta izliekti zigzagi kas pa putuplasta šuvjēm savieno arējo un iekšējo daļu. Kāds ir Jūsu saktījums uz šo risinājumu. Jau iepriekš Paldioes par atsaucību.

Salmu mājai apmetumam atsevišķs karkass nav nepieciešams. Da i siets principā nav obligāts - apmetuma armējošās funkcijas veic apmetuma masā iejauktie salmu smalkumi, sietu ja liek tad uz stūriem, ap durvīm, logiem. Ja vēlies likt sietu pa visu sienu, to var "sašūt" abas puses savā starpā velkot cauri cienai piem stiklašķiedras stīplentes.

Didim vai ir pieredze ar sieta nelikšanu ? Ja jā tad būšu priecīgs uzklausīt. Esmu lasijis lērumu info par šo celtniecības tehnoloģiju un sabijis Valmieras salmu mājās, tur redzams ka pie karkasa kas ir atstāts ārā (nav iestrādāts salmos) izveidojušās plaisas. Plus ja nu sēžas salmi, kas šur un tur ir pieminēts kā iespējamība, Amerikāņu puisis no strawbale.com ieteica veidot šo karkasu un sietu kā to risina arī viņš. Angļu dāma kas ir spēcīgākā manuprāt eiropā šajā tehnoloģijā Barbara Jones ja nemaldos no amazonenails.co.uk arī izteicās ka tas varētu būt labs risinājums.

Ja pavisam eksotiski, tad sieta vietā var izmantot egļu zarus (kā kleķa mājās).

Tas varbūt arī nemaz nav slikts risinājums, protams eksotisks mūsdienām bez gala, protams salmu māja jau arī nav tipiska ikdienas parādība. Didim kādi ierosinājumi attiecībā par pamatu stiegrām?

Ja tev pamatnē ir dolomīts, tad pamatu betonu tu vari nestiegrot. Tev nav nozīmes šos pamatus savstarpēji savienot, jo tevis minētais iekšejais karkass nav nesošais. Principā tu šādu iekšējo apmetumu vari balstīt arī uz stiegrotas grīdas plātnes, jo sienas pašsvars te ~150kg/m.
Drusciņ jau varu pakritizēt pieņemto nesošo sistēmu ēkai. Te pareizāk būtu veidot iekšējo nesošo karkasu, jo tad pārseguma sijas varētu būt ar mazākiem šķērsgriezumiem. Tevis minētās siltumizolācijas dēļ tas sastāda vairāk nekā 70cm. Bet lai nu paliek..
Runājot par pamatiem, ir neliela "šaize..kļūda". Tev jāsiltina pamatu ārpuse, jo savādāk, tev pateicoties iekšējai 10cm siltumizolācijai, pret betona pamata virsmu salmu ķīpu apakšā vai vainagbaļķī būs kondensācijas zona.

Milzīgs paldies! Prieks ka ir arī cilvēki kas bez fleima var palīodzēt ar savu padomu! Lai jums lieliska diena!!! Sarp citu kā vispār vērtējat šādu būvniecību?

Pozitīvi, bet daudzkas vēl jāracionalizē.

Piemēram?

Sāksim ar to, ka salmu māja bez plaisām nav iespējama :D
Otrkārt, būtiski ir, lai apmetums cieši sasaistās ar salmiem, primārais uzdevums ir samazināt gaisa kustību salmos tādējādi paaugstinot siltumizolēšanas spēju.
Treškārt, arī Tevis izvēlētais variants neizslēdz plaisu veidošanos, jo starp karkasu un tieši virs karkasa apmetumam būs dažāds biezums un šīs biezumu pārejas būs krasas (attiecīgi plaisas, plaisiņas).
Risinājums - akceptēt plaisas un vietās kur tās konstruktīvi ir nenovēršanas (apmetums - koks, plānāks apmetums- biezāks apmetums) nevis iespringt uz plaisu nebūšanu, bet gan padomāt kā šīs pārejas noformēt, lai plaisas nebūtu kritiskas (nerastos spraugas, ku vējam staigāt). Variants apmetumu uzreiz taisīt ar nelielu šķirbu gar karkasu, un šķirbu pēc tam noblīvēt līdzīgi kā guļbūvēs ar pakulustriķi vai elastīgo pildmasu (piem. vācu firma Livos piedāvā "ekoloģisku" pildmasu uz korķa smalknes pamata).

Runājot par karkasu, prātīgāk tomēr būtu pēc "Valmieras" piemēra, taisīt karkasu blakus salmiem (vienu no "Valmieras" salmu mājām projektējis Rolfs Jakobsens, norvēģu arhitekts ar vismaz 20 gadu stāžu tikai uz tādām mājām). Tā "karkasa iestrāde" salmos tomēr ir krietni darbietilpīgāka un ir problēmas ar slīpo balstu iestrādi, uz vertikālajiem balstiem salmi sēžoties nemaina pozīciju pret karkasu, bet pret slīpajiem balstiem sanāk, ka "rieva" nobīdās.

