vai ir kada pieredze sekojosa jautajuma: vai jumta konstrukcijai izmantojamie zagmateriali ir jazave vai ari var likt tikko sagrieztus(sazagetus)?

Vai ta aizmirsi, kur liki iepriekšējo jautājumu? ;)
[buvnieciba.delfi.lv]
Ja baļķi no kuriem materiāls izzāgēts aptēsti, satāfelēti zem nojumes žuvuši vismaz 4 gadus, tad drīkst.
Pretējā gadījumā drīkst staigāt pa tikko ielietu betonu vai nupat krāsotu grīdu, jebšu kurināt vēl neuzbūvētu krāsni :D

varbūt vēl kāds var izteit savu viedokli? runaju ar meistariem - katram savs viedoklis, un nav tā, ka būtu pārsvars uz kādu pusi. Vieni apgalvo,ka noteikti žāvētus, citi, ka nav obligāti, jo izzuvis būs līks,greizs,u.t.t, varot likt nezāvētus.

...var jau iebūvēt arī galīgi zaļus, tikko no gatera, bet jārēķinās ar to, ka šo konstrukciju vienalga vajadzēs izžāvēt- tas nozīmē uz gadiem 2 jāatstāj brīvi vēdināties- pēc tam jāsmērē ar antiseptiķi,(bez tam, koks žūstot saraujas-var deformēties jumta segums); šķūnim jeb neizmantojamiem bēniņiem tas nebūtu tik svarīgi- koks nekādi netiek apdarīts, savukārt zaļu iepakojot vatē, plēvēs un ģipškartonā ir garantija pēc pāris gadiem sākt no jauna- viss būs satrupējis...ja ir doma veikli pabeigt un cerība ātri pārdot, tad nav ko daudz domāt- kas ir pie rokas to arī vajag pielietot...gan jau.

Spāru konstrukcijas obligāti no žāvētiem, jo tās žūstot var liekties, bet tādām lietām kā aplīstējums utt., kas ir pienaglotas bieži un visur, var arī slapjus, jo tie ir piestiprināti pa īsam gabalam un žūstot paliek ideāli taisni. Līstēm un aplīdtējumam gan vajadzētu būt antiseptētam, bet īstenībā nav svarīgi - jumtam pats svarīgākais ir pareiza ventilācija, ja tāda ir, pat neapstrādāts koks nepūs simt gadus, bet ja ventilācijas nav, tad jau pirmajā gadā sāks tur augt sēnes un visādi citādi nelabumi.

==> Visiem gudriniekiem
Spāres nežāvē, ja vien nav kur naudu likt. Vēl jo mazāk žāvē līstes. JO... Ja jūs attaisat vaļā žāvētu kokmateriālu paku (18%) un nepagūstat uzstellēt jumta konstrukciju un jumtu tik īsā laikā, kamēr nav absolūti nekādu nokrišņu, tad tam vēl būtu kāda jēga, bet ja namdars taisa jumta konstrukciju, bet starplaikā pāris reizes uzlīst lietus, tad visa žāvēšana ir pie kājas. Pāris dienu laikā koks uzsūc visu mitrumu atpakaļ tikpat ātri cik kaltē tas ir iztvaicēts no tā ārā. Pie tam spāres lielākoties atrodas jumta konstrukcijas vēdināmajā daļā (klasiskajos projektos), un ja vien nav caurs jumts, tad viņas izžūs dabiskā veidā pāris gadu laikā. Žāvēšana varētu būt aktuāla tad, ja mansardu izbūvē līdz pašai korei (kā dažreiz mēdz darīt guļbūvēm). Ja konstrukcija pareizi salikta, tad nekas tur nevērpjas un neliecas. Līstes tāpat atrodas vēdināmajā daļā un tiek skrūvētas ar regulāru soli. Pēc gostiem līstes tomēr labāk likt impregnētas. Daudzi impregnē arī spāres, lai gan es personīgi tam jēgu neredzu. Impregnēt obligāti vajadzētu mūrlatas un sijas, kas caur izolāciju saskaras ar mūri, kur ir risks mitruma iespējai saskares punktos.

