Kādas ir lamināta cietības pakāpes un ar ko tās atšķiras?
Varbūt kādam ir zināma vietra kur nopirkt lētāk?

[www.building.lv]

protams, dzintara jautājums ir ne visai asprātīgs, bet it kā Tavā ieteikumā (Reaton rekomandācijās) tur kas būtu pateikts par lamināta biezumu un tā ietekmi uz izturību, par lamīnāta plākšnu impregnētām maliņām u.t.t. Ja kādam ko iesaki, tad vajag nopietnāku attielksmi. reaton jau nu nav tā lētākā firma. Pareizāk - ejTakTu.:( Bet reizēm Tev sanāk oriģinālākas atbildes.

priekš sto
Nu tas nebija ieteikums, tas vienkārši pamata izziņas materiāls :) Redz, tas jautājums bija dažādi saprotams. Cietības pakāpi viegli var saistīt ar nodilumizturības klasēm. Tabuliņa tur tā kā bija. Par lētuma saistību ar Reaton nebiju piedomājis. Takš ņirgāties pa cilvēku nebija domāts. Vienkārši, ja jautājums nekonkrēts, tiek injicēta tikpat nekonkrēta informācija. Ja rodās konkrētāki jautājumi, atrodās arī konkrētākas atbildes.

Pavisam konkrēts jautājums - tā īsti ne veikalos ne netā nevarēju infu atrast. Ko likt zem lamināta, ja ir apsildāmās grīdas? Redzēju, ka ražotāji nerekomendē putupolietilēna un korķa zemsegumu. Itkā varot likt gofrēto papīru. Kādas vēl ir idejas, ko likt zem tā lamināta lai siltums tiek cauri?

Ja siltums tiem štruntiem netiktu cauri, tad būtu tikai klons vai flīzes. Arī papīrs ir lielisks siltumizolātors. Pajautā kādam bomzim vēsākos vasaras vakaros, kāpēc šamējais uz soliņa guļ apsedzies ar avīzi. Mazliet jau te kādreiz bija
[www.building.lv]

lamināta ražotāji nav mācījušies fiziku. siltajām grīdām der jebkurš! no apakšklājiem, bet kartons būtu pēdējais ko ieteikt.
pēc butības visi apakšklāji ir siltumizolācijas materiāli, bet tikai 2 - 3 mm biezi, turklāt iespiesti starp divām virsmām. bet ne tas ir galvenais. galvenais ir tas ka siltās grīdas lielu daļu siltuma atdod infrasarkanā starojuma veidā. angliski tās tā, arī, saucas - radiant floors. par piemēru: [www.google.lv]

siltajām grīdām ieteiktu lietot jauno materiālu ProVent. tam jau ir pielaminēta papildus tvaika barjera ( nevajadzēs pirkt atsevišķi 0,2 mm biezu ldpe plēvi), turklāt, tas ventilē grīdas pamatni un novērš pelējuma veidošanos neapkures sezonā. ražots latvijā.
var paskatīties video rullīti: [www.pepirer.lv]

tepat mēs esam.

Patiesība ir tur, ārā :D

Man te vienaa vietaa ieteica taadu kaa kartonu ar caurumiem jau iestraadaatiem.
It kaa esot speciaali siltajaam griidaam domaats.

Ir jau labi. Laikam mani kāds velniņš tajā brīdī vilka uz kašķi.

dzintars_35
a, tie caurumi domāti siltuma vadīšanai? dīvaini. man likās, ka nekustīgs gaiss ir tas, ko visvairāk izmanto kā siltumizolāciju. visos putu materiālos, vatēs u.t.t.
uzmanies, tevi grib piemānīt!

