ir pieredze ar ko apstrādāt dēļus (eļlot, krāsot), pret sauli, lietu, sniegu?
dēļi imprignēti

Imprignēšana jau ir vajadzīga pret pūšanu, bet tiko cirsta koka dzelteno toni terasei, kura ir zem lietus, neizdosies saglabāt. Var jau mālēt virsū visādas eļļas un citus krutus koksnes aizsardzības līdzekļu, Latvijas pelēkais koka tonis pēc gadiem pieciem būs klāt tā kā tā. Ja kāds var apstrīdēt manis teikto, lai parāda desmit gadus vecu, zem lietus stāvējušu, skaistu terasi dabīga koka krāsā. Lai gan, kurš ir teicis, ka pelēkā nav dabīga koka krāsa.

pēc imprignēšanas dēļi ir zaļi. Vai vajag viņus sa-eļlot?

Priekš kam? Kas tā par modi visu tagad bezjēgā eļļot. Elektrības stabi arī zaļi un stāv trīsdesmit gadus bez jebkādas eļļošanas. Arās apstākļos koks labāk lai elpo.

Aha, elektrības stabi kādreizējos laikos tika impregnēti ar septiku, kas satur arsēnu, septizējošais efekts varbūt bija labs, bet tagad ir riktīga problēma, ko ar to visu iesākt, lai uztilizējot vecos stabus neradītu kaitējumu videi un dzīvajām radībām.

A eļļošanai ar lineļļu ir tāda fīča, ka sausā laikā koks "elpo", bet uznākot mitrākam laikam, lineļļas molekulas, tāpat kā koks u.c. dabīgas lietas, piebriest un attiecīgi nobloķē poras, neļaujot mitrumam iekļūt kokā iekšā. Laikam paliekot sausākām un eļļas molekulām izžūstot (un saraujoties) poras atbrīvojas un koks turpina "elpot". Antiseptiskam efektam pie lineļļas jauc klāt priežu darvu, kas pēc savas būtības ir samērā jiptīga neskatoties uz to, ka ekoloģiska :D

Dabīgs neapstrādāts koks elpo vislabāk. Koku apstrādā pārsvarā skata dēļ. Lineļļa tā pat ir eļļa un itkā neļauj ūdenim tikt kokā iekšā, bet tik pat labi neļauj ūdenim tikt ārā no koka. Koks vienmēr plaisā un plaisas nu nekādi nav iespējams piesūcināt ne ar lineļļu, ne citu aizsardzības līdzekli. Sanāk tā, ka ar eļļu apstrādāts koks saulē un vējā vienalga saplaisā, bet lietus laikā pa plaisām kokā iesūcas ūdens, kurš pēc lietus vairs netiek laukā, jo koks sabriest un plaisas aiztaisās, bet pa virsu ir eļļa.

Mes skola no berza blankas taisisim skolas nosaukumu ko labak klat virsu ja blanka staves ara .

Neviena koka terase vairāk par desmit gadiem netur-esmu vairākas pārtaisījis ar citu materiālu-ir bijuši gan erlītā mērceti,gan impregnēti..

ekharts, zelta vārdi, bet pamēģini to iestāstīt jaunas mājas īpašniekam, kurš bargu naudu par nez kur mērcētiem dēļie samaksājis:)

Jā,Didzisp,kāds dēļu tirgotājs labi māk cilvēkiem pārdot savu preci,apzināti aizmirstot vai klaji samelojot par tā materiāla noturību ilgākā laika posmā.

Gadu atpakaļ meklēju pašu labāko, pēc informācijas, koka apstrādes ķīmiju. Vajadzēja ar to apstrādāt jaunu koka laivu, lai tā ilgāk kalpotu. Sameklēju un pie mums nopirku 2008 gada jaunumu, kas bija veikalos retums (to demonstrēja ķīpsalas izstādē...). Mērcēju, smdzināju tik, cik varēju. Koks kļuva skaisti zaļģantumšigaišs. Tāpat apstrādāju ēvelētu svaigi uztaisītu dārza galdiņu, ko pēc tam lakoju ar laivu laku. Pagājuši divi gadi. Neredzu nekādu pazīmju, ka kaut kāds process sāktos pat tur, kur visu laiku mitrums. Tonis pēc lakošanas ļoti skaists, kā beicēts ar sūnu krāsas beici. Pēc apraksta ar to var apstrādāt pat ūdenī mērcējamus kokus. Tas nešķīst. Viena no informācijām krievu valodā ir te: [www.germostroy.ru]

Visu cieņu Rx,runa šeit nebija par 1-2.gadiem,bet par ilglaicību,ar kuru saprotam 7-10g.un vairāk...P.S.Jādomā,ka laivu Jūs visu ziemu neturat ielaistu ūdenī.

