Kādas sekas draud, ja rudens lietavās visai kapitāli ir izmirkušas aeroc sienas? Nepaspēšu uzlikt šogad jumtu, plānoju iekonservēt (apsegt) līdz pavasarim, tad turpināt. Kam tā ir bijis, cik ilgi žūst pirms var likt iekšējo apmetumu (ārpusē jāliek virsū vate, tur laikam mazāk risku?). Kādi ieteikumi?

!!!!!!!!!!!!!!!

Tās ir riktīgas ziepes. Zinu būvfirmu, kura cīnās Mārupē ar garantijas remontiem jau 4. gadu, tieši šo sūdu dēļ.

Šī iemesla dēļ, savā būvē liku meistariem segt būvi katru dienu uz nakti, jo zinu, ka samircis aeroks ir ļoti liela problēma. Ja tā ir noticis, ieteiktu nelikt virsū nekādu apdari visu nākošo gadu, resp. pavasari un vasaru.

Starp citu ar visu nesalīšanu Aerocam pilnīgs izžūšanas laiks pēc celtniecības skaitās līdz 5 gadiem...

šādos gadījumos arī izpauzās lielākais gāzbetona mīnuss - mitruma uzņemšana

ja ir iespeejams kaut kaa nosegt lai bairaak neliist virsuu visam paari kaut kaadus paarklaajus ,pleevi vai ko citu unmeegjinaat žāvēt ar ventilatoriem nu vienalga ar ko ,bet ja shitik samirkusham uznaaks baigi miinusi shie bloki var arii saplaisaat ,esmu redzeejis taadas sienas.

Apsedz lai vairāk nelīst iekšā no aukšas - uzklāj ruberoīdu un sakrāmē dēļus vai akmeņus. Galvenais lai nebūtu ūdens iekšā - tad sals neko sliktu neizdarīs, ja būs tikai mitrums - tas nekas, mitrus blokus sals nesaplēsīs. Un tas lielais ūdens jau stipri ātri izvējojas. Pilnīga izžāvēšana ir cits jautājums, ko ziemā nevar izdarīt.

Es mēģīnātu par vainīgajiem pataisīt celtniekus, jo ja būvē, tad arī jāzina ar ko cel un kā ar tadu materiāalu jāapietas....

Var redzēt, ka neesi neko būvējis - par vainīgiem tu vari pataisīt ko gribi, bet no tā nekas nemainīsies - bloki neizžūs un celtnieki lētāk nestrādās. Celtniec;ib;a ir jācīnās ar sekām nevis iemesliem.

Man kaimins ari sedza ar plevem aerocus, bet neskatoties uz to, izlema paaris gadus neapshut ar siltumizolaciju maju, lai kartiigi izzuust.

Cien. aaaa

Pats tiešām neko nebūvēju, bet jau 1 gadu esmu nodzīvojis savā jaunajā mājā, kuras celtniecības procesu vadīju pats pēc tam, kad ar šķīros ar brigādi, kura man mūrēja sienas... Viņi man sedza ar plēvēm katru dienu un neviena lietus gāze netika mūrī tāpēc, ka pats pieskatīju. Patriecu citu problēmu dēļ un arī sodīju ar neizmaksātu naudu. Daudz kas ir atkarīgs no tevis paša vai būvuzrauga.

Tikko patriecu vēl vienu brigādi, kas sievasmātes dzīvokli remontēja, pēc tam kad izdomāja, ka tķoša ir slaucama govs. Atkal pats vadu procesu un rezultātā ekonomija ap 5000 LVL....

Nav pareizi, ka šmurguļi, kuri iemācījušies mūrēt vai špaktelēt, iedomājušies, ka var pelnīt 3 vairāk par pasūtītāju... Tādus arī pasūtam un atrodam normālus.

kas ir normaali meistari, jeb , lai jautaajums buutu skaidraak saprotams, cik tu maksaa saviem meistariem( tiem labajiem)??? apmeeram, teiksim nedeeljaa , cik tad vinji sanjem?

chaapslis: 800-900 LVL mēnesī

njaa, tas ir normaali...principaa, straadaajot no 9-16, man tas pats arii sanaak...

Vasarā 2 mūrniekiem pa 3,5 nedēļām samaksāju kopā 4 štukas, viņi strādāja 8-20 bez svētdienām. Nevienu kapeiku nav žēl!
Pēc tam jumta licējam pa 4,5 mēnešiem samaksāju 3,5 štukas un dabūju atklausīties ka viņš redz nepelnot bet visi riņķī pelnot. Strādāja viņs aptuveni 12-19, kādas 3-4 dienas nedēļā. Rezultāts gan ir vairāk vai mazāk OK, bet nu domas vislaik šaudījās par soda sankcijām ...

Bet kā jums izdevās tik veiksmīgi apsegt jaunbūvi? man pat ar fibo blokiem piespiestas plēves strēmeles, kas sedza mūrējuma augšu, ar vēju rāva nost! Sienas no sāniem pat nemēģināju segt.

labas plēves var iepirkt. Galos jāiesien smagumi, un max. jāklaj tā, lai vējam nav kur pavilkties.... ;-) Resp. tie sūdi ir tik lieli, ka uz plēvēm un labu izdomu nevajadzētu skopoties...

Ja grib apsegt, jāsedz ar kaut ko smagu - ruberoīds ar dēļiem vai akmeņiem virsū - ar plēvi ir nereāli apsegt - vējš rauj nost, saku no pieredzes.

Jautājums bij - ko nu ???!!! Nevis, kā to vajadzēja darīt.
Protams maksimāli nosegt, bet tikai ne ievīstīt plēvēs, jo tad žūstošais mitrums kondensēsies un s... būs vēl lielāki. Pēc iespējas ātri dabūt zem jumta (nu kaut arī tikai vasarā) un žāvēt, no ārpuses var apvilkt ar pretvēja (elpojošu) plēvi uz latojuma, lai nokrišņi netiktu papildus slapināt, bet no iekšas vajag siltumu.
Ja sasalstot radīsies plaisas, tās jāaizšpaktelē (protams vēlams tomēr parādīt zinošam cilvēkam - vai tās nevar ietekmēt konstrukcijas drošību).
Katrā ziņā par fasādes apdari (siltināšanu, apšūšanu) jāaizmirst, kamēr sienas daudz maz neizžūs, vai arī šim apšuvumam jābūt maksimāli elpojošam un mitrum izturīgam, jo žūstošais mitrums var to krietni pabojāt. Par jebkura veida apmetumiem būtu jāaizmirst uz gadiem 3-5. Diemžēl, bet tā viš i ...
Galvenais nenokārt degunu...

Ja paliek māju zem jumta, un nogruntē ar hidrofobizējošu grunti - kāpēc neapmest vai kā savādāk neapdarīt? Mitrums no ārpuses vairs netiks uzņemts, un no blokiem izdalīsies līdz līdzsvaram.

Tur jau tā lieta ka izdalīsies, un ja apmetums (vai cits apšuvums) to vēl aizturēs, īpaši aukstā laikā, tad var rasties kondensāts. Protams viss ir nosacīti - atkarīgs gan no materiāliem, gan iestrādes. Dotajā situācijā, kad acīmredzami centies cilvēks ietaupīt uz daudz maz sajēdzoša darbu vadītāja rēķina, labāk nodrošināties... ir redzēts ka apvelk ar bitumena papīru, papi, pat siltumnīcas plēvi... vispār ppc, kas reizēm notiek privātmāju būvniecībā...

@#$%&
Nu gan esi raženi pastrādājis!