Kāds pagājušajā gadsimtā dzimis eksperts savu ekspertīzes slēdzienu sāk ar vārdiem "Projekta autori, izmantojot projektā netradicionālos konstruktīvos risinājumus,izstrādāja tos nepietiekami pamatoti.."
Bet kas tad ir "tradicionāli" un kas ir "netradicionāli" risinājumi Latvijas būvniecībā? Ar ko tad projekta dokumentācijai vajadzētu būt savādākai? Fizikas likumus jau neviens necenšas mainīt.
Neskatoties uz to ēka ir uzbūvēta, izskatās labi, bet rūgtums paliek...

Ja jau tas ir ekspertīzes slēdziens, tad ar nosaukuma izlasīšanu vien būs par maz, nāksies vien izlasīt tālāk tieši kuri konstruktīvie risinājumi dotajam ekspertam liekas izstrādāti nepietiekami pamatoti.
Tie arī būs viņa uztverē netradicionāli.
Pirms 20 gadiem paketlogi, kapara un plastmasas apkures caurules, siltās grīdas utt vispār būvniecībā neizmantoja, šobrīd neviens eksperts par netradicionālu to nenosauks.

Jebkurš konstruktīvais risinājus jāvērtē no izmaksu viedokļa - materiālu izmaksas, izgatavošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas, transporta izdevumi, montāžas izdevumi, ekspluatācijas izmanksas. Ja viss ir smalki aprēķinātss saskaņā ar būvmehāniskas/ materiālu pretestības teoriju, un atbilst optimālām izmaksām, nevar būt runas par nepietiekamu pamatojumu. Eksperts jau ar tāds pats cilvēks (varbūt pat mazāk kompetents) kā tu vien ir! Ja nu tā nav, varbūt ir vērts pašam kritiski paskatīties uz savu garadarbu un objektīvi novērtēt, vai veči būvlaukumā to netaiīsja, piedodiet, čerez žopu.

...tradicionāli ir būves konstrukcijas balstīt uz pamatiem, varētu būt ka projektā kaut kas "karājas gaisā"- nepieciešams risinājums uz ko tas turas- konsole, piekars vai utt... visizplatītākās projekta nepilnības ir spāru noturības nepietiekams nodrošinājums daudzslīpņu jumtiem ar jumta izbūvēm. Brīvi pieejamās publikācijās ir daudz māju "paraugu", kuru plānojums vispār nepieļauj atrisināt bildītēs redzamo jumta veidolu konstruktīvi pareizi...Latvijas likumdošana paredz ka projekta bk daļas atbilstību apliecina sertificēts būvkonstrukciju speciālists un eksperta piezīme "nepietiekami pamatots" ir tas arguments, lai šis specs prakses sertifikātu zaudētu, kā arī atmaksātu defektu novēršanas izdevumus. Fakts,ka ēka uzbūvēta un pagaidām turas kopā, vēl nenozīmē ka konstruktivie risinājumi ir atbilstoši vajadzīgās noturības prasībām un dažādu ārējo/lietderīgo faktoru iedarbībai sasniedzot tuvu normatīvos paredzēto lielumu ēka saglabājas bez deformācijām (pārslodzē kaut kad iestājas konstrukcijai nogurums- sabrukšana tad ir strauja).

Arī no pašbūvētāja skatpunkta atšķirība starp tehnoloģijām, kādas pielieto pasaulē un Latvijā ir ievērojama.
Nezinu, vai Latvijā pazīst t.s. "gridshells" - pārseguma nesējkonstrukcijas nevis vienā, bet vismaz divos (perpendikulāros) virzienos, ko pārsvarā lieto izliektām konstrukcijām, bet ne tikai.
Pat no moderniem materiāliem neesmu dzirdējis Latvijā lietojam stiklašķiedru kā armatūru un putustiklu kā siltumizolāciju, bet pret "alternatīvām" tehnoloģijām kā papīrbetons, kartona ķīpas, pagaļmūris un pat salmi vairuma speciālistu (dažreiz gribētos likt pēdiņās) attieksme ir pavisam skeptiska. Arī mūžseno kaļķi vairs pazīst tikai restauratori.

Vai tik "gridshells" nav arī dzelzsbetona plātne, balstīta pa kontūru, ar maluattiecību ne lielāku par 2?

