Labs vakars! Ceru, ka varēšu saņemt padomu/us.
Atraku vienu mājas pamatu daļu, uz kuras uzlīmēju 5cm biezu zilo putiku. Vai pamatus pirms uzlīmēšanas bija jāapstrādā ar BLK mastiku? īsti neesmu ieguvis skaidrību šajā jautājumā. Vieni saka, ka vajadzēja, citi pilnīgi pretēji saka nē. Kā īsti ir? Vajag vai nevajag?

Labs rīts! Ceru, ka varēšu saņemt padomu/us.
Atraku vienu mājas pamatu daļu, uz kuras uzlīmēju 5cm biezu zilo putiku. Vai pamatus pirms uzlīmēšanas bija jāapstrādā ar BLK mastiku? īsti neesmu ieguvis skaidrību šajā jautājumā. Vieni saka, ka vajadzēja, citi pilnīgi pretēji saka nē. Kā īsti ir? Vajag vai nevajag?

Pamatu virsmas hidroizolācijas veikšana atkarīga no pamatnes gruntīm un gruntsūdens, kā arī iespējām aizvadīt virsmas ūdeņus.
Ja gruntis ir sausas un mitruma kapilārā' uzsūce pamatos minimāla, tie pie atrakšanas labā stāvoklī, bez izdrupumiem, tad manuprāt papildus apstrāde ar bituma mastiku neko nemainīs.

Manā gadījumā ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis.
Māja tika uzbūvēta pirms 2x gadiem, bet pamati nekādā veidā netika nedz siltināti, nedz veikta hidroizolācija. Nolēmu uztaisīt priekš sevis un tādēl izvēlējos siltināt pamatus. Drenāžas ierīkošana arī īsti nav iespējama, jo ūdeņus nav kur novadīt.

Ja tev pamatu materiāls ir mitrs, tad diezin vai izdosies uzsmērēt bituma mastiku, tā neturēsies. Te īeteicamas speciālās augsta spiediena polietilēna membrānas tipa "Tefond". Tās zināmā mērā ļauj žūt ūdenim no pamatu virsmas, bet tām jāiziet virs piebērtās zemes.

Tik traki jau laikam nav, ka pamati visu laiku ir ūdenī. Varbūt tā ir tikai sakritība, jo atracis esmu šovasar, kad ir mežonīgi daudz lijis. Vispār jau bija doma atrakt visus pamatus un nokārtot šo lietu jau šajā sezonā, bet nepārtraukto nokrišņu dēļ vienkārši nebija iespēja normāli darboties.
Sākotnēji man bija doma likt to membrānu, bet tad tomēr nolēmu likt uzsvaru uz siltināšanu.
Vai šo putoplastu var likt arī uz šīs membrānas?

Vadoties no ražotāja informācijas speciālo polistirēna, ražotājs 'Dow', materiālu īpašības tādas, ka to ūdensuzsūce ļoti maza. Tātad poras ar gaisu ir noslēgtas un šajā gadījumā nav būtiski vai tas atrodas ūdenī vai zemē.
Jebkurā gadījumā, ja pamati regulāri atrodas ūdenī, tad šada speciāla membrāna palīdz žūt tam ūdenim, kas ieklūst betonā un liekot siltumizolāciju virs membrānas ar ēkas siltumu tiek nodrošināts apstāklis, ka betons nevar sasalt un žust.

Paldies par ieprieks sniegto informāciju!
Ja pareizi izpratu, tad es varu tā rīkoties (likt buruļmembrānai virsū zilo putoplastu)?

kriksens Wrote:
-------------------------------------------------------
> Manā gadījumā ir ļoti augsts gruntsūdens
> līmenis.
> Māja tika uzbūvēta pirms 2x gadiem, bet pamati
> nekādā veidā netika nedz siltināti, nedz
> veikta hidroizolācija. Nolēmu uztaisīt priekš
> sevis un tādēl izvēlējos siltināt pamatus.
> Drenāžas ierīkošana arī īsti nav iespējama,
> jo ūdeņus nav kur novadīt.

