Negribēju iesaistīties šajā diskusijā, jo nepiederu pie tiem, kas varētu pati visu izdarīt bez projekta un vēl citiem paskaidrot. man vīrs celtnieks, pats uzraudzīja visu celtniecības procesu, bet siltās grīdas gan nelika pats, jo neuzskatīja, ka izlasot kaut kādu mistisku instrukciju, visu izdarīs pareizi bez aprēķiniem.... Protams, ja cilvēkam tuva siltumtehnika, viņš zina savas mājas siltumzudumus utt, tad viņš noteikti to var izdarīt pats, palasoties forumus un izlasot instrukcijas. Bet ja saka - es personīgi nekā no visa tā nesaprotu - tad gan man liekas, ka var iznākt kā tam balodim ar cauro ligzdu labi zināmā latviešu tautas pasakā.... Un pēc gada forumā būs jautājumi', vai ir adekvātas tādas apkures izmaksas utt.... bet tā jau katra paša izvēle, uz ko taupīt!
Bet viens jautājums gan man ir Haraldam - par kādiem tūkstošiem par projektu iet runa? Vismaz man visas grīdas 170 kv. mājai kopā izmaksāja ap 2,5 tūkstoši (projekts + ielikšana + materiāli), ieskaitot projektu.... silto grīdu projekts maksāja, ja nemaldos, 1 Ls kv/m un tātad - 170 Ls... Tas gan tikai par pašām siltajām grīdām (trubas + kolektors)- betonu, puķiku, grīdas klājumu likām paši.

es esmu ieciklējies uz kvalitatīvi paveiktu darbu, nevis uz standartbūvēm (starp citu, man ir guļbūve,) un ja visi būtu uz to ieciklējušies, tad siltumzudumu aprēķini un termogrāfija atmirtu. architekts jau projektā ir ielicis lbn atbilstošus konstrukāciju risinājumus. un tie tikai jāizpilda.
bet var arī pa tavam. jau projektā iestrādājam, ka konkrētajā būvē siltumizolācijas materiālus ieliksim kā pagadās. vai vēl labāk, pārdosim un nodzersim, un panāksim 48 kw lielus siltumzudumus. tad uzrotam piedurknes un vadoties pēc šiem datiem projektējam apkures sistēmu. visi apmierināti, visiem ir darbs.

vgy7 - piekrītu, neesmu pateicis ka māja tiek būvēta no Aeroc Ecoterm 375, bet
Saki, ko man dos - māju siltumzudumu aprēķins, ja tu pats saki " ...jau pēc infrasarkanā starojuma fotogrāvijām..." ja nekļūdos tas norāda slikti, nekvalitatīvi siltinātās vietas?
Reālā situācijā, lietas ir pabīdijušās uz priekšu, projektētājs prasa 1,25Ls/m un man ir ļoti lielas šaubas ka projektētājs ir domājis atbraukt uz māju paskatīties kas kā.
Nezinu nevienu māju, arī mana nav izņēmums kas tiek celta 100% pēc aritektūras projekta, līdz ar to projektētājam ar mājas projektu nepietiek.

šo teikumu nav jēgas apspriest, bet manuprāt, nav jābūt hidro vai termo expertam lai saprastu ka uz papīra uzlikts projekts 100% netiks realizēts dzīvē.
Kaut vai - nu nav iespējams milimetrs milimetrā apkures trubas noturēt vajadzīgā augstumā, nav iespējams paredzēt ka plānotais flīžu segums pēc 3 gadiem netiek mainīts utt.
ok peirunājāt - izmetīšu 200Ls, bet tas ko vairāki jau teica, ceļot māju ir TIK daudz lietas kur var izmest pa 200 un 2k Ls, ka slikti paliek tāpēc arī skaidru prātu mēģinu saprast ko vajag un ko nevajag.
Par naudas izmešanu varu iedot 3 būvusraugu numurus :) kas prasa labu ciparu, atbraucot uz objektu 1-2 reizes nedēļā, ceļot ņem savus kaktu celtniekus no sērijas 150Ls/dienā utt.
Veiksmi

inese, parēķināsim.
uz 170 m2 tev ir 170 X 7 = 1190 metru cauruļu X 0,60 ls/m = 714 ls (mazumcena)
režģis 1. stāvā 90 m2 X 0,9 = 81 ls
divi kolektori = 200 ls
kopā - 995 ls
par projektu un darbu samaksājāt 1500 ls jeb 8,3 ls/m2.
nemaz neizklausās briesmīgi. (nez vai šodien tādas cenas var atrast)
cik vīru, un cik dienu tie strādāja - 2, 3?

man par šo ciparu jāstrādā vairāk kā 2 mēn.