Varbūt nepareizi formulēju, "double curvature" skaitās obligāta prasība un par aizpildi (ar betonu) neiet runa. Es gan nezinu, kāpēc līdzīgu principu (ja materiāls būtu dārgs un darbs lēts vai jātaupa svars) nevarētu pielietot arī plakaniem pārsegumiem. Metālkonstrukcijas uz to šniti ir redzētas šķūņveida lielveikalos.
ieraksti gridshells iekš images.google.com

Nezinu, vai Latvijā pazīst t.s. "gridshells" - pārseguma nesējkonstrukcijas nevis vienā, bet vismaz divos (perpendikulāros) virzienos..saka Vienstāvs.
Es personīgi dz/betona plātnes balstītas pa kontūru vai uz atsevišķiem stabiem esmu izmantojis vairāku dzudzstāvu ēku rekonstukcijās. Te pēc ēkas 80..120 gadu ekspluatācijas uz sabrukuma robežas ir TRADICIONĀLI pielietotās metāla sijas ar mūrētām velvītēm. Tad tās arī tiek nomainītas uz šādām dz/betona plātnēm, jo bieži vien telpu konfigurācija neļauj lietot lineārus saliekamus elementus, tajos daudz atgriezumu.
Atgriežoties pie tradicionāliem un netradicionāliem risinājumiem. Tā pamatos esmu projektējis un ir izbūvēti stabveida pamati no dz/betona grodiem purvainās vietās..praksē netradicionāks risinājums attiecībā pret lentveida pamatiem.

tradicionaals-tāds,kas pamatojas uztradīcijām; pēc nostāstiem pārņemts, no paaudzes uz paaudzi pārejošs, no seniem laikiem ierasts. tradīcija-vēsturiski izveidojusies un no agrākām paaudzēm pārņemta paraža. (Svešvārdu vārdnīca, izdevniecība Liesma,Rīga 1978)
tradicionāls - tāds, kas pamatojas uz tradīciju. tradīcija - paraža; uzvedības veids, kuru no paaudzes paaudzē nodod socializācijas gaitā. (Svešvārdu vārdnīca, apgāds "Norden", 1996)

Skaidrs! Apskatījos googlē.
Tas gridshells jau latviski sakot ir "sietveidā ribotas cilindriskās velves" jeb "cilindriskās tīklveida konstrukcijas". (Paskatījos grāmatā) Par tām pat jau diezgan smalki aprakstīts jau padomju laiku no krievu uz latviešu valodu tulkotajās grāmatās. (koka un metāla konstrukcijas), tā ka tas nav nekāds lielais jaunums, bet gan mazliet piemirstas lietas. Literatūras sarakstā bija vairākas norādes un 1970-to gadu literatūru - spriediet paši. Vispār manuprāt, padomju konstrukciju projektēšanas skola bija augstākajā līmenī un kapitālisti varēja arī daudzko mācīties. Kā piemērs, 1933g. Maskavā tika projektēta unikāla augstceltne "Dvorec Sovetov" :) (ar Ļeņinu uz jumta! :P) 400m augstumā, tika pielietotas progresīvās konstrukcijas, kādas rietumu konstruktori kā savas piedāvāja pēc pusgadsimta.(tā nav padomju laika infa :D). Manuprāt, tas, ka šādas progresīvās konstrukcijas tiek plašāk pielietotas rietumos, ir tehnoloģijas un izgatavošanas automatizācijas nopelns, kas, cik nu es, neatkarīgā Latvijā augušais varu zināt, rietumos bija galvastiesu augstākā līmenī. Tas arī manuprāt bija noteicošais.
Vispār gremdakas jau ar nav nekas revolucionārs, tās pielietoja jau ļoti sen.

SAK ir taisnība, bet taisnība arī tas, ka, jo netradicionālāka konstrukcija, jo lielāka garīgā enerģija jāpieliek kā idejas autoram, tā izpildītājam, lai to realizētu. Vienmēr jau var sacīt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais un tikpat labi varam sacīt, ka mēs nemācamies no mūsu tēvu kļūdām, jo vēlamies tās paši radīt.
Un tas jau ir tas filozofiskais jautājums? Ar jaunu NETRADICIONĀLU konstrukciju - Gaismas Pils vai Koncertzāle uz Daugavas ūdeņiem mēs pārsteigsim citus, pierādīsim ka šajā zemē muļķu nav. Bet kā vārdā - muļķības?