gribeju te uzjautat vai ta var un doma ir pareiza
man ir neapdzivoti benini domaju uz delu klaja uzlikt pepi reflekt ar folijas parklajumu un tad virsu vel stikla vati 200 mm
taka pepi reflekt ir ar foliju tad manuprat nekadas pleves nevajag likt lai siltais gais no istabam neieplustu beninos un lidz ar to kondensejoties nesaslapinas vati

alumīnija folija ir absolūta tvaika barjera. svarīgākais būtu ar alumīnija līmlentu kārtīgi salīmēt savienojuma vietas. lai pilnībā izmantotu atstarošanas īpašības, ar 12 - 15 mm biezu līstīšu palīdzību starp dēļu klāju un pepi reflekt jāveido gaisa šķirkārta. ja grib bēniņus izmantot, tad jādomā par kau kādām laipām vai retinātu dēļu klāju virs vates

kāda jēga izmest aptuveni 2Ls/m2 par atstarojošo izolāciju, ja virsū vēl liksi 20cm vati-galīgi garām. Pie tam, manuprāt, dotajā situācijā nemaz plēvi arī nevajag.Pat ja vajag-plēve ir krietni lētāka

ja runā par tām plēvēm bēniņos zem vates .... es neliku, jo man šķiet risks sadzīt mitrumu koka konstrukcijās lielāks nekā ļaunums ja mazliet mitrums vatē tiek. Pie tam, ja aukstie bēniņi, tas mitrums no vates tiek laukā. Es zem vates starpsijās no bēniņiem ieklāju pergamīnu, kuram šī mitruma aizture ir ļooti minimāla, salīzinājumā ar plēvi.
Pagājušoziem paskatīju, nedz vate slapja, nedz zem pergamīna mitrums koncentrējiem. Vietās, kur nebiju ideāli piespiedis vati pie sijas nelīdzenumiem vai kur pele pacilājusi, gan redzējās sarma. Kas norāda, ka tvaiks nāk cauri vatei un veiksmīgi izvēdinās, nekondensējoties uz vates.

Vasarā vandījos pa 150 gadu vecas mājas bēniņu skaidām.Apakšā melnas, tātad tur bijis mitrs.Bet tagad viss sauss un funkcionē joprojām perfekti.Ja virs dēļiem būtu bijusi plēve, tad dēļi būtu puvuši.Tagad kā jauni.

Cien. erslaka - starp citu skandināvijas valstīs bēniņu pārsegumu siltumizolācijai izmanto pat 350mm - 450mm vates, ņemot verā to, ka lielākā siltuma noplūde ir tieši caur jumtu, jo siltums ceļās uz augšu. Tā kā 200mm patiesībā nebūt nav daudz...

Ja redzama sarma, tad tvaiks, kas izgājis cauri vatei, ir kondensējies un sasalis. Tās vietas sauc par aukstumtiltiem.

Cien. Coll ar saviem novērojumiem apstiprina sekojošo:
Ja neliekam tvaika barjeru, tad tvaiks no apakšas nonāk vatē:
vasarā - iziet cauri un izgaro (jo temperatūra dzīvojamā telpā un bēniņos ir praktiski vienāda)
ziemā - tvaiks paliek vatē, kondensējas un sasalst, samazinās siltumpretestība (jo temperatūra dzīvojamā telpā un neapdzīvotos bēniņos kardināli atšķirās - rasas punkts ir vatē)
Tvaiks nevar izvēdīnāties pie mīnus grādiem, ūdens arī nekad neizgaros mīnusos.

Iesaku, uztādot pepi reflekt, kārtīgi pārlīmēt un noblīvēt visas salaiduma vietas. Tādējādi maksimāli pasargāsim vati no mitruma uzņemšanas. Pluss iegūsim papildus efektīgu siltumu atstarošanu atpakaļ telpā. Jā izmantosim pepi reflekt plus (5mm), tad arī vasarā aizsargāsim sevi no saules staru karstuma!

gribu mansardu izlikt ar pepi-reflekt+
jautājums par gaisa spraugām: zinu, ka no abām pusēm vajag 1,5 - 2 cm, bet man ir tikai 3 cm biezas līstes; vai tā būs liela nelaime, ja likšu tādas? t.i., problēma laikam varētu būt pepi sfektivitātes kritumā?