Par projektēšanu runājot: vispirms no klienta tiek iegūta informācija, kādas ir viņa vēlmes, izejot no tā seko mans piedāvājums. Tālāk noteikti aizbraucu apskatīties, kas ir kas, ja ir uz ko skatīties, ja nav, tad tas ir tikai skiču projekts, jo bez skata reālajā dzīvē ir diezgan skumīgi kaut ko precīzi izdomāt. Kopējos siltuma zudumus vienmēr var noteikt precīzi, ja vien ārējās sienas bez informācijas sniegšanas neteik pārbīdītas uz priekšu vai atpakaļ. Nākošais moments par izmaiņām, kuras nav atkarīgas no manis, bet no arhitekta utt., tie sniegta informācija no klienta puses. Tas ir normāls darba process un visas šitās lietas tiek atrunātas normālā līgumā. Projekta vidējā precizitāte ir 95 - 97%. Ir stipri vieglāk strādāt, nav pēc katra sīkuma uz bodi jāskrien utt. Atved pamtdaļu nepieciešamos materiālus un pēc pieredzes noliktavas vidējais apmeklējums ir 3 reizes. Skraidīt pēc katra sīkuma, kurš pēkšņi izrādās ir vajadzīgs, nav ne manās interesēs, ne meistaru interesēs, tie savu darbu izdara, nospiežam pogas, viss notiek - uz redzēšanos, nākošais. Lai Jums jauka diena.

Par kādu termogeāfiju var iet runa neuzceltai mājai? Tai mazs sakars ar sākotnējo būvniecību. Tā jau ir fakta konstatācija pēc būvniecības darbiem un tikai tad, kad ārā aukstāks nekā iekšā. Aprēķini cik gribi, bet, ja būs nekvalitatīvi uzbūvēts, tāpat viss kaķim zem astes. Pārspīlēti runājot, šķūnis siltāks nekļūs, ja pāris vietās būs piestiprinātas pusmetru biezas siltumizolācijas plāksnes ;)

Muļķības par to projektu - kaimiņam taisīja SS ar siltajām grīdām abos stāvos, ar visu projektu - projektu viņš iedeva man apskatīties. Gudri sarakstīts, bet manā uztverē pilnīgi nevajadzīga lieta. Tāpat tie, kas tās grīdas pēc tam lika, to projektu pat neatvēra, caurules laida par pilnīgi citām vietām utt. Tāpat siltajām grīdām ražotājs ir skaidri un gaiši noteicis attālumu starp caurulītēm, to diametrs absolūti nav svarīgs - vienkārši tievākas vajadzēs biku vairāk, un visur tās liek ar standartsoli, plus atpakaļgaita mijas ar turpgaitu utt. Ja zin pamatprincipus, kurus visi grīdu licēji principā zin, tad grīdu projekts ir zemē nomesta nauda. Un grīdas absolūti nav atkarīgas no mājas siltinājuma - tāpat tās tiek taisītas tieši tāpat, vienkārši slikti siltinātas mājas gadījumā vajadzēs vairāk kurināt un laist iekšā lielāku temperatūru. Nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto vienas cilpas garumu un viss. Lai gan šo lietu arī elementāri var izlabot ar papildus cirkulācijas sūkni.
Un par sasalšanu - blefs, jebkura pat vislabāk izprojektētā apkures sistēma var aizsalt, ja pazūd štrome uz 3 dienām un ārā ir -25, tad viss tur sasalst ragā jebkuram. Tāpēc taču var elementāri saliet sistēmā antifrīzu, kā to pārsvarā arī visi dara un par to vairs nedomāt.

