Kādi ir vajadzīgi papīri, lai varētu saskaņot mazēku būvniecību? Topogrāfija ir vajadzīga vai nē? Vai no būvvaldes nāks pārbaudīt mazēku , kad tā būs uzbivēta?

ja kaut ko tās mainīs tā ir skultes pagasts, zemei ir status- mežs, un daļa no tā ir kailcirte, kur to mazēku gribētos uzbūvēt.

Ivars Brinkmanis pirms gada minēja, ka nevajag obligāti:
[buvnieciba.delfi.lv]

tas nozīmē ka es var vienkarši uzzīmēt uz zemes robežu plāna to mazēku un viss? ar to pietiks?
un vai brauk pēc tam no būvvaldes pārbaudīt to mazēku pēc būvniecības?

Pēc vispārīgajiem būvnoteikumiem "mazēkas būvvieta jāsaskaņo būvvaldē", tātad jārīkojas (jāzīmē) saskaņā ar būvvaldes prasībām.
Vispirms varbūt pārliecinies, vai apbūves noteikumi tai meža teritorijai atļauj 25m² mazēku, nevis, piemēram, "līdz 12m² lielu pagaidu saimniecības ēku".
No būvvaldes ēku pieņemt brauks, jo to vajadzēs nodot ekspluatācijā un ierakstīt zemesgrāmatā.

līdz 25 m2 ir atļauts, tās jau ir noskaidrots, nebija īsti skaitrs par to topografiju, jo būvvaldē viens teica, ka vajag, otrs, ka nevajag to taisīt, bet 200 lati nav jau tik maza summa. Vai tās mazēkas skice ie vajadzīga?

to mazēku obligāti būs jāieraksta zemesgramatā? Ko tur būs jānodot ekspluatācija? tā taču nav dzīvojama ēka? Problēma ir tāda, ka tā māja tur jau stāv un ir ap 30 m2, ko tad darīt? ja brauk skatītites, tad jau būs man. tad jau kabāk vispār neko nedarīt

Ja jau viņa tur stāv meža vidū,tad lai stāv!Ne tur kāds brauks,ne arī kādam interesē tā būda.Nedari vispār neko.:)

Es biju domājusi, ka viņi nebrauk skatīties, bet sanāk ka brauks obligāti un tai saskaņošanai nav nekādas jegas, kas tad draud, ja gadījuma uzzīnas par to māju?

Tiešām, ēkas, kam saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem nav vajadzīga būvatļauja, nav arī jānodod ekspluatācijā. Tātad brauks tikai inventarizatori.

Tatad var riskēt un pameģināt legalizēt to māju, ka mazēku? inventarizatori būs nepieciešami kad es gribēšu buvēt dzīvojamo māju, vai agrāk? tatad neviens nebrauk to mazēkyu pārbaudīt?

ļoti gribētos atrāk atrisināt to lietu, lai pabeigtu to māju līdz galam un lai vasara jau varētu tur atbraukt

Inventarizatori būs nepieciešami, pirms gribēsi mazēku ierakstīt zemesgrāmatā.
Ja būvēsi dzīvojamo, topeni tāpat vajadzēs.
Topenes derīguma termiņu nosaka būvvalde (var noteikt lielāku, bet ne mazāku par gadu). Pat ja prasīs pārskaņot, godprātīgs mērnieku kantoris, kas skaņo optom, par to neplēsīs 9 ādas, bet tikpat labi variet skraidīt pa iestādēm paši.
Varbūt pirms lielās būvniecības var nelikties zinis kā ieteica večukiņš, tikai neuzbūvējiet šķūni iespējamās mājas vietā.
Dzīvojamo tiešām ļaus? Skulte ... nesmaržo pēc kāpām?

Vai obligati bus jaieraksta zemegramataa? Tie inventarizori ir no buvvaldes vai pasam jamekle?nebus ar viniem problemu, ja maja ir lielaka par 25 m2?
Dzivojamo var,tikai jataisa detalplanojumu un transformaciju.
Ne, tas ir 2 km no kapam

Pareizi laikam saucas Būves kadastrālā uzmērīšana:
[www.vzd.gov.lv]
Ja inventarizatori konstatēs lielāku, problēmas būs.