...kādam te nav saprašana, kas ir zaļš koks un kas ir samircis koks- te jau pat 30% inflācija neārstēs, kur nu debate topikā...

Pilnīgi piekrītu martell!Vislabāk kokmateriālu griezt no "suhastoja" un montēt to uzreiz pēc sagriezšanas.Koka konstrukcija tiek savstarpēji saistīta ar mūrlatu,krēsliem,saišķiem,latojumu utt.,tāpēc tai nav lielu iespēju sagriezties.Kokmateriālu antiseptizē tikai tāpēc,ka to prasa ugunsdrošība,ne jau tāpēc,ka tur varētu kaut kas sapūt.Ja ēku sākat celt pavasarī,tad pa vasaru koka konstrukcijas izžūst un rudenī var sākt siltināšanas,apdares darbus. P.s. tantei arī ir taisnība ka samircis koks nav tas pats kas zaļš koks,tāpēc ieteicu materiālu zāģēt no "suhastoja".

=>> tantei
Varbūt cien. k-dze izskaidros kāda ir starpība starp zaļu un samirkušu koku? Īpaši jau situācijā, kad "zaļš" koks ir iemests kaltē un pēc 5 dienām tiek stutēts uz jumta lietus apstākļos. Pēc Jūsu definīcijas kaltēts koks var būt tikai tāds, kas ir jau miris, t.i. 6-7 sezonas stāvējis šķūnītī zem jumta un mitruma apmaiņa šūnu līmenī vairs nenotiek.
=>> vecukinam8
Problēma ir atrast suhostoju bez trupes, un ja tomēr izdodas, tad otra problēma ir nomenedžēt tā dabūšanu līdz gaterim un pareizo iznākumu līdz objektam. Ja pašam pieder mežs un gaters, tad ir iespējams. Normālos apstākļos ar to neviens nekrāmējas. Koku imprignē tikai un vienīgi, lai aizturētu pūšanas procesu - ar ugunsdrošību te nav nekāda sakara. Tak iemet impregnētu dēļa galu ugunī - deg tieši tāpat. Un vēl - neieteiktu uzskatīt impregnēšanu par panaceju. Pēc visu "zaļo normu" ieviešanas Eiropā kopš 2003.g. vairs nepieļaujas pievienot imprignēšanas šķidrumam (tam zaļajam, kas arī dēļus tādus iekrāso) arsēnu, hromu un vēl sazin ko, kas deva 15 gadu garantiju, ka ierakts zemē koks nepūst. Mūsdienās imprignēts koks pelē un pūst mitrumā tāpat, tikai ar lielāku aizturi.

Lasu un domāju: ja jau building.lv forumā tiek pārstāvēta Latvijas būvnieku "gudrākā daļa" (manuprāt Latvijas vidējais "celtnieks" nemācētu atvērt interneta pārlūkprogrammu,kā to māk Martella kungs un vecukinsh :D :D ,tātad foruma apmeklētāji ir virs vidējā :D), nav jābrīnās, kādus brīnumus reizēm var nākties redzēt.
Daži fakti par koksni no grāmatām: "Mitrums ietekmē koksnes STIPRĪBU un DEFORMĒJAMĪBU. Pētījumu rezultāti rāda, ka, pieaugot koksnes mitrumam, samazinās tās stiprība. Rūpīgi ŽĀVĒTAS koksnes STIPRĪBA ir apmēram 2..3 REIZES LIELĀKA nekā tāda paša ar ūdeni piesātināta materiāla stiprība un par 50...70% lielāka nekā gaissausas (mitrums 13 līdz 18%) koksnes stiprība."

Citēju: by Martell: "Spāres nežāvē, ja vien nav kur naudu likt. Vēl jo mazāk žāvē līstes. JO... Ja jūs attaisat vaļā žāvētu kokmateriālu paku (18%) un nepagūstat uzstellēt jumta konstrukciju un jumtu tik īsā laikā, kamēr nav absolūti nekādu nokrišņu, tad tam vēl būtu kāda jēga, bet ja namdars taisa jumta konstrukciju, bet starplaikā pāris reizes uzlīst lietus, tad visa žāvēšana ir pie kājas. Pāris dienu laikā koks uzsūc visu mitrumu atpakaļ tikpat ātri cik kaltē tas ir iztvaicēts no tā ārā."