V_t - es jau teicu, ka ja saprot, ko dara, tad var arī pats to izdarīt, kur problēma? tā uz daudz ko var ietaupīt! Mums bija maza poņa un pirms 2 gadiem nemaz tik daudz to grīdu uzliktas nebija, lai pilni forumi būtu ar pamācībām, galvenokārt ar sūdzībām par to, ka kājas pampstot :). Bet runa jau par to, ka cilvēks raksta - neko nesaprotu, bet maksāt negribu, uzrakstiet, kā jādara..... Par to arī izteicos.
aaaa - piekrītu, man arī veči atbrauca likt trubas un projektā paskatījās tikai kuras trubas kurā stāvā jāvelk un cik kolektori un kurās vietās (mums vienā stāvā betona grīdas, otrā - koka pārsegumi,līdz ar to diametri trubām atšķirās). Cilpas savilka pavisam savādāk. Neesmu pārliecināta, ka labāk, nekā projektā, jo koridors pavēss, bet zem trepēm arī savilka, kur galīgi nevajadzēja....Un pieņemu, ka tā viņi visi lielāko tiesu dara, jo uzskata sevi par baigajiem gudrīšiem - praktiķiem. Bet manā uztverē projekts vajadzīgs galvenokārt tam, lai aprēķinātu kaut vai tos pašus siltumzudumus un attiecīgi trubu resnumu, likšanas biežumu utt. Bet tās ir tikai manas domas, ja firma liktu bez projekta,es protams priecātos ietaupīt 200 Ls., bet tā kā viņi nelika, nācās vien maksāt...:(
Un vispār, cilvēks te rakstīja, ka tām mājām apkures sistēma sasala pie +20 grādiem iekštelpās, par kādām 3 dienām bez štroma -20 grādos Tu runā?

Savukārt sasalšanai pie +20 telpā nav pilnīgi nekāds sakars ar silto grīdu projektu - tur jau ir vaina pamatu siltinājumā vai betona grīdas plāksnes perimetra un apakšas siltinājuma neeksistēšanā. Betonu gan silto grīdu veči nelej un pamatus arī nesiltina. Tas ir no pilnīgi citas operas. Grīdinieki uz sagatavotas pamatnes ar puķiku un plēvi vismaz man salika tikai sietu, caurules, kolektoru, pārbaudīja zem spiediena un viss. Pārējo dara citi cilvēki, un tur nu nekāds projekts siltajām grīdām vairs nepalīdz. Starp citu, kas, manuprāt ir daudz svarīgāk par visiem projektiem, ir pareiza darbu izpilde - resp. kompensācijas šuvju pareiza salikšana betonējot, OBLIGĀTA silto grīdu pārbaude zem spiediena, un nevis ar gaisu, bet reāli ar ūdeni, un obligāta betonēšana zem spiediena. Lai tajās caurulēs spiediens betonējot paliek (tā ir pareizi darīt) - daudz mazākas iespējas kaut ko sabojāt. Zinu ko nozīmē meklēt jau gatavā mājā siltajās grīdās nolūdi un to nevienam nenovēlu. Lielākā daļa grīdu licēju kunkst, ka tas esot grūti, pārbaudīt zem spiediena, bet Zviedrijā, piemēram un Vācijā to dara 100% gadījumu, pilnīgi bez variantiem, un tad tikai lej betonu. Tas ir no paša sākuma jāpasaka grīdiniekiem, lai zin. Jā, un zem trepēm caurules nevajag :)

ja betonē vasarā, tad var niekoties ar ūdeni. bet, ziemā - sorrī.
kas var notikt caurulei, ja tā nav pārlocīta vai kā citādi mehāniski bojāta?
pirmā stāvā nopresēju visus kontūrus. tiesa, ar gaisu. tad, gaidīdams betonu, kādu laiku bradājos pa tām caurulēm un nebēdu. un nekas.
otrajā stāvā neniekojos ar presēšanu. ielocīju, pieslēdzu pie kolektora un viss notiek. pie kolektora suloja viens savienojums, to pievilku un aizmirsts.