Apbūves laukuma termins gan ir diskutabls. Visu laiku domāju, ka apbūves laukumu mēra pēc sienu ārējām robežām apmēram metra augstumā virs zemes. Arī manas sētas projekta (ko apliecinājis sertificēts architekts) ģenplānā ēku apbūves laukumi neietver ne pakšus, ne jumtu pārkares.
Nesen forumā tika teikts citādi:
[buvnieciba.delfi.lv]
Papētot jautājumu, atsauci uz izvirzīto daļu projekciju atradu tikai būvnormatīvā "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami":
Dzīvojamā nama APBŪVES LAUKUMU (m²) nosaka kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas.
Nesaprotu, kādā veidā uz mazēkas būvētāju varētu attiekties daudzstāvu būvnormatīvs.

Varbūt laikus meklē arhitektu, kas gan taisīs detālplānojumu, gan plānos māju, lai viņš arī ieskicē šķūņa vietu. Topene tik un tā vēlāk būs vajadzīga.

Sanāk ka vai nu jāsamazina līdz 25 m2,vai vispār nedarit neko un atstāt kā ir, cerot, ka neviens neko neuzzinās.
Tuvakāja laika (gadus piecus noteikti)netaisos būvēt tur māju, pārak dārgi izmaksās tās viss, tāpec gribētos kaut ko māzu, kur varētu pārnakšņot un glabāt dārza inventāru,

Pie tam, katrā pašvaldībā apbūves laukums tiek sapsrast savādi,
Piem. Jūrmalā
Apbūves laukums - ir visu ēku un citu būvju un teritorijas labiekārtojuma platību summa
Salaspils
Apbūves laukums ir zemesgabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot piebraucamos ceļus un labiekārtojumu

Starp šīm divām pilsētām tam apbūves laukumam būs liela starpība.

Iejaukšos. Kā ir, ja gribu uzcelt koka šķūnīti līdz 25m2?
Negribu nekur reģistrēt, neko rakstīt zemesgrāmatā. arī māja jau ir un inventarizācijas nav plānotas. var celt un būs po?

Ja esi pilsētā,tad necel tuvāk par 3īs m no kaimiņa robežas,ja tu dzīvo dziļos laukos,tad cel ko gribi un po.

Vienalga, lai ko būvētu, būvei jāatrodas uz zemes, kas VZD kadastra papīros (zemes robezplānā) klasificēta kā zeme zem ēkām un pagalmiem (apbūves zeme). Meža izcirtums papīros bija un palika mežs (neatkarīgi no tā, kas minēts teritoriālplānā un apbūves noteikumos), kur, lai veiktu būvdarbus jāizpilda zemes transformācijas rituāls- tā sastāvdaļa- Vides pārvaldes slēdziens. Ja minētā Skulte ir Limbažu rajons tad Valmieras reģionālās Vides pārvaldes inspektors noteikti apsekos situāciju dabā- patvaļīgas būvniecības gadījumā, stipri iespējams, legalizācija var arī neizdoties vai arī šī procesa izmaksas stipri pārsniegs mazēkas vērtību un būtu arī loģiski- apdzīvojams īpašums tuvu jūrai kaut ko maksā... šī Skulte nav "dziļie lauki"- arī ļaudis tur apgrozās tie paši, kas Jēkabielā Rīgā, turpat netālu ir arī "mākoņnams"- jābūt nopietniem argumentiem, lai šajā vidē iekļautos...

Skultes pagastā ,sevišķi ja zeme atrodas ciemata teritorijā, bez detālplānojuma cauri netiksi, līdz ar to būs vajadzīga topogrāfija utt.

nu nevajag tā detālplānojums, ja es netaisos darīt zemes transformāciju, priekš mazēkas tās nav vajadzīgs. Leta tāda, ka tā mazēka ir lielāka, nekā var, sanāk, ka tad labāk vispār neko nedarīt un lai stāv bez būvvaldes saskaņošanas.

atvajnojos, kas ir "mākoņnams"?

No kurienes tāda pārliecība? Bijāt Skultes pagasta būvvaldē uz konsultāciju pie galvenā arhitekta? Viņš pats pieņem lēmumu vajag vai nevajag detālplānojumu, parasti vajag un pats arī uzņemas izstrādāt, tā teikt, nodrošina sevi ar darbu.