Manas mājas projektā ir paredzēti monolīti lentveida pamati. Man kāds ieteica taisīt to no pamatu blokiem. It kā lētāk, ātrāk un tik pat droši. Vai tas tiešam tā ir?
Kādi būtu mīnusi vai plusi pamatiem no tiem blokiem?

Izmaksas izbūvē atkarīgas no trīs pamatfaktoriem. Materiāla cena, darba spēks tā iestrādei un transports. Doto trīs faktoru summma arī nosaka izmaksas.
Ja aplūko tikai materiāla īpatnības tad:
Būvējot no blokiem tu vari strādāt ziemā, jo nav jāuztraucas par materiāla sasalšanu. Nav vajadzīgi namdari veidņu montāžai. Darba spēka patēriņs mazāks nekā monolītam betonam.
Toties monolīto betonu var projektēt ekonomiskāku, it sevišķi ja pie betona var pievienot lētus būvgružus..akmeņus, betona lauskas.

Tos pamatu blokus tāpat par velti neviens nedod - tos tāpat taisa no betona, pie kam transports dārgs, jo smagais vienā reizē var atvest tikai dažus (ļoti smagi).
Lai tos iestrādātu - jāņem ceļamkrāns, tas atkal nav par brīvu. Bloki pēc sakrāmēšanas ir ar šķirbām kuras jāaizdara - virsma jānolīdzina. Monolītajiem virsma ideāli gluda un uzreiz apstrādājama, tātad šis atkrīt. Varbūt, ka monolītie ir nedaudz dārgāki, jo veidņu īre maksā un arī betons, bet toties var iestrādāt armatūru kā vien gribas, kas blokiem vispār nav.
Ja pamati kvadrātiski - OK, bet ja ir erkeri vai kas cits - bloki būs jācērt vai kā citādi jāsadala - tas atkal prasa precizitāti un ideāli tāpat nebūs. Par darbu - nu nezinu, man mājai monolītos ar visu no nulles (bedres rakšana, pēda, pamati ar armējumu, hidroizolācija, siltināšana) uztaisīja nedēļas laikā (4 cilvēku brigāde).
Domā pats, brīnumi nenotiek - bloku pamati un monolītie tomēr nav viens un tas pats. Bet neceri, ka vieni būs 2x lētāki, tā nav - ja cenā ar ir atšķirība, tad neliela.

klāt visam ko minējā ivars un aaaa jāņem vērā kāds ir augsnes sastāvs.
Ja negribi lai pēc tam māja vislaik sēžas vai starpsienas brūk iekšā vai vēl kautkādas ķibels tad monolītie.
dārgāk gan ir tā vismaz pāris reizes.

Glupības posted by garamgajejs

nav tur nekaadas paaris reizes. cetrutdalaja, max 3daļa.

par cenu varbūt arī kļūdos.
bet tas atkarīgs tomēr ļoti individuāli ko par cik var dabūt.

attiecībā par to ka svarīga ir augsne...nu nu
tad tik uz priekšu ar blokiem. :)

Naudu un CO2 ietaupošs pamatu veids ir šķembu pamati (meklēt tīklā "Rubble trench foundation"), ko pielieto gan lentai, gan plāksnes ārmalai un pat stabiem.
Ārzemēs praktizē šķembas teju līdz zemes līmenim, iespējams, ka sausā smilšainā gruntī tā varētu arī pie mums. Kūkumojošamies māla gruntīm betona daļu palielina.
Iepriekš forumā ir apšaubīta bieza šķembu slāņa noturība salā pie augstiem gruntsūdeņiem, taču ne velti šādu pamatu konstrukcijā paredz drenāžu.

nu šitais gan kautkas interesants.
būtu vērtīgi dzirdēt kāda inženiera viedokli.
nav skaidrs latvijas apstākļiem cik tomēr jābūt tam betonam, saistībā ar sasalšanas dziļumu.
visādā gadījumā domāju ka jebkuriem pamatiem jāņem vērā klimats, mājas augstums(arī materiāli) un grunts.
ir starpība vai maza koka pirtiņa ap 30m2 uz klints spānijā vai 3 stāvu mūra ēka latvijā mālsmiltī...

Stabveida gadījumu Ivars Brinkmanis jau ir aprakstījis:
[www.building.lv]
Diez vai kautkur būs publicēta vienota aprēķina metodika, bet betonu nelej līdz sasalumam arī ārzemēs un tā nezīmē arī mūsu ekoloģiskam virzienam tuvie arhitekti, balstoties, iespējams, uz vēsturisko pieredzi ar smilšu-akmeņu pamatiem. Lejot betonu metra dziļumā vairs nesanāktu arī ekonomija :)

manai mājai pamatos ir 80 cm akmeņu - grants skalojums un 70 cm armētas lentas, bet būtu pieticis, pat, ar mazāku lentas augstumu. sausa smilšu grunts.

Es ieteiktu lentveida pamatus no paliekošajiem veidņiem. tel. 288612974