Man arī nekādu problēmu nebija, un 99% gadījumu nav, bet kolēģim bija murgs vasaras naktī. Visu sataisīja un ķip arī, ai, nu beidz, trubas taču no rūpnīcas un nekādu savienojumu grīdā tak nav. Vasara, visu daram, viss noflīzēts, parkets uzlikts, ievācamies. Nāk ziema, sākam kurināt - vai, kas tad nu, sistēmā krīt spiediens. Skatamies, skatamies - jā, un krīt na pa jokam, pie kam krīt siltajās grīdās (augšā radiatori). Nemaz jau nerunājot par to, ka nervi beigti, kamēr izdomāja ko un kā darīt, kamēr nokonsultējās ar visiem iespējamiem, beigās nekas sevišķs - beigtā cilpa bija kaut kur viesistabā, bet tā kā virtuve kopā ar viesistabu, tad nekas traks - mājā, kurā tiek dzīvots, pie kam ar mazu bērnu, ar perforatoru uzlauza pusi virtuves flīžu, noplēsa parketu, pusi sabojājot, uzlauza betonu, atrada vainu, saremontēja, iebetonēja atpakaļ, uzlika gr;idu un atkal dzīvo laimīgi. Par tiem desmitiem kilogramu putekļu, kas radās un bija visur, iekaitot mēbeles, jau nav pat vērts pieminēt.
Morāle tāda - vai tiešām to apmēram pāris stundu dēļ, kas aiziet uzpildot sistēmu (ja tuvojas ziema, nu kas liedz uzreiz pieliet ar antifrīzu???) un pārbaudot zem spiediena ir vērts šitā riskēt??? Pie kam vēl pluss - ja sistēma visu laiku zem spiediena, nu, mazums kas, būvdarbu laikā sanāk kaut ko izurbt un saurbt, tad vaina uzreiz būs redzama un viegli salabojama. Tā ir tipiska mūsu mazās valstiņas pieeja - ai, nu gan jau nekas nebūs...bet dažiem gadās.

aaaa
Nu ja, ka zem trepēm nevajag, bet veči nepaskatījās projektā, ka tur trepes būs un ievilka! :( tad nu taisījām trepes ar vaļējiem pakāpieniem, kur putekļiem krāties :( bet siltam gaisam nākt ārā!
Nu par to darbu izpildi protams tu pareizi saki, katram savs darbiņš, mums jau arī tikai trubas lika un kolektorus. Par bojātu kontūru gan pareizi, mums santehniķi nejauši sabojāja ne tur izurbjot caurumus stāvvadiem (rrrr, urbiet visus caurumus pirms silto grīdu likšanas! it kā elementāra lieta, bet krustu šķērsu darbiem saejot visādi gadās...). paldies dievam, vieta bija zināma un pusgrīdu nenācās noplēs, bet ķēpa bija gan un kādu laiku aukstums vienā istabā ziemas vidū! bet ja nemaldos - gods kam gods - mūsu trubu licēji viņas visas ar spiedienu arī pārbaudīja pēc uzstādīšanas.

Tad, kad beidzot likumdošana būs sakārtota tā, kad jebkuru ēku nevarēs nodot bez energopases un blīvuma pārbaudes, kas ļoti labi parāda, kas tai sienai vai jumtam iet cauri vai viss ir kārtībā un to var arī veikt vasaras vidū, tad redzēsim cik mums ir profesionālu celtnieku, kas māk uzcelt normālu ēku. Vācu zemē bez šādām lietām nemaz māju nodot ekspluatācijā nevar. Neieciklojoties uz tēmu siltās grīdas lai tā tauta ņemas savā nodabā un taisa apkures, tā arī nekad neuzzinot, ko nozīmē normāla apkure un tās izmaksas ekspluatācijā. Runājot par šodienas siltuma tarifiem daudzdzīvokļu mājās, pacēla cenu, beidzot vajag rekonstruēt sistēmas ar normālām balansēšanas sistēmām un pareizas siltināšanas pasākumiem. Latvija patērē divreiz vairāk energoresursu nekā Skandināvijas valstis, kur klimats ir sūrāks. Tauta čīkst, ka sūdīgi, bet neko darīt negrib, beidzot ir laiks sākt domāt ar galvu nevis ar kādu citu vietu. Uzbūvējot kvalitatīvus inženiertīklus, ietaupot naudu šīs komunikācijas lietojot, var ieguldīt ietaupītos līdzekļus kaut kur citur. Elementārs piemērs ar ūdeni - uzliekot jaucējkrānu ar termostatu un normālu dušas klausuli ūdens patēriņs samazinājās par 50%. Ieguldītā nauda uz manu ģimeni atpirkās 5 mēnešos un šobrīd tas pasākums jau ness peļņu. Lai Jums veicas, katrs pats savas dzīves stūrmanis.

labi, parunāsim par vāciju. nupat biju hanoverē un dzirdēju informāciju, ka vismaz 20% jauno mājokļu ir pelējums. gan jau, ka energopases un blīvuma testi, un termogrāfija ir kārtībā.

