Līdzīgi kā pārtikā ir pirmās nepieciešamības produkti un pārējie, tā arī būvniecībā ir lietas bez kā neiztikt un lietas, ko gribas bet ja naudas nav var pieciest un neielikt...

Kādas tad būs tās sfēras, kur jūsuprāt pirmās izjutīs naudas apsīkumu un būs spiesti savus ciparus samazināt, jo diez vai loģiski būtu pirkt flīzes pa 5Ls/m2 un par darbu maksāt 15Ls/m2? vai arī te visi cer ka būs kā tai anekdotē -tēti šņabim cenu palielināja. vai tas nozīmē ka tu mazāk dzersi? Nē, dēliņ, tu mazāk ēdīsi...

Nu tu dod? Tik globālus jautājumus! Nauda jau nav kautkas konkrēts, bet tikai maiņas līdzeklis lai mēs varētu norēķināties par apmaināmo lietu vērtību. Tu audzē aitas ēšanai, es kaļu naglas tavai būdai. Cik naglās ir vērtējama aita..vai cik papagaiļu garumi ietilpst čūskā?
Nauda jau neapsīks, bet mainīsies piedāvājumu un pieprasījumu apjoms. Ja dzīves telpa nebūs vajadzīga, tad celtnieki būs spiesti pārkvalificēties lopkopjos vai graudu audzētājos.

Nesen dzirdēju domu, ka nekustamais īpašums postpadomju Latvijā tradicionāli maksā tik, "cik bankas dod", jādomā, "celtnieka" darbs tāpat.
Vēl jau vismaz gadu (banku ļautais būvlaiks pēc kredīta piešķiršanas) daudz nekas nemainīsies, bet "piezemēšanos" amortizēs Eirofondu un valsts pasūtījumi.
Loģiski būtu kā pirmajām "ciest" grupām, kuras nemaz nav celtnieki, bet gadījuma cilvēki (ar attieksmi kā pret gadījumdarbu).

Ja cilveks ir pieradis sanjemt teiksim 700-900, nu nestradas vinsh pa 300-400, aizbrauks atkal uz Iriju, vai mekles citas vietas un atkal pietruks darba speks.

Nu mans jautājums bija vairāk orientēts uz to kura tad grupa cietīs vairāk - interjera dizaineri,kondicionēšnas sistēmu tirgotāji/montētāji, eksotiskie grīdas segumi utml...

saprotams ka pamatus vajadzēs vienmēr ieliet, tāpat kā sienas uzmūrēt, bet vai tiešām nav iztikt teiksim pēc tīkkoka grīdas pieliekamajā?

erny- No taviem minētajiem cietušo lomai diez vai kāds ir piemērots- ja kāds cietīs, tad tas būs ierindas klients, kuru banku procenti un projektu attīstītāji izģērbs pliku...nauda būvniecībai bija, ir un būs.

Domāju, ka mainīsies darbu kvalitāte un attieksme. Mani pamatu veči pelna apmēram 1100-1200 mēnesī uz rokas. Neskatoties uz to, būvlaukums tika viss pamests piemēslots ar viņu sadzīves gružiem, dēļi un skrūves izmētāti kur pagadās - koroče, pie mazākās izdevības notinās, pie kam nestrādāja viņi pat 6 stundas dienā - reizēm tik 3. Nav slikti, bet, manuprāt, nenormāli pie tādas algas. Kaut kur vecajā ES par tādu attieksmi viņi izlidotu no darba pēc nedēļas, neskatoties uz to, cik labs meistars. Nav īsti OK, ka es viņiem maksāju tādu naudu, un pats pēc darba esmu spiests braukt un stundām vākt aiz viņiem.

Tas mīļais draugs ir kapitālisms, ja ir pieprasījums, seko piedāvājums kaut vai piedrazotu būvlaukumu lomā. Zināmā mērā tapēc ir likumi un juridiskie līgumi, bet kā zināms kapitālismā ar varu nevienu kustēties nevar piespiest. Tad tev atliek saņemt gūstā to veču sievas un bērnus un par katru nenostrādātu dienu sūtīt tā nabaga bērniņa pirkstu večiem algas vietā.

Cietīs visi.
Nebūs naudas šefam, tas uzmetīs "melnos".
Melnie nestrādās - tiks uzmests šefs, bet tā kā šefs jau būs paņēmis avansu, cietīs klients.
Īsāk t galvenie cietēji būs super rocīgie būvdarbu vadītāji, kas reāli saņem piķi par neko

citāts:"saprotams ka pamatus vajadzēs vienmēr ieliet, tāpat kā sienas uzmūrēt"

atļausiet :)

Vienmēr vajadzēs paēst, apģērbties, bet ne uzcelt privātmāju.
vispirms beigs liet pamatus, pēc tam attiecīgi nebūs vajadzīgs nekas pārējais - tas par privātmājām. Dzīvokļiem attiecīgi neveiks remontus ar visām no tā izrietošām sekām. Pasaules prakse rāda, ka krīzes apstākļos vismazāk cieš ekskluzīvais segments - vienalga vai tās ir automašīnas, flīzes vai villas jūras krastā, jo krīze "pļauj" no ienākumu apakšas.

Es te dzirdēju ka grīdas lējejiem/monolīta betonētājiem esot sarucis darba lauks. Ja šobrīd man uz konkursu pamatu likšanai bija divas dažādas kompānijas, kur vien aielauca tik un citi tik un es paņēmu tos ar kuriem vieglāk būs sarunāt, ilgi nekaulējoties, tad pēc gada viņi paši sāks laist lejā savas nesamērīgās cenas, jo gan masveida gan individuālā būvnieciecība samazināsies... nekur neliksies. Kaut kādiem gaiļiem, kas par noklepošanos pras 15ls/m2 varēs dorši rādīt pirksyu un nemkasāt, ja viņi nedarīs darbu kā nākas, jo viņu vietā uz sitiena būs citi. Es, kā parats celtnieku darba pircējs noteiktiu vinnēšu, jo man būs iespēja izvēlēties to ko es gribu, nevis samierināties ar kaut kādiem dzērājiem/halturšikiem/pusaudžiem, kas nejēdz strādāt, bet prasa 1000ls

Piekrītu MRLX, arī dzirdēju, ka betonētājiem stirpi nokrītās apjomi. Betona ražotājiem pārdošanas apjoms samazinājies x5 reizes. Betonētājus un mūrniekus tagad dabūt var bez problēmām un var arī kauties par cenām. Visu veidu montāžnieki cietīs nākošie, pēc viņiem - apmetēji (iekšdarbos). Tūlīt pat sāksies energoēfektivitātes projekti Latvijā, līdz ar to var rēķināties, ka santehniķiem, vetilētājiem un fasādniekiem darbs būs un būs daudz. Jumtiniekiem arī nebūs viegli - pieprasījums ir daudz mazāks, nekā pagājušajā gadā. Toties skārdnieki trūks vēl ilgi - tiem rezervācija vismaz gadu uz priekšu. Elektriķu vienkāši nav un ar mūsu vēlmi mācīties šo specialitāti, pieļauju, ka šie kungi dzīvos saldi turmākus 10gadus. Visi melnstrādnieki pēc gada vairs tik lecīgi nebus un algu 500-600 viņiem "neparko" nemaksās. Būvdarbu vadītāji tik viegli darbu neatradīs turpmāk, jo no tiem sāks prasīt vairāk kvalitāti, nevis tikai garu mēli.

Elektriķu nau tapec ka ,celtniecibas nozarē viņiem ir viss mazākās algas...