Visu cieņu ekhartam arī. Ja grib zināt, kas ir labākais aizsardzības līdzeklis kokam, ir divas iespējas: lietot 10 gadus pārbaudītu aizsardzības materiālu ekvivalentos apstākļos, vai meklēt pašu jaunāko ķīmijas sasniegumu un uzticēties tam. Man liekas ka ķīmija arī attīstās un ja jau senie materiāli būtu tik labi, nevajadzētu izstrādāt jaunus. Tātad, tiem ir savi trūkumi. Laivai ir tiešām ļoti grūti apstākļi: laiva 7 mēnešus mērcējās no ārpuses un iekšpuses (dibenā vienmēr ūdens). Tikai decembrī līdz aprīļa beigām tā ir ārpus ūdens. Un ziemā, slapjumā nekāda labā žūšana nenotiek- vēl jo vairāk- slapjums ar skābekli. Ja agrāk maijā vēl žuva, tad tagad ar maiju jau ūdenī. Izvēle jāizdara pašam. Atļaušos piezīmēt, ka Bochemit Forte ir pats stiprākais no šīs firmas apstrādes materiāliem, un tā cena arī kož: virs 50 latiem...

cien,Rx!Es nekāda ziņa negribu apšaubīt ķīmiju,šim produktam ir savi ražotāji,tirgotāji,reklāma un pircēji.Es šeit rakstu tāpēc,ka savā pieredzē esmu pārtaisījis vismaz 3.impregnētas,rievotu dēļu terases,kas apm.7.gadu laikā ir dalēji sapuvušas,izņemot,protams,lapegli un t.s.dzelzs koku,bet šie materiāli maksā apm.tikpat cik granīta dedzināta granīta plāksne.Jautājums ir tikai par izvēli-taisīt kaut ko ,ieguldot vairāk,vai pārtaisīt ik pēc noteikta laika.

Manuprāt svarīgākais knifs būs rievojums - kur vēl ilgāk varētu cerēt patverties mitrums ja ne rievas dibenā!
Rau kā:
[www.failiem.lv]
man jau pus gadu atmosfērojas ar Capadur Twinproof noklāts līmētu koku gabals.

Piezīme par reālu pārbaudi: Vismaz astoņus gadus atpakaļ nopirku siltumnīcu [www.siltumnica.lv] . Ne par to tagad: Bet tajā ir koka bruses apmēram 80*80mm. Teicās ka tās ir impregnētas ar iemērkšanas metodi. Liekas ka pat tā īsti neredzēju toņa izmaiņas. Viena daļa koka konstrukciju ir iekšpusē, siltumā un nepārtrauktā mitrumā. Katru rītu slapjums-rasa tek uz koku. Bet pie zemes- koks stāv augsnes un gaisa ietekmē, slapjš visu laiku. Principā, tam bija jābūt sapuvušam. Un lai cik neticami tas būtu- tas ir vēl joprojām slapjš, bet nesapuvis! Ja kādam interesē, kas par ķīmiju, paši zvaniet. Bet tā ķīmija strādā!!!!

Es jau saprotu arī tos cilvēkus,kas tik ļoti mīl koku,taču katru materiālu vajadzētu izmantot pēc iespējas atbilstošākā vietā.Koku-vertikālā stāvoklī ārdarbos,horizontālā -iekšdarbos.

Tā pati priede - telefona stabi, nekur nekas nav tālu jāmeklē, pilna Latvija, nu nesapūst viņi 10 gados. Par ķīmiju - mikroorganismi saēd sadalījušos koksni, svaigam kokam tie neuzbrūk, savukārt koksni sadala UV starojums. Tieši saule, nevis mitrums vai mikrobi ir vislielākais koksnes ienaidnieks. UV stari sašķeļ celulozi, un sašķelto jau, savukārt, ļoti labprāt ņammā mikrobi. Tāpēc pilnīgi visiem nopietniem koksnes aizsardzības līdzekļiem sastāvā ir UV-filtri un fungicīdi/antiseptiķi. Spiedienimpregnēšanu ar otēšanu vai iemērkšanu nav vērts pat salīdzināt, tas ir par kārtu spēcīgāks koksnes aizsardzības paņēmiens. Protams, atkarīgs arī, kas par koksni. Parastie egles/priedes terases dēļi droši vien ilgi neies, bet ozols jau dabīgi pūst krietni lēnāk. Vēl viena lieta - jebkurš cilvēks, kurš ciena savu darbu, terasi reizi gadā vai 2-os apstrādā ar speciālu terašu eļļu, kas atgrūž ūdeni un modernajām, protams, UV-filtri arī sastāvā. Kā jebkura lieta - ja nekopj, nekas neglabājas, bet ja kopj, domāju tā pati priedes terase vēl pēc 50 gadiem būs labākā stāvoklī kā tāda, kas vienkārši uztaisīta un pamesta.
Man šķūnim durvis taisītas no spundētiem grīdas dēļiem, tieši saules pusē, lakotas ar laivu laku - cena bij pabriesmīga, bet krāsa kokam pēc 1 gada ir tāda pati, kā tiko lakotam - skaista gaiši dzeltena.

Viduslaikos ielas noklāja ar koka klājumu-nez kāpēc vēlāk pārgāja uz akmens bruģi.

Trupe iekļūst dziļi koka iekšienē, kur nekāds starojums nav iespējams.