Sveiki.
Likt membrānām, kuras paredzētas pamatu rekonstrukcijai virsū siltinājumu ir manā uzstverē bezjēdzīgi. Tāka galvenā šo mebrānu funkcija ir nepielaist vairs pie pamata mitrumu un ļaut mitrumam izkļut no pamata (respektīvi mebrānas augšgals nav iebetonets,bet vaļējs lai nodrosinātu gaisa cirkulāciju protams novēršot virszemes nokrišņu piekļūšanu starp membrānu un pamatu), neizbēgami atmosfēras aukstais gaiss ziemā iekļust šaja spraugā un siltumizolāciju padara par bezjēdzīgu. Vairāk šis memrānas piemerotas rekonstruējamām ēkam ar pagrabiem kur siltināšanu var veikt no iekspuses.

Kādā veidā membrāna uzlikta VIRS siltumziolācijas, var padarīt to bezjēdzīgu? Pēc jūsu loģikas ventilējamas fasādes ir pilnīga bezjēdzība? :))
Piektdienas vakarā vajag aliņu ieraut, nevis izteikt absudrus komentārus 5 gadu veciem jautājumiem.

Topiks protams, ka vecum vecs, bet uz ventilējamas fasādes likt siltumizolāciju ir izmest naudu vējā.

Dimdims tu arī vakarā neesi alu dabūjis? Skaidroju uz pirkstiem:
a)Pamati-siltumizolācija-membrāna
b)Siena-siltumizolācija-vēdinama gaisa šķirkārta-apdare (šo sauc par ventilējamo fasādi).
c)Siena-vēdināma gaisa škirkārta-hvz-siltumizolācija-apdare
Raivis mēģina iestāstīt, ka a) variantā siltumizolācija pēkšņi nedarbojas, es saku, ka tad arī b) variantā siltumizolācija nedarbojas, bet tu sāc runāt par variantu c)

Nu vispār runāju par variantu c. ja uzmanīgak palasa un alu mazaak lieto ir skaidrs.
Bet nu diskusija šajā jautājuma ir pozitiva.
Ja lietojam membrānu virs siltumizolācijas guvums mazs jo putupolistirols kā mums visiem zināam nav tas labākais mitruma izvadītājs... Jau tājums kas ir svarīgaaks siltums vai mitrums. Ideāls rezultāts te nebuusss...

ES arī pavasarī plānoju siltināt pamatus.
Gruntsūdens ir 1.5 - 1.8m dziļumā. Pamatu apakša mēdz aizsniegt (atkarībā no gadalaika) gruntsūdeni. Grunts ir smiltis.
Plāniju izmantot 60x2400x5cm ekstrudētās loksnes ar pusspunti. Augšējo 2 kārtās, apakšējo 1 kārta.
Virs zemes 20 cm. Zem zemes 100 cm.
Vai ir kāda jēga klāt kādas hidroizolācijas . Vai pusspundu malas vajadzētu ar kautko salīmēt. Ar ko to vislabāk būtu līmēt?
Vai labāk augšējā dalā izmantot 2 kārtas 5 cm vai 1 kārtu 10 cm?

Putuplasta līmēšanai ir speciālas putas, rozā krāsā, tomēr es teiktu, ka tās ir pārāk cietas (kā polistirols).
Tā vietā man Kuršos ieteica nevis putuplastam, bet vispārīgam pielietojumam domātas īpašas putas, kuru masa sacietējot nevis sakoncentrējoties burbuļa malās (tuvu virsmai), bet visā tilpumā veidojot blīvu, putainu masu. Diemžēl nosaukumu nepierakstīju un balonu nenobildēju.

Jautājums pamatu siltināšanas ekspertiem!