ideālā gaisa šķirkārta ir 12 - 15 mm. pie 30 mm lielāka būs konvektīvā siltumapmaiņas komponente. t.i. mazāka berze starp augšupejošo silto un lejupejošo auksto gaisa slāni. kaut gan, jāsaka, ka starpība būs niecīga. ņemot vērā, ka jumts ir slīps un konvekcija ir apgrūtināta.

no otras puses, tās 30 mm līstes var noderēt citur un gaisa šķirkārtas veidošanai, varbūt, ir vērts pameklēt materiālu, ko kādā zāģētavā, vienkārši nokurina.

ok, par slīpumu skaidrs - var būt 3 cm, bet gala sienas vertikālas, griesti horizontāli; bez tam, ja liek minimāli iekārtus reģipša griestus, tad tā atstarpe no pepi uz leju sanāks vismaz 12-14 cm; kā tas izskatās?

stāsts tas pats: atstarotājs strādās, bet pateicoties šādai spraugai būs lielāka konvekcija. precīzi izrēķināt šīs konvekcijas radītos siltumzudumus latos dieszin vai kāds ņemsies, un vai vajag.

Likšu šito uz sienas iekšpusē (mūris biezs pusmetra). Daži jautājumi.
1) ADH laikam būs vieglāk pielīmēt ?
2) kā taisīt karkasu? vispirms karkasu un starpās pepi, vai var uzlikt pepi un tam pa virsu skrūvēt līstītes?
3) vai karkass var būt horizontāls? gribu pa virsu likt mdf paneļus un man tiem vajag horizontālas latas.
Vai tomēr labāk vispirms vertikālu karkasu un pa virsu vēlreiz horizonālo?

labāks variants būtu siltināt no ārpuses.
ja tas nav iespējams, tad siltinot no iekšpuses, liek 50 mm vates un pepi reflekt plus. latojuma virzienam nav nozīmes. svarīgi ir pārlīmēt visas salaiduma vietas un izveidot gaisa šķirkārtu starp atsraotāju un apdari.
adh variants domāts ventilācijas gaisa vadiem un pateicoties līmvirsmai ir dārgākais no pepi materiāliem. tādēļ ieteiktu pepi reflekt plus 5mm. pie latojuma to piešauj ar dažām skaviņām. parāk aizrauties, arī, nevajadzētu - mazāk caurumu - drošāka tvaika barjera.

v_t, vai nevari luudzu pateikt kuros Rigas buvmaterialu veikalos varetu mekleet to PepiReflekt. Man vajag tvaika barjeru apsildamos beniņos un es labpraat to apsvertu izmantot, bet gribu "aptaustiit" un uzzinaat cenu.

cik zinu, tad ir visos zināmajos būvmateriālu veikalos. izvietojums, gan, kā nu kuram. citam pie lamināta apakšklājiem, citam pie plēvēm, citam pie vatēm.

nesen pirku krautaa, pepi reflekt plus, cena laikam bija ap 3Ls/kvm

k-rautaa pepi reflekt plus 2,77ls/m2

Vai manā gadījumā vate ir obligāta? Tā nav gluži ārsiena, aiz tās būs neapkurināta telpa.
Vati likt nu ļoti nav gribēšanas un neredzu vajadzību. Zinu, ka būs vēl labāk , bet telpā negribas zaudēt vietu. Vai tiešām veidosies rasas punkts uz alumīnija?
Un kā paliek ar latu režģi - der horizontāls ?

der arī horizontāls.
neapkurināta telpa nozīmē, ka tajā būs tikpat cik ārā.
grūti pateikt, vai veidosies rasas punkts. tas lielā mērā atkarīgs no telpas pielietojuma, vēdināšanas, kurināšanas tradīcijām.
ja galīgi negribās ņemties ar 50 mm vates, tad varētu noziedot 15 mm no telpas un ar latojumu izveidot gaisa šķirkārtu starp sienu un atstarotāju.

Ja jau runa iegriezās par neapkurināmu telpu, man jautaajums par mansardu - koka karkasa maaja, mansarda sliipuma zemaakajaa daļā augstums iznāk kādi 90cm. Manuprāt, tas ir par maz komfortablai telpas izmantošanai, tāpēc domāju uztaisīt falšo sienu kādu pusmetru nost no ārsienas, bet nav ne jausmas, kā tas tukšums uzvedīsies. Skaidrs, ka tur būs vēsāks nekā istabā; varbūt tajā falšajā sienā vajag ierīkot pamatīgu ventilāciju labai gaisa cirkulācijai, piem, atstāt 2-3 cm šķirbu pie grīdas?