Ja par spīti būvinženiera iebildumiem iespringsti uz stiegrojumu pamatos, variants ir izmantot stiklašķiedras stīplentes, tām izturība var būt arī 1-1,5-2 tonnas.

Pret salmu sēšanos nākotnē var palīdzēt salmu "nosēdināšana" pie salmu likšanas, var izmantot tās pašas stīplentes un stīpotāju.

Jā, piekrītu! Argumenti ir pamatoti. Tomēr, apzinoties ka tas ir papildus darbs ar iestrādi, doma bija ka arī šīs iekšējā/apmetuma karkass ir iestrādāts salmos. Lai gan viņš būtībā kā statņi bez horizontālām latām būs tikai logu malās un stūros, tādejādi apmetuma biezumam nosacīti nevajadzētu mainīties. Pa vidu sienu laidumis sietu tiešām var stiprināt ar tevis pieminētajām lentām, vai stieples skavām, kā to bieži dara Slamu māju celtnieki ne Latvijā. Sietam, pie kam stiepļu/ metāla, būtu vēl viena funkcija - garuzēju atturēšana no salmiem, tādejādi diez vai viņi caur 15mm sieta aci ielidīs salmos un vai nu viņi tā gribēs to sietu sagauzt. Karkasu nolēmām iegremdēt salmos lai samazinātu jau tā lielo sienu biezumu, citādāk ja vēl 45 cm piemet statņus uz 15 cm sanāk daudz telpas ziedot šādai konstrukcijai. Par savilcēm/atgāžņiem runājot varētu būt risinājums izmantot metāla savilču lentas un krustizki visos mājas stūros ārpusē sastiegrot.Tad tās atrastos starp apmetumu un salmiem, piedevām nebūtu jāiestrādā salmos. Tā pardomājot būvinženiera piedāvājumu par karkasu iekšā un siltumizolāciju pamatu ārpusē āatzīst ka tajā ir daudz labu argumentu bet viens slikts - proti logu montāža. Manuprāt būtu tikai saprātīgi izmantot karkasu un stiprināt logu pie tā, ja nesošais karkass ir iekšienē arī logi būtu stipri uz iekšu, kas nav laba prakse salmu mājai.

Ja runājam par ārsienas apdarināšanu ar apmetumu, tad vērā ņemami būtu mūsu seņču ieteikumi, ka ēkas, kur ārsienām ir organiski materiāli jāļauj nosēsties uz apmetums izpildāms vismaz 2 gadus pēc sienas noslodzes. Līdz tam brīdim salmiem varam piestiprināt kaut to pašu agroplēvi un iekšpusē nostiprināt OSB vai cita materiāla plāksnes. Tās vēlāk varam izmantot bēniņu vai 2.stāva iesegšanai.

Hmm ta ir doma. Plānoju ka vsu šogad nepaspēšu bet salmi blakus aug tādi ka vai prieks! Tad varētu salikt karkasu uzlikt jumtu un slikt iekšā salmu ķīpas tad apšūt ar plēvi no agrolēvi no ārpuses un pa rudeni/ziemu sastutēt ķīpas vietā un uz rudens pusi apmest. @ gadi jau nesanāk bet savs laiks nosēšanai būtu. Ko sakāt? Didims - ja nav noslēpums - kura un vai tava ir salmu māja? Varbūt varam sarunāt aizskriet paviesoties un apskatīt!

Lai iegūtu 2 gadu sēšanās efektu, var uzreiz salmu ķīpas pēc salikšanas vēl papildus saspiest par 10-15%.

Siets pret grauzējiem nepalīdzēs, peles tādām acīm lien cauri, ka nemetās, žurkas pārgrauž, tas protams, ja viņām ir interese tur tikt. Tukšos salmos tie grauzēji īpaši nemīl dzīvot (it īpaši ziemas rudzos piem.), bet ja tur būs ēdamais, tie nebūs atturami. Atbaidīšanai var izmantot egļu skujas, kas nostrādās ar savu "terpentīna" smaku līdzīgi kā kad egļu skujas liek uz rozēm. Vēl var bērt pa starpām linu spaļu, tie ir gana durstīgi. Varbūt var pa starpām bērt arī vienk. nedzēstus kaļķus.

Mana māja ir pie Ikšķiles, ja ir interese, raksti uz e-pastu.

Cēsu pusē darbojas tāds arhitekts Raitis Jelēvics, viņš Tevi varētu diezgan labi un pareizi iegrozīt šajos jautājumos. Ja nekļūdos viņam ir arī salmu māju projekti. Firmas nosaukums ir "Marta Saule", kontaktus skaties kādā katalogā.