Pelējums ir saistīts ar sliktu ventilāciju, bet skaitlis 20% iepriecina, nebiju domājis ka tik daudz mūsu "speciālistu", kam patīk "uzlabot" projektus un tehnoloģijas jau strādā tur.

vgy7

Jā tur pastāv darba spēka jautrības, bet pateicoties viņu sakārtotajai likumdošanai tie ir tikai viņu 20% attiecībā pret mūsu 90% ir sīkums, interesantākais ir tas, kad darba veicējam par šādiem jokiem ir nopietnas galvassāpes.

No manas pieredzes, Vācijā vispār ar būvniecību īpaši nesaspringst. Piemēram - tur neviens neko tik paniski nešpaktelē kā pie mums - tur 99% privātmāju un dzīvokļu sienas vienkārši aplīmē ar grubuļainajām krāsojamajām tapetēm un uz priekšu. Vot Zviedrija gan, vismaz nu tā vizuāli ir par galvastiesu priekšā tiem pašiem vāciešiem būvniecībā - viss tiek darīts apbrīnojami pareizi un nopietni, ievērojot visas tehnoloģijas.

p.s.
tiko atnācu no "eksperta", silto grīdu likšanai projektu nevajag, to vajag siltumzudumu aprēķiāšanai lai izvēlētos nepiecišamo katlu utt, ar domu tiek aprēķinātas jaudas, un izvēlēts katls lai tas nestrādātu visu laiku pilnā režīmā.
Sekojoši mans paša uzdotais jautājums atceļās.
Bet kas interesanti, ieguvu dažas atdziņas :
1. It kā uz armatūras, (pie sieta) nedrīkstot stiprināt silto grīdu trubas, tas uzsistot kustas, saskares vietā ar trubu berzējas un ar laiku 10-15 gadu, caurums...
2. Sekojoši ir jāliek puķika veidnis, tāds speciāls trubu turētājs. (Kautkā tas mani nepārliecināja)
3. Ja jau liek veidni - tad blin atgriežamies atpakaļ - par kādiem aprēķinātiem trubu attālumu soļiem vispār var runāt? tie tak ir veidnī...
4. Nezināju ka telpās kur pastāvīgi uzturamies - kabinetā siltā grīda ir nevēlama. kājas pampstot..., bet viesistaba, virtue tas ir ok.
5. Experts ar teica ka siltā grīda ekspluatācijā esot ~30% ekanomiskāka, bet uzstādīšanā dārgāka...
ok, veiksmi

Priekš rūķīša, Tev vajag pierādījumus, ka matemātika priekš grīdas ir svarīga, tad laipni lūgti ciemos. Par kāju pampšanu, pilnīgs sviests, ir tikai divi varianti - siltā grīda stipri pārsniedz normatīvo temperatūru, otrs - jāpārbauda savs veselības stāvoklis un jāsāk ar mugurkaulu. Cilvēka fizioloģiju pārzinu ļoti labi. Par uzsilšanu runājot, caurulei zem betona nav iespēju kustēties, kustās visa betona masa kopā un šīs nelielās svārstības kompensē malu kompensācijas lentas un termošuves. Aizsargcaurule ir vajadzīga caurulei,piemēram, ejot caur sienu. Lai Jums jauka diena!

Neiet runa par kabinetu bez siltās grīdas, pat lielveikali, kur kasieres sēž savos būros, tiek apkurināti ar siltajām grīdām, tikai zem kasieres sēdvietas tiek samazināta grīdas temperatūra. Man ir viens manuāls par silto grīdu ierīkošanu sver ap 4 megi, krievu valodā, ja ir interese, varu uz e-pastu aizsūtīt, dod adresi.

vgy7