Un tagad es citēju: Koksnes ūdensuzsūce ir ūdenī iegremdētas kokksnes spēja uzsūkt sevī ūdeni. Ūdens uzsūkšanas dziļums vienā diennaktī (iegremdēts ūdenī, nevis lietū ar starplaikiem un vējā)priedei aplivā caur šķērsgriezumu šķiedru virzienā (caur galu, Martell :D) ir 15mm, bet šķērsām šķiedrām ir tikai 1 mm. (sānu virsmas, Martell :D)." (pats vari sarēķināt cik dienās pilnīgi iegremdēts koks 50x200 pilnībā izmirkst)

Tagad kokmateriālus žāvē moderni, atkarībā no biezuma ~līdz 24h speciālās kaltēs, pašam pirmais darbs studiju laikā :) bija kokmateriālu kvalitātes kontrolieris, zinu. Pēc kaltes notiek konstrukciju kokmateriālu šķirošana, visi līkie, savērptie, griezšķiedrainie, lokmalainie, mizas ieaugumi, mehāniskie bojājumu, izmēru neatbilstošie, trupējušie, pārlieku zarainie, plaisājušie, mitrie (ja gadās), sveķu ligzdainie, pat daudz zilējušie tiek atšķiroti. (un pats kuriozākais, ka tieši celtnieki brauca un pa lēto pirka visus brāķus!!! (forši taču pa lēto iegrābt, ne :D))
Tātad, ja arī šķirots koks mazliet samirkst, nekādi dižie vērpšanās procesi vairs nenotiek.
Tādēļ atbildīgas būves, kādas, bez šaubām, ir arī dzīvojamās mājas :), jāceļ no žāvētiem kokmateriāliem.

Ja pielieto zaļus kokmateriālus, pāc ižžūšanas arī visas savienojumu vietas kļūst nestingas, kas pazemina konstrukcijas kopējo kvalitāti.
Un izlieces, piemēram pārseguma sijām un spārēm pāri par 3,5, 4 m būs tādas ka pašam prieks un .irsa smaidīs!! (virsa??) :D :D :D!!
Neņem personīgi!

Es teicu,ka to prasa ugunsdrošība,nevis ka es tā domāju.Es uzskatu ka,ja degs tad degs viss-koks,vate,metāls...Ja tev ir bijusi darīšana ar valsts,pašvaldību objektiem tad sapratīsi ka koka konstrukcijas prasa imprignēt tikai tāpēc lai mazinātu ugunsbīstamību.Pret pūšanu tu vari imprignēt āra apšuvumu,mitra pagraba koka konstrukcijas,konstrukcijas kas ir pakļautas mitrumam.Neredzu jēgu imprignēt jumta koka konstrukcijas pret pūšanu.Ja vien tas jumts nav caurs,tad kāpēc lai tur kaut kas pūtu???!!!

Pūs tāpēc, ka iestrādās tikko nogāztu koku, ātri uzbūvēs nevēdināmu jumta knstrukciju, bēniņos uzliks nepietiekama biezuma akmens vai stikla vati bez tvaika plēves,... :D

Paldies SAK ka aprakstiji atšķirību starp zaļu un samirkušu koku manā vietā.Ideālā variantā būtu sauss,ēvelēts kokmateriāls.Bet tagad padomā cik % no latviešu tautas var atļauties tādu kokmateriālu!!!Celtnieks par tādu materiālu būtu tikai priecīgs.Es jau teicu ka spāres tiek savstarpēji saistītas ar mūrlatu,krēsliem,saišķiem,latojumu utt.,tāpēc tām nav lielu iespēju sagriezties...

Atkal jāatkārtojas,pa vasaru koka konstrukcija izžūst,bet par nepareizu jumta konstrukciju jau ir cits stāsts.Ja nebūs pareiza vēdināšana,tad sapūdēsi arī sausus un imprignētus materiālus.