Restaurēju vecu māju un mājas pamati ir no laukakmeņiem lieliem un maziem. Nav izdrupuši bet virsma nav līdzena kā jau akmeņiem. Grunsūdens līmenis augsts un pavasaros ir vērojamas peļķes ap māju. Ir iespējams novadīt ūdeni - respektīvi siltinot mājas pamatu varētu ielikt arī drenāžas trubu.
Jautājums: Kā man secīgi siltinat un kādos dziļumos kas un ko darīt.

paldies jau iepriekš par atsaucību

Pamatnes grunts izsalšana apkārt patstāvīgi apsildāmai ēkai ir maza, informācijai var ielūkoties [www.likumi.lv] _Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01
"Būvklimatoloģija"; 19.tabulu un kartes, kā arī papildus Latvijas būvnormatīvs LBN 207−01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes" punkts.2.5 un 6.pielikuma 1.tabulu.
Vecai ēkai pamatiem ir arī vizuāli psiholoģiska vērtība, tapēc to siltināšanu virspamatu līmenī - septiņas reizes nomērī un tad griez. Kvalitatīviem 'veciem' pamatiem - atsegts šuvots laukakmeņu mūris manuprāt var siltināt pamatus zem planējuma un daļēji no iekšpuses rekonstruējot grīdas.
Vai siltināt visā pamatu dziļumā zem planējuma. Manuprāt - nē , jo ziemā siltinājums var tikt aprobežots ar grunts izsalšanas robežu. Siltinot zemāk mēs pamatiem vairs neko labāku nodrošināt nespējam, jo to pamatu iekšējo temperatūru jau nosaka grunts temperatūra zem ēkas. Ja grīdas konstrukcija ir siltumizolēta tad droši var teikt, ka grunts temperatūra aprobežota ar virsmas gruntsūdens temperatūru, kas praktiski nemainīga cauru gadu.
Pamatu hidroizolācija. Vecām ēkām ļoti bieži izpaliek horizontālā hidroizolācija, jo būvniecības laikā nebija šādu izturīgu materiālu, senlatvieši izmantoja bērza tāsi, bet tas bija īslaicīgs risinājums - līdz 25..40 gadiem. Un tā, ka pamati bija biezi, tad temperatūras ietekmē ārsienas daļās zem loga, stūros izpaužas iekšējā siltā gaisa kondensācijas sekas - redzami mitri plankumi kā ārsienās, tā iekšsienās. Lai to efektu samazinātu ir jāpalīdz pamatiem uzsilst un jāpalīdz pie grīdas un pamatiem esošajam mitrumam ātrāk izgarot. Tapēc bez siltumizolācijas tiek izmantotas arī šis speciālās HDPE memrānas ar reljefainu virsmu. Taču šo pašu efektu nodrošina arī speciālā reljefainā siltumizolācijas virsma, kur gaisa kanāli palīdz mitrumam ātrāk izžūt. Ne membrānu, ne siltumizolāciju pie pamatu virsmas var nelīmēt, jo to nemainīgo stāvokli nodrošina atberamās grunts piespiedējspēks... vienīgi montāzas laikā, ja grunts netiek atbērta reizē ar uzstādīšanu var montāžas ērtības labad materiālus augšpusē piestiprināt
No apraksta saprotams, ka gruntij maza filtrācija - māls; mālsmilts vai smiltsmāls un samērā augstu ir gruntsūdens necaurlaidīgs slānis. Jautājums vai tās peļķes veidojas tieši pie mājas ārsienas D -DR pusē vai vispārīgi - teritorijā zemākās vietās ir peļķes ar ilgstoši stāvošu ūdeni. Ja tieši pie mājas ūdens nav un ēkai nav pagraba... tad kapēc vajag drenāžu? Vai ēla atrodas paugura apakšpusē, kur no paugura augšas pavasarī tek kūstošais sniega ūdens?

Labdien!

Man jautajums par pamatu hidroizolāciju. Māja būvēta no monolīta skaidbetona. Ir tā ka nezināmu iemeslu dēļ vienā mājas stūrī nāk mitrums pa sienu uz augšu. Liekas ka ir kautkā bojāta hidroizolācija uz pamatiem kur augtāk sākas skaidbetons. Ko var darīt šajā situācijā?

Noskaidrot, vai skaidbetonā esošais koks jau satrupējis vai vēl nē. Atkarībā no vai nu tikai apturēt mitrumu vai aizvietot gabalu sienas.