Kāds labums no detālplāna? Kas ir, ja viņu izstrādā, nevar vairs neko mainīt?
Vai detālplāns ir tas uz kā pamata var dabūt tiesības izbūvēt iebraucamo ceļu? Vai tomēr tas ir sākumā jāsaskaņo un viņu dēļ tā var neapstiprināt?
Lieta tāda, ka gribam sadalīt zemi, bet nav piebraucamais ceļš. Attiecīgi likumdošanā atradu, ka nevar piešķirt adresi, ja nav piebraucamais, bet piebraucamo nav pamata atļaut, ja kopējajai (vēl nesadalītajai teritorijai) jau ir viens piebraucamais.
Ko darīt??!!

Varbūt var mainīt - ar jaunu detālplānu (un jaunu sabiedrisko apspriešanu) :)
Manuprāt tiesības izbūvēt piebraucamo ceļu dod arī klasiska būvprojekta ģenplāns.
Starp pašrocīgu sadalījuma skici un detālplānojumu pastāv vēl arī tāds "zemes sadalījuma projekts":
[www.metrum.lv]
Vai ir pamats domāt, ka būvvaldē nepaskaidros vieglāko ceļu vai liks citādus šķēršļus?

KAs ir zemes sadalījumu projekts? KAs to izstrādā? Pašvaldība, vai kā?
Zemei ir noteikti lietošanas mērķi un viss. Mēs neko transformēt, vai mainīt netaisamies. Viss atbilst, tikai izveidot vēl vienu piebraucamo ceļu no otras puses.

Vienā postā: "nepiešķirta adrese" un "vēl nesadalīta teritorija", otrā - "neko mainīt netaisāmies"?!
Sadalījuma projektu, visticamāk, izstrādā mērnieki (mērniecībā sertificētas jur/fiz personas).

Jautājums paliek atklāts - kāds labums no detālplānojuma? Kāpēc viņš tāds tika ieviests? Ir kāds reāls piemērs, kad detālplānojums palīdz dzīvot, nevis tikai iztērēt naudu?

Mēs gribam tikai piebraucamo ceļu teritorijai no otras puses!! Bet mums tāds nepienākas tāpēc, ka viens jau ir, tāpēc vienīgā izeja dzbūt vēl vienu piebraucamo būtu sadalīt uz pusēm to zemes gabalu divās adresēs, lai katrai adrsei savs piebraucamais.
Tātad, otru piebraucamo mēs uztaisīt vienai teritorijai nevaram, bet, lai sadalītu, likums paredz, ka jābūt piekļuvei pie īpašuma.
Attiecīgi sadale ir būvvaldes kompetencē, bet piebraucamais, mūsu gadījumā, jāskaņo ar LVC.
Kautkādā procesa punktā tāpat būs jāskaņo ar LVC, bet kā tas labāk noorganizējams un kāds ir process? Varbūt detālplāns kautkā var palīdzēt, jo LVC noteikti ir pret. Kas ir tas kas varētu man palīdzēt šajā situacijā?

Pat ja dalīšana nav pretrunā nekam citam (piemēram teritorijas plānojumam), negribas ticēt, ka tas ir pareizais veids pievadceļa nomaiņai. Kādas kategorijas ceļš tas ir? Varbūt vajag tais Valsts Ceļos cilvēcīgi aprunāties, vai ar kādu ceļu projektētāju. Tomēr, ja Vija Baltija rekonstruētajos posmos piebrauktuvju skaits tika mazināts, arī jums pie atdalīšanas var uzstādīt prasības jaunajam gabalam veidot piekļuvi no tagadējā vai pat vēl neizdevīgākas vietas...

Ir nelaba aizdoma, ka autors/-e ir sagrābstījis kaut kādu informāciju pa forumiem un VTT un tagad cepās. Vai ir saņemts PAU detālplāna izstrādei jeb vismaz būvvaldes vēstule par tāda nepieciešamību?

Detālplāns kā tāds ir pamatdokuments, lai redzētu, ko konkrētajā teritorijā drīkst darīt un kā tieši darīt, kur ies ceļi, ielas, inženierkomunikācijas, ugunsdzēsības nodrošinājums, teritorijas apkalpe utt. Kaut apšaubu, ko tas dod, ja kāds grib sadalīt savu pushektāru uz pusēm, bet tuvākās apkārtējās teritorijas detālplāns neskar.

No pašlaik rakstītā var noprast, ka vietējā būvvalde (ja vien ar viņiem komunicēts) liek sev ķiseni sem dupša, ja nu kas, tad šie būs bez vainas un no likuma burta viedokļa viņiem ir pilnīga taisnība. Taču situācijā, kad zemes gabals starp 2 ielām (tā var saprast), tā sadali un jaunu iebrauktuvi no ielas var veikt arī parastā ģenplānā un/vai zemes sadales plānā.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Varbūt var mainīt - ar jaunu detālplānu (un
> jaunu sabiedrisko apspriešanu)
> Manuprāt tiesības izbūvēt piebraucamo ceļu
> dod arī klasiska būvprojekta ģenplāns.
> Starp pašrocīgu sadalījuma skici un
> detālplānojumu pastāv vēl arī tāds "zemes
> sadalījuma projekts":
>
> Vai ir pamats domāt, ka būvvaldē nepaskaidros
> vieglāko ceļu vai liks citādus šķēršļus?


tāds "zemes sadalījuma projekts" vairs nepastāv, pastāv Zemes ierīcības projekts. Un bāz dē to metrum... krāpnieku bars..