Ļoti gan šaubos, ka visi Eiropas lielākie lamināta ražotāji būtu tik stulbi, ka nevarētu ar v_t pakonsultēties fizikas jautājumos :)
Lieta tāda, ka no praktiski visiem tirgū pieejamiem zemlamināta klājumiem tieši gofrētajam papīram ir vissliktākā siltumizolācijas spēja (tas pēc tabulām, nekas nav izgudrots), tāpēc tas arī tiek ieteikts kā variants - katrā ziņā visi tie korķa un putu apakšklāji ir stipri labāki siltumizolātori. Vienīgais mīnuss, ko paši celtnieki saka, ka ar to gofrēto papīru ir grūti strādāt un vispār viņš esot baigais sūc. Tāpēc arī prasu normālu padomu - ko vēl varētu likt, bet ja nekas cits kā kritika nav ko teikt, tad tipa labāk paklusēt. Paldies. Diskusijai jābūt konstruktīvai, ne destruktīvai.
Bija ideja - a nevar uzliet smalko pašizlīdzinošo masu, lai grīda ir ideāli līdzena, uzlikt plēvi un močīt laminātu pa taisno virsū, bez apakšklāja??? Jautājums vēl - vai to plēvi obligāti jāliek apakšā? Betona grīda ir nostāvējusi jau kādus 7 mēnešus, itkā mitruma nekāda tur vairs nav, apkure bija visu ziemu.

Lamināts pats par sevi ir skaļš grīdas segums. Ja neliksi apakšklāju, būs jāiegādājas šitie ;)
[apgerbi.info]

kurā vietā mani komentāri ir destruktīvi? varbūt vajadzētu tos izlasīt no sākuma līdz beigām. tur pāris teikumos ir iekļauta visa būtība, jo gari rakstīt man nepatīk un ātri rakstīt nemāku. turklāt, nebūtu par skādi ieklikšķināties norādītajās saitēs.

ar dažiem no viņiem (lamināta ražotājiem) esmu kontaktējies. fizika nav viņu aizraušanās, bet dažas manas domas ir ar interesi uzklausījuši.

var. bet cik maksā pašizlīdzinošais un cik apakšklājs?

par plēvi. paskaties, kas ir pats, pats pirmais punkts lamināta ieklāšanas instrukcijā - 0,2 mm ldpe. ProVentā tas ir, jau, iestrādāts.

Svaigā betona žūšanas laiks var sasniegt pat līdz 2 gadiem. Siltās grīdas paātrina virsējā stiegrojuma betona žūšanu un attiecīgi arī mitruma izdalīšanu... Ja liekam zem lamināta silto grīdu konstrukcijā kartonu - sekas var pat ļoti pārsteigt...

Betona grīdu žūšana, protams, ir atkarīga no dažadiem faktotriem. Pie telpu vēdināšanas un sildīšans, celtnieki praksē rēķina, ka 1cm betona drīdas izzūst ne ātrāk kā 1 ned laikā, resp., ja grīda ir 5cm bieza, tad jākaltē >1 mēmesi (ja pamatnē nav ūdens). Bet, ja, piem., grīdas pīrāgā kā hidroizolācija ir polietilēna plēve, tad putupolistirols un tad betons UN betonēšanas darbu laikā starp plēvi un putu polistirolu sakrējies ūdens (lija lietus vai ūdens no betonēšanas), tad šis ūdens var sūkties uz augšu un žūt "gadiem". Vai grīda ir mitra - to vizuāli pārbauda uz grīdas uzliekot kādu gabalu mitrumnecaurlaidīgu materiāla un ja zem tā pēc 1dnn parādās mitrums - grīda vēl ir mitra. Jā, arī grīdu pāsizlīdzinošie sastāvi būtiski kavē grīdu žūšanu - tie būtu jālej pēc iespējas vēlāk. Un vēl. Daudzi satrucas, ka lamināta apakšklājs var nelaist pietiekamā daudzumā siltumu. Ja grīdas "uz leju" ir pietiekami nosiltināta (piem., 10 cmm putuplasts un pat folija), tad siltums nekur nepazudīs - mazāk būs kurināmā patēriņš, bet jautājums ir par to, vai siltums (kW) caur lamināta apakšklāju un laminātu pietiekami ieplūdīs telpā. Varbūt pilnīgi pietiks? To jebkurš siltuminženieris var parēķināt (grīdas materiāli, biezums,to siltupretestības koeficienti, grīdu laukums, sildvirsmu laukums un siltumnesēja t-ra,
telpu un ārgaisa t-ras, siltumslodze u.t.t.).