Kaads var ko pastaastiit par privaatmaajas piebraucamaa cella pamatprincipiem - smiltis, grants, škembas - kas uz kaa, cik daudz un kaadam noluukam. Garums - 100m, apaksaa maals, sliipums - 14%.
Ceļu buuves uzzneemumu adreses zinu pats.
Iepriekss paldies

Principaa tehnologija taada:
jaanorok maals, jaapieved smilts, jaasablietee, tad atkariibaa no celja nestspeejas jaanoblietee shkjembas (ietve 10 - 15 cm, vieglaas a/m 15 - 25 cm, smagie 25 - 35 cm), tad smiltis, kuraas tiek ieklaats brugis, aizpilda shuves ar smiltiim (bagaatiigi), brugji novibree.
Ja neliec brugji, ideja nestspeejai shkjembaam nemainaas...

mosh G var ieviest skaidriibu manaa teoreetiskajaa kaazusaa par smiltiim virs shkjembaam - saberam shkjembas nobliiveejam un ieguustam visnotalj skjirbainu segumu kam virsuu uzberam smiltis nobliiveejam un liekam brugjiiti, bet te manu praatu nepamet doma ka taas smiltis uudens un vibraacijas ietekmee ljoti eleganti sabirs tajostukshumos starp shkjembaam un brugjiitii veidosies ieseedumi, bet praksee cik saprotu atbilstoshi shitai sheemai klaaj un nekur nekas neseezhas, a kamdeelj?

1. Ja šķembas ir sablīvētas, tad smiltīm šķirbās nevajag birt.
2. Ceļu būvē lieto dažādu frakciju (izmēra) šķembas. Apakšā parasti ber ar lielāku frakciju, augšā ar mazāku (smalkākas).
Uz sitienu gan frakcijas nepateikšu, jāpašķirsta projekti.

un veel brugis turaas arii kopaa ar saanu malaam...

njaa nu ta laikam vienkaarshi jaaienjem ka nebirst taas smiltis tajaas shkjebu sparugaas un aamen, kas taa arii vareetu buut ja virseejo kaartu veido no smalkajaam shkjembinjaam kaa vapon raksta. (laigan kad me palika paari kaads 1/3 kubs shkjembas, sabeeraam shamaas vienkaarshi vienaa pamatu stuurii, a tad kad sabeeraam pa virsu liidz vajadziigajam liimenim smiltis un ar uudeni blieteejaam uhti kas tur pa smilshu leerumu saskalojaas tajaas apaksheejaa skjembu slaanii , taapeec arii uztraucos ka shitais pats proces nenorit arii zem brugjiisha)

Th par idejaam. Tatad mans rezumee: apaksaa - smilts, tad skembas rupjas, skembas smalkas un taalaak - pec izveeles. Kaadas veel options??
Starp citu, ko dariit, ka maals apaksaa daudz (visu neizgraabsi) - arii taads pats piiraags"???

nu mēs jau te neesam ceļinieki, bet, piemēra, veikalam, ko būvējam, vieglajām mašīnām pīrāgs ir šāds
bruģis/asfalts
blietētas smiltis 5-7cm
šķembas vidējas frakcijas 20cm
rupjas smiltis vai grants pabērums 10cm

savā praksē neesmu manījis, ka kāds smiltis laistītu ar ūdeni, noblētē ar rokas blietējamo un viss. pietam, priv.mājai kustības intensitāte daudzreiz mazāka.
uzliekot bruģi ūdens var iesūkties tikai daļēji pa spraugām un nekāda straume te nesanāk, respektīvi izskalot neko nevar. blietēšana visām sagatavošanās kārtām gan vajadzīga.
es domāju, ka māls neko neskādē.

blieteejaam ar uudeni nevis celinja pamatnei taas smiltis bet zem taas plaaksnes betoneeshanas kas ir ieksh lentveida pamatiem un taakaa tur vis bij saraknjaats pamatu tapshanas gaitaa tad vienkaarshaakais bij saliet to visu ar uudeni un lai taas smiltis pashas noseezhas ko shamaas arii sekmiigi sadariija it iipashi kur bijaam nepadomaajot to shkjembu atlikumu sabeerushi

a pa to meelu runaajot vai ta nau taa ka shamais sasalstot izcilaajas? vismaz pie pamatu padariishanaam maals skaitaas baigais kaitnieks

>reins. Sākumā gan neminēji, ka liksi bruģi. To tad māls varētu arī izcilāt, bet citādi nekas nenotiks, ātrāk grantī bedres gadīsies un būs laiku pa laikam jānogreiderē. Manā gabalā māls ir kādus 2m dziļi un es tā īsti nevaru iedomāties, ka to varētu izgrābt kaut vai līdz sasalumam. Līdz šim ļoti labi kalpoja vienkārši nostumta augsne un uzbērta tāda grants, kas labi blietējas. Tagad izraku kanalizāciju un ūdensvadu un tagad ir tas māls:(. kaut kas jāizdomā, bet laikam jau bēršu tik granti pa virsu.

Par to 2m maala kaartu:
Skandinaavijaa celja pamatnee (lai neizcilaa) liekot dow, styrodur, ecoprim materiaalus, bet nu izmaksas shaadaa gadiijumaa nez vai attaisnos ieguuto...