Koksnes aizsardzības līdzeklis Pinotex-labs, bet protams, ka nav ilgmūžīgs mūsu laika apstākļiem, bet gadus 4-5 būs labs, ja pareizi pielieto ar gruntēšanu un visu pārējo

Iesaku izmantot dabisko kokdarvas un lineļļas maisījumu. Ļoti labi aizsargā pret laika apstākļiem, sēni, zilējumu, kaitēkļiem, Ilgi noturīga.
Iegādājos Salaspilī, Rīgas 115 A, www.timbercentre.lv

Ilgmūžīgs un vizuali nevainojams STO Top Satin

ļoti labs un kvalitatīvs variants ir apstrādāt koka apdari vai tā būtu fasāde vai terase, vai pat laiva ir ar lineļļas un darvas maisījumu, kas ir 100% dabīgs un nodrošina ilglaicīgu koka aizsardzību pret kaitēkļiem, zilējumu, pelējumu, saules stariem, laikapstākļiem. Sen pārbaudīta vērtība, kas dod labu un ilgu efektu. Pats esmu ar šo produktu apdarījus sev guļbūvi un terasi. Efekts vienreizējs, 4 gadus fasāde nav mainījusi izskatu, tikai terasi šogad vajadzētu vēlvienreiz apstrādāt.
Šādu produktu iegādājos Salaspilī, uzņēmumā SIA KELME, tagat mājas lapa viņiem www.timbercentre.lv

dalibnieks un Andrejs1->
Raklamējot savu uzņēmumu, vismaz pacentieties to nedarīt no vienas IP adreses un ar vienādu e-pasta adresi, kaut kā nesmuki sanāk...

Ok - esmu daudz vērtīgas informācijas sev ieguvis šajā forumā, tāpēc veltīšu nedaudz laika, lai padalītos ar info par kokmateriālu aizsardzību. Neko nereklamēšu :)
Pirmkārt, dabā tā ir ierīkots, ka nedzīvam kokam ātri jānoārdās, pabarojot citus, un, atbrīvojot vietu mežā. Mēs varam šo procesu tikai aizkavēt (sausums, zema temperatūra, aneirobi apstākļi, ķīmijas, u.t.t.), bet ne novērst.

Visilgāk bez īpašas papildus apstrādes, protams, kalpos blīvs koks vai tik ļoti sveķots, kā lapegle (labi pārbaudītas lietas). Tas var noderēt skolas zīmes izgatavotājiem - kaut arī bērzs ir diezgan blīvs, varbūt tomēr varat sadabūt ozolu?

Ja runājam par ķīmijām, tad tik tiešām arsēnu saturošie koksnes konservanti (aizliegti ES kopš 2006. gada) bija lēts un labs risinājums, bet galvenokārt priedes apaļkoku apstrādei (stabi, mizoti mieti, pāļi). Tas tāpēc, ka tikai priedes aplievas daļu (šķērsgriezumā labi redzama gaišā daļa ap tumšāko kodolu) ir iespējams dziļi piesūcināt. Tāpēc visi stabi ir izgatavoti no priedes, un tāpēc vismaz 2 cm dziļumā no virsmas tiem ir nodrošināta laba koksnes aizsardzība arī kontaktā ar zemi.

Šūnu uzbūves dēļ visas citas koku sugas Latvijā nav piesūcināmas tik dziļi, kā priede. Arī egle - tikai daži mm no virsmas.

Šobrīd tiek izmantoti ne tik nikni koksnes konservanti... vismaz tie nav pārbaudīti 30-40 gadu garumā.

Kas attiecas uz impregnētiem zāģmateriāliem, tad dziļā impregnēšana nav tik efektīva, kā apaļkokiem (ja nu vienīgi kādam izdodas sazāģēt terases dēļus, kas ir tikai no priedes aplievas). Pat, ja tā ir priede, dažās vietās piesūcinājums būs daži mm, jo arī priedes kodols ir grūti piesūcināms.
Ir gan lasīts, ka priedes kodolā vairs nenotiek koka dzīvības funkcijas, un mikroorganismiem tas ir pat toksisks. Ja tā, tad zem spiediena impregnētam zāģmateriālam tomēr vajadzētu būt no priedes. Pretējā gadījumā dabūsiet dažus mm dziļu piesūcinājumu un tikai pāris papildus gadu aizsardzību.

Bez šiem ūdenī šķīstošiem koksnes konservantiem ir jau arī vesela rinda eļļas konservantu, bet par to citreiz. Vismaz vēl tikpat garš penters jāraksta.

Vēl tikai pakomentēšu rievotā profila terases dēļu pielietošanu - labāk lai tie pāris gadus ātrāk nopūst, nekā kādā ziemas dienā uz terases nožauties, un salauzt kādu kaulu.

Izskatās, ka priedei tiešām serde ir mazāk uzņēmīga pret trupi:
[www.failiem.lv]

Ne par velti agrāk koka logus taisīja tikai no kodolkoksnes. Arī impregnētam kokam nevajag uztraukties, ja piesūcināta ir tikai aplieva, bet kodols ir palicis nepiesūcināts - tas tāpat nepūs. Un tāpēc arī āra apstākļos dēļus cenšas likt ar gadu riņķu smaidiņu uz augšu, ja skatās no dēļa gala - tas tāpēc, lai vairāk kodolkoksnes būtu pakļauti nelabvēlīgiem apstākļiem kā aplieva.
Skandināvijā gan var dabūt nopirkt arī augstākās impregnējuma klases materiālus, kam piesūcināts ir pilnīgi viss - arī kodols un tie parasti paredzēti ekspluatācijai ūdenī - kādiem laipu balstiem utt., pie mums tādus principā nevar nopirkt.

Savukārt cietāka priedei vai nebija tieši "aplieva"?
Kas viss, cik saprotu, neattiecas uz egli.
Turklāt parasti par zāģmateriāliem vienīgais zināmais, ka tie ir vietējo vai no Krievijas importētu "skuju koku".
Kreisās skrūves nederīgums attiecas uz abām?