UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Dienas jautājums :
Building.Lv Forums
Par deformācijas šuvēm monolītā dzelzsbetonā
Autors:
Engineer_LV
(217.28.50.---)
Datums: 25/02/2008 14:22
Labdien!
Jautājums sekojošs: cik bieži jāizvieto deformācijas šuves monolītā dzelzsbetona karkasa ēkās? Kādi normatīvie dokumenti to nosaka (ja tādi ir)?
Ēkas garums ~65m, platums, 35m. Pa visu laukumu pazemes autostāvvieta un virszemes daļa 5..7stāvi.
Jau iepriekš paldies!
Jautājums sekojošs: cik bieži jāizvieto deformācijas šuves monolītā dzelzsbetona karkasa ēkās? Kādi normatīvie dokumenti to nosaka (ja tādi ir)?
Ēkas garums ~65m, platums, 35m. Pa visu laukumu pazemes autostāvvieta un virszemes daļa 5..7stāvi.
Jau iepriekš paldies!
Re: Par deformācijas šuvēm monolītā dzelzsbetonā
Autors:
SAK
(78.84.35.---)
Datums: 25/02/2008 22:25
Cien., Engineer_LV!
Attālums starp temp. šuvēm ir atkarīgs no temperatūru starpības. Temp. - rukuma šuves pārgriež konstrukcijas no jumta līdz pamatiem. Monolītā dz./bet. ēkās ar darba un konstruktīvu stiegrojumu lielākais attālums starp šuvēm ir: -) apkurināmu ēku iekšpusē vai gruntī - 30m, atklātās būvēs un neapkurināmās ēkās - 20m. Tikko pats pabeidzu BK 60m garai dzīvojamai ēkai betonā - sadalīju trīs daļās.
Attālums starp temp. šuvēm ir atkarīgs no temperatūru starpības. Temp. - rukuma šuves pārgriež konstrukcijas no jumta līdz pamatiem. Monolītā dz./bet. ēkās ar darba un konstruktīvu stiegrojumu lielākais attālums starp šuvēm ir: -) apkurināmu ēku iekšpusē vai gruntī - 30m, atklātās būvēs un neapkurināmās ēkās - 20m. Tikko pats pabeidzu BK 60m garai dzīvojamai ēkai betonā - sadalīju trīs daļās.
Re: Par deformācijas šuvēm monolītā dzelzsbetonā
Autors:
Engineer_LV
(217.28.50.---)
Datums: 26/02/2008 08:05
Paldies par info!
Biju atradis, ka monolītajām ēkām šis min. attālums starp deformācijas šuvēm ir 40m. 20(30)m man šķiet par maz, bet gribētu redzēt kā tas ir iegūts - informācijas avots, tehnoloģiskās prasibas vai kas cits.
Biju atradis, ka monolītajām ēkām šis min. attālums starp deformācijas šuvēm ir 40m. 20(30)m man šķiet par maz, bet gribētu redzēt kā tas ir iegūts - informācijas avots, tehnoloģiskās prasibas vai kas cits.
Re: Par deformācijas šuvēm monolītā dzelzsbetonā
Autors:
ingusster
(95.68.93.---)
Datums: 11/05/2011 12:47
Sveiki!
Piedošanu par vecu topiku uzcelšanu, bet palika neatbildēts jautājums - kurā normatīvā ir doti šie 20-30m starp šuvēm? Dzelzsbetona normās konkrētu ciparu neatradu. Tur teikts ka to nosaka aprēķins.
Engineer_LV Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labdien!
>
> Jautājums sekojošs: cik bieži jāizvieto
> deformācijas šuves monolītā dzelzsbetona
> karkasa ēkās? Kādi normatīvie dokumenti to
> nosaka (ja tādi ir)?
> Ēkas garums ~65m, platums, 35m. Pa visu laukumu
> pazemes autostāvvieta un virszemes daļa
> 5..7stāvi.
>
> Jau iepriekš paldies!
Piedošanu par vecu topiku uzcelšanu, bet palika neatbildēts jautājums - kurā normatīvā ir doti šie 20-30m starp šuvēm? Dzelzsbetona normās konkrētu ciparu neatradu. Tur teikts ka to nosaka aprēķins.
Engineer_LV Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labdien!
>
> Jautājums sekojošs: cik bieži jāizvieto
> deformācijas šuves monolītā dzelzsbetona
> karkasa ēkās? Kādi normatīvie dokumenti to
> nosaka (ja tādi ir)?
> Ēkas garums ~65m, platums, 35m. Pa visu laukumu
> pazemes autostāvvieta un virszemes daļa
> 5..7stāvi.
>
> Jau iepriekš paldies!
Re: Par deformācijas šuvēm monolītā dzelzsbetonā
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 11/05/2011 13:26
Nevarētu būt dots vienots normatīvs jebkuram betonam. Betoni atšķiras un pat ļoti. Noteikti pastāv betons ar cietēšanas rukumu 0, jautājums, cik tas maksā un kurš māk tādu uzjaukt un pareizi sacietināt. Atliek gan vēl termiskās deformācijas - bet tramvaja sliedes taču sametina, un nekas?
Es nesen minimāli pamodificēju parastas transportbetona firmas piedāvāto B-25, un jau tad rezultāts bija acīmredzams: ja uz 1 m lējuma augstuma parasts betons nosēdās vismaz par 10 mm, tad, pieliekot vislētāko plastifikatoru (nevis kādu pēdējās paaudzes superplastifikatoru) un tikai 15 l lateksa uz 4.8 m³ betona (kas ir mazāk par desmito daļu no tā, cik rekomendē), sēšanās, ja arī bija, vairs nebija lielāka par 1 mm. Un bez piedevām pastāv arī dažādu materiālu fibras.
Es nesen minimāli pamodificēju parastas transportbetona firmas piedāvāto B-25, un jau tad rezultāts bija acīmredzams: ja uz 1 m lējuma augstuma parasts betons nosēdās vismaz par 10 mm, tad, pieliekot vislētāko plastifikatoru (nevis kādu pēdējās paaudzes superplastifikatoru) un tikai 15 l lateksa uz 4.8 m³ betona (kas ir mazāk par desmito daļu no tā, cik rekomendē), sēšanās, ja arī bija, vairs nebija lielāka par 1 mm. Un bez piedevām pastāv arī dažādu